Voldemārs Lauciņš. Marijas debesbraukšanas diena – uzziņai un pārdomām Apriņķis.lv
- Autors: Voldemārs Lauciņš, Dr. theol.
Foto - LETA
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki 15. augustā Aglonā tiek plaši svinēti, un tiem ir kupls apmeklētāju pulks ne tikai no Latvijas. Svētku norises atspoguļo arī plašsaziņas līdzekļi, sākot par tiem runāt jau vairākas nedēļas iepriekš, jo svētceļnieku pulciņi no visas Latvijas uz Aglonu dodas arī ar kājām. Vairākums par šiem svētkiem kaut ko ir dzirdējuši, un viedokļi ir dažādi. Par Mariju, svētkiem un to, kāpēc es tajos nepiedalos.
Marija
Jēzus Kristus māte Marija ir viena no kristietības pazīstamākajām personām, un primāro informāciju par viņu var atrast Jaunajā Derībā jeb Bībeles tā sauktajā otrajā daļā. Hronoloģiski pirmo reizi viņa pieminēta, kad eņģelis sludina brīnumu: Marijai bez vīrieša seksuālas līdzdalības piedzims Dieva izredzēts bērns – dēls. Seko īsas epizodes pirms Jēzus tā sauktās zemes kalpošanas – divi stāsti par Mariju grūtniecības laikā un divi stāsti par Jēzus bērnību. Tiktāl gana sausi, par Mariju ļoti maz pasakoši, tomēr ar svarīgu uzsvaru – viņa ir mīloša māte. Strupumu varētu skaidrot ar to, ka Jaunās Derības evaņģēliji fokusējas uz stāstījumu par Jēzus dzīvi un darbību viņa zemes kalpošanas laikā. Tālākā izvērsumā Marija parādās reti un teju pretrunīgi: kādās kāzās viņa rāj Jēzu, ka vīns ir beidzies (iespējams, pārmetot tieši Jēzum un viņa mācekļiem pārtērēto), citu reizi viņa kopā ar pārējiem bērniem nāk Jēzu saukt prom no mācekļiem, bet Jēzus nenāk. Visbeidzot – Marija ir klāt Jēzus krustā sišanā un vienu reizi pieminēta pirmdraudzē. Tik daudz (patiesībā maz) par Mariju, turklāt bez pieminējuma par viņas uzņemšanu debesīs jeb debesbraukšanu.
Visu iepriekš minēto summējot, Bībeles pasludinātā pasaules pestītāja mātei Marijai Jaunā Derība atvēl īpatnu lomu, viņu aprakstot tikai Jēzus Kristus stāstījuma jeb, Bībeles valodā, pasludinājuma robežās un ārpus šīs patiešām unikālās pieredzes viņu ne ar ko citu īpaši neizceļot. Varētu piekrist apgalvojumam, ka arī ar unikālo Pestītāja mātes lomu jau ir pietiekami. Kāds varētu iebilst: par tādu personu prasītos vairāk. Tomēr ir tas, kas ir. Zēna gados Jēzus ir paklausīgs Marijai un patēvam Jāzepam, pieaudzis ir cieņpilns un rūpīgs. Bet nekur Jēzus nemin savu māti kā ticības piemēru vai kā citādi viņu neizceļ, lai arī šādu vērtējumu ir izteicis ne reizi vien. Un tas ir zīmīgi.
Svētki
Baznīcas vēstures gaitā, gadsimtos pēc Jaunās Derības uzrakstīšanas, stāsts par Mariju krietni mainījās, it īpaši, kristietībai kļūstot par valsts reliģiju. Parādījās un lielu popularitāti strauji guva Bībelei sveši jauninājumi par Mariju, to skaitā par Marijas uzņemšanu debesīs. Papildinājumi viņu padarīja ļoti īpašu, un šādu lomu, gan ar kādām zīmīgām atšķirībām, viņa ir saglabājusi pareizticīgo un Romas katoļu tradīcijās. Reformācijā stāsts par Mariju piedzīvoja revīziju, atgriežot to atpakaļ pie bibliskās vienkāršības. Nozīmīgākie reformatori Marijai patur visu to, kas nav pret kristīgo vēsti, atstājot pat lietas, par kurām varētu arī padiskutēt. Piemēram, Jaunā Derība apliecina, ka Marija bija jaunava līdz Jēzus piedzimšanai (bezvainīgās ieņemšanas doktrīna), tādējādi apliecinot brīnumu – Jēzus tika ieņemts bez vīrieša dzimumaktivitātes. Par Marijas laulības dzīvi pēc Jēzus piedzimšanas Jaunā Derība durvis šķietami atstāj vaļā, proti, neuzsverot iepriekš pieminētos Jēzus brāļus un māsas kā Marijas bērnus, kaut konteksts – viņu pieminēšana kopā – drīzāk pierāda pretējo. Tomēr jautājums visumā ir gana neitrāls, un katrs ticīgais var izvēlēties.
Tā kā kristieši mūsu zemes vēsturē ar reformāciju par galveno kritēriju izvēlējās Bībeli, mums tradicionāli pierastajā luteriskajā pieejā par Mariju ikviens luterānis, protams, zina, bet nav pārspīlējumu. Pastāv Marijas, tāpat kā citu kristietības personāžu, piemēram, Pētera, Ģertrūdes, vārdā nosauktas baznīcas. Par Mariju runā vairākos ar Jēzus Kristus piedzimšanu un bērnību saistītos nozīmīgos svētkos, piemēram, Ziemassvētkos, Marijas pasludināšanas dienā, bet visumā Jēzus Kristus ir un paliek pasludinājuma centrā.
Krietni atšķirīgi tas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus 15. augustā svinošajiem Romas katoļiem. Tā kā mūsu valstī starp kristiešu konfesijām visumā ir gana plūstošas robežas un reizēm baznīcēnu un mācītāju ticības vārdi un darbi iestiepjas kaimiņu konfesijas lauciņā, uz Aglonu dodas ne vien Romas katoļi, bet arī citām konfesijām piederīgie un pat neticīgie. Vai viņiem visiem pie sirds ir tieši Marija? Diez vai. Stāsti ir dažādi. Dažam svarīgs ir pārgājiens (svētceļojums), citam – psiholoģisks līdzsvars, atrodoties draudzīgu kristiešu pulciņā. Vai tad tie nav pietiekami piesaistoši elementi mūsdienu steigas un nemiera laikmeta nogurdinātam cilvēkam?
Masveidība un savā ziņā reģionāls vēsturiskums ir iemesls, kādēļ ir pareizi (un tas ir pret kritiķu pausto) šo svētku rīkošanai piesaistīt arī valsts budžeta līdzekļus, piemēram, medicīnas un citādam atbalstam. Proti, ir labi un pareizi tik kupli apmeklētam pasākumam atrast kopēju finansējumu. Pie šāda uzskata pieturos, pat par spīti tam, ka pats neesmu svētkos piedalījies un arī neplānoju to darīt.
Kāpēc nepiedalos
Protams, kas vēlas iet, lai iet. Manā skatījumā, ir jāizvērtē ne tikai šāda pasākuma kustību veicinoša vai sociāli bagātinoša pievienotā vērtība, bet ir jāpārdomā arī šo svētku vēstījums. Ja valsts līdzdaļa, manuprāt, nav īpaši jāapstrīd, tad Marijas debesīs uzņemšanas svētku loma kristīgajā baznīcā gan.
Kā jau minēju, reformācijas laikā kristieši atgriezās pie Marijas bibliskās lomas, paturot vien baznīcas vēstures laikā tās klāt pienākušās mācības un prakses, kuras tieši nebija pretrunā ar Bībeli. Savukārt pretreformācijas aktīvisti pastiprināti sāka atbalstīt viduslaikos tapušas mācības, tādējādi padziļinot un pastiprinot ne vienu vien nebiblisku (vai pat – pret Bībeles) mācību. Marija diemžēl kļuva par tādu kā pretreformācijas atšķirības zīmi. Skumji, bet ar pāvestu Romā saistītā Baznīca gadsimtu laikā šķelšanos no citiem kristiešiem nav īpaši centusies mazināt, drīzāk otrādi.
Tad nu sanāk, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir tāds kā simbols pret Bībeli esošām mācībām un praksēm. It kā par maz būtu ar to vien, ka Bībele par Marijas uzņemšanu debesīs nerunā (un kādēļ gan lai runātu par to, kas nav noticis?) un šāds uzskats izplatījies un atradis nepamatotu vietu Baznīcā tikai gadsimtus pēc pirmdraudzes, Romas katoļticīgo baznīca šo antibiblisko dogmu apstiprināja, zinot, ka tādējādi šķeļ kristietību. Turklāt tas notika par spīti pašā Romas katoļticīgajā baznīcā izskanējušām balsīm to nedarīt. Rezultātā Romas baznīcā ir vēl viena nebibliska mācība. Tā vietā, lai iekšēji šo problēmu risinātu, tā vēlas uzspiest to citiem kristiešiem. Un tas ir sāpīgi un nepareizi. Šajā ekumenisma laikmetā esmu ar mieru daudz kur piekāpties, bet neesmu gatavs to darīt uz Bībeles patiesības rēķina. Tieši tāpēc es nekad neesmu bijis Aglonā šajos svētkos un neplānoju iet.
Gribu vēlēt tikai labu tiem cilvēkiem, kuri ar labu domu piedalās vai atbalsta šos svētkus, un, ja ir labi nodomi un to īstenojums, ir pareizi to atbalstīt ar nodokļu (arī manu un citu nepiekrītošu kristiešu) maksātāju naudu. Bet patiesība prasa ievērot kādas robežas, jo patiesība ir svarīga visiem – tiem, kas iet svētceļojumā un svin šos svētkus, un tiem, kas ne.
Tik daudz šai reizei par Mariju, 15. augusta svētkiem un mums.
6 komentāri
-
Raksta autors sagroza Bībeles tekstu, nepareizi to izprot 2 vietās. Kāzās Kānā Jņ 2. nod. Marija ievēro, ka vīns ir beidzies (visdrīzāk kāzu rīkotāji bija trūcīgi) un vēlas novēŗst negodu, ķibeli no jaunās ģimenes. Nevis pārmet kādam ko.
Dienvidnieki, austrumnieki nelietoja vīnu pļēgurošanai.
1 Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur.
2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās.
3 Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: "Viņiem nav vīna."
4 Jēzus saka tai: "Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi."
5 Viņa māte saka sulaiņiem: "Ko Viņš jums teiks, to darait!"
6 Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri.
7 Jēzus saka viņiem: "Piepildait traukus ar ūdeni!" Un tie tos piepildīja līdz malai.
8 Tad Viņš saka tiem: "Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!" Un tie to aiznesa.
9 Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, - tad galda uzraugs aicina līgavaini
10 un viņam saka: "Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim."
11 Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt.
Jūdi sauca brālēnus, māsīcas par brāļiem, māsām.
Marijai un Jāzepam nebija bērnu. -
Ir vēsturisks fakts. Drīz pēc Jaunavas Marijas nāves un apbedīšanas, viņas kaps tika atvērts un apustuļi ieraudzīja, ka tas ir tukšs. Bībelē ir rakstīts, ka Dievs uzņēma Debesīs pravieti Eliju (viņš uzbrauca ugunīgos ratos) un Enohu.
Dievs piešķīra Marijai īpašas dāvanas, lai viņa varētu kļūt par Jēzus Māti. Viņa žēlastību pilna (piepildīta). Glābēja Jēzus Kristus ciešanu, nāves un nopelnu dēļ Marija tika pasargāta (avansā - ja tā var teikt) no pirmgrēka traipa un katra personīgā grēka. Protams viņa lidzdarbojās Dieva žēlastībai. Ef 1, 3-4 :
3 Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs.
4 Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.
Marija ir Dieva Māte, jo Jēzus ir Dievs un cilvēks.
Dievs Marijā ir darījis lielas lietas, tāpēc godinot Viņu mēs slavējam Dievu. Marijā, svētajos Dieva žēlastība guva uzvaru (nevis viņi saviem spēkiem sasniedza svētumu, Debesis). -
Marija ved cilvēku pie Jēzus, nevis pie sevis.
-
Ir pagājis 15. augusts. Vakardien bija Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Lai arī kristiešiem vakar bija svētki, tomēr pagāniem tāpat kā visiem latviešiem šī diena ir traģiska. Kristietība mūsu sentēvu dzīvē varmācīgi ielauzās 12. gadsimta vidū. 1199. gadā Romas pāvests Innocents Trešais pēc bīskapa Alberta lūguma pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām. Tādējādi pāvests Innocents Trešais legalizēja senlatvju un igauņu zemju okupāciju un tālāku šo zemju aneksiju. Par spīti krustnešu pārspēkam, mūsu sentēvi – kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, lībieši – pretojās naidniekiem bezmaz gadsimtu. Teju vai gadsimtu varmācīgie krustneši nespēja okupēt un anektēt Baltu zemes. Sentēvi cīnījās par savu godu un brīvību. Zobenbrāļu ordenis, kas tika dibināts 1202. gadā, 1236. gadā Saules kaujā tika graujoši sakauts. Šajā kaujā sentlatvji ar vērienu sakāva savus naidniekus – krustnešus. Pēc kaunpilnas sakāves Saules kaujā no pāri palikušā Zobenbrāļu ordeņa tika dibināts Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība. Diemžēl krustnešiem izdevās realizēt savus asinskāros nodomus. Pēc ilgas un smagas pretošanās Baltu zemes tika okupētas un anektētas, tika izveidota Livonijas konfederācija. Viena daļa sentēvu zemju atradās tiešā Romas pāvesta pakļautībā. Piemēram, Rīgas arhibīskapija, Kurzemes bīskapija, Tērbatas bīskapija, Sāmsalas – Vīkas bīskapija. Bet otra daļa sentēvu zemju atradās Romas pāvesta vasaļu pakļautībā, t.i., Livonijas ordeņa rīcībā. Savukārt Livonijas ordenis atradās Vācu ordeņa jeb Teitoņu ordeņa pakļautībā. Teitoņu ordenis bija katoļu reliģiskais bruņinieku ordenis, tas bija militārais spēks, ar kura palīdzību katoļu baznīca varēja veikt savus asinsdarbus. Nodibinot savu varu, zemeskungi – arhibīskaps, bīskapi un ordeņa mestrs – aizliedza vietējo pagānisko ticību un Sentēvu Dievus. Pagāni tika vajāti un slepkavoti. Tā iesākas 700 verdzības gadi. Laikam ejot, mūsu zemju iekarotāji mainījās. Rietumu kristīgās baznīcas (katoļu baznīcas) tirāniju nomainīja Austrumu kristīgās baznīcas (pareizticīgo baznīcas) tirānija. Verdzību, kuru pie mums ieviesa katoļu baznīca, atcēla vien 1861. gadā (izņēmums bija Kurzemes un Vidzemes guberņas, proti, 1817. un 1819. gads). Lai arī mūsdienu katoļi ir krietni iecietīgāki un miermīlīgāki par saviem viduslaiku priekšgājējiem, tomēr katoļu aprindās valda zināms nihilisms attiecībā pret pagāniem. Nebūsim vergi savā zemē! Atjaunosim sentēvu pagānisko ticību kopā! Godāsim un pielūgsim Sentēvu Dievus! Godāsim un pielūgsim Latvju Dievus! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna!
Ar cieņu un mīlestību pret Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš no likteņupes [Latvju Dievu priesteris]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#15.08.2021. #kristietība #katolisms #KristietībasNoziegumi #LatvjuDievi #DievsPērkons #Pērkons #Pērkons–DebesuTēvs #Pērkoņtēvs #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #NāvesDieviete #DzīvībasDieviete #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #dievturi #ticība #rituāli #buršanās #lūgšanas #svētupe #likteņupe #Daugava -
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā – brīvības gadsimtā. Mums ir paveicies piedzimt demokrātijas laikmetā, kad mums ir dotas izvēles tiesības, kam ticēt vai neticēt. Šo ticības brīvību garantē Latvijas Republikas konstitūcija jeb Satversme (avots: likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme). Diemžēl man rodas iespaids, ka mūsdienu Latvijā šī ticības brīvība ir vien uz papīra. Dzīvē situācija ir nedaudz savādāka, jo mūsu sabiedrībai bezkaunīgi uzspiež kristietību, atstājot vietējo pagānisko ticību novārtā. Piemēram, gandrīz vai visās skolās sākumskolas skolēniem no 1. līdz 3. klasei piedāvā apgūt kristīgo mācību. Ideja jau laba, bet kāpēc nevar izveidot reliģiju mācību, kur sākumskolas skolēnus iepazīstinās ar ateismu, budismu, hinduismu, sintoismu, dievturību (dažādu tradīciju pagāniskajām ticībām), kā arī ar ābramiskajām reliģijām? Tādējādi tiek diskriminēti citu reliģiju pārstāvji, it sevišķi dažādu pagānisko (politeisko) ticību pagāni. Manuprāt, uzspiest sabiedrībai luterāņu, katoļu, baptistu, pareizticīgo, vecticībnieku dogmas ir prettiesiski. Cilvēkam ir jādod izvēles brīvība. Šī izvēles brīvība ir svēta. Mums ir jāsaprot, ka kristietība atnāca pie mums vardarbīgā un prettiesiskā ceļā. Nodibinot savu kundzību 13. gadsimta vidū, katoļu baznīca iznīcināja mūsu vietējo pagānisko ticību. Rietumu kristīgā baznīca (katoļu baznīca) pie mums ieviesa teokrātisko diktatūru. Laiki ir mainījušies, tomēr katoļu baznīcas nepatika un riebums pret pagāniem nekur nav zudis. Aicinu ikvienu no mums atcerēties Sentēvu Dievus! Aicinu ikvienu no mums atcerēties Latvju Dievus! Būsim spēcīga un neuzvarama tauta, atjaunosim sentēvu pagānisko ticību kopā! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Austras koks zeļ un plaukst! Visa slava Latvju Dieviem! Visa slava Latvijai!
Ar cieņu un mīlestību pret Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš no likteņupes [Latvju Dievu priesteris]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#15.08.2021. #kristietība #katolisms #KristietībasNoziegumi #LatvjuDievi #DievsPērkons #Pērkons #Pērkons–DebesuTēvs #Pērkoņtēvs #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #NāvesDieviete #DzīvībasDieviete #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #dievturi #ticība #rituāli #buršanās #lūgšanas #svētupe #likteņupe #Daugava -
Ir pagājuši Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Kristietība ir nozagusi Sentēvu Dievu pielūgsmi. Kristietība ir nozagusi Dievietes Māras pielūgsmi. Katoļu baznīca jau kopš 12. gadsimta vidus mūsu zemē darīja visu, lai nicinātu Sentēvu Dievus. Mēs esam aizmirsuši, ka pagāniskā ticība Sentēvu Dieviem ir mūsu tautas un zemes pamatticība. Tieši mēs esam senās pagāniskās ticības mantinieki. Kālab mums būtu jāpakļaujas krustnešu ticības mantiniekiem? Kālab mums ir jāpielūdz senebreju mitoloģija, atstājot novārtā Sentēvu Dievus? Mūsu spēkos ir atjaunot sentēvu pagānisko ticību un iepazīt ar Latvju Dieviem visu plašo pasauli! Kaut arī mūsu sentēvu pagāniskā ticība ir uz iznīcības robežas, taču tā ir saglabājusies dievturības veidolā. Diemžēl dievturība ir piesārņota ar kristietības sārņiem. Nedz Dievs, nedz Dieviņš, nedz Vells, nedz Vella māte, nedz Velns, nedz Velna māte nav mūsu senās pagāniskās ticības sastāvdaļa. Šo svešās kultūras daļiņu mūsu zemē ievazāja vācu iebrucēji – krustneši un kristīgie misionāri. Atjaunosim sentēvu pagānisko ticību tās sākotnējā veidolā, atjaunosim politeismu kopā! Būsim saticīgi un dzīvosim draudzīgi! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna!
Ar cieņu un mīlestību pret Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš no likteņupes [Latvju Dievu priesteris]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
P.S. Dieviete Māra ir spēcīga un varena Dieviete. Viņa ir pazīstama ne tikai baltu tautu dzīvesziņā, bet arī slāvu tautu dzīvesziņā. Slāvu tautu dzīvesziņā Dieviete Māra ir iznīcības un nāves Dieva Černoboga sieva. Lai arī šīs ir divas dažādas pagāniskās ticības, taču nāves un dzīvības Dieviete Māra ir pazīstama abās šajās pagāniskajās tradīcijās. Ar Dievietes Māras aprakstu var iepazīties šeit: sarah4hope.org/the-goddess-files (THE GODDESS FILES | SARAH4Hope). Ar Dievietes Māras atveidojumu var iepazīties šeit: sarah4hope.org/meet-the-goddesses (MEET THE GODDESSES | SARAH4Hope). Ar citām senajām Dievietēm var iepazīties šeit: goddess-guide.com (Goddess Names (goddess-guide.com)). Par Dievieti Māru slāvu tautu dzīvesziņā var lasīt šeit: slavyanskieoberegi.ru/slavyanskie-bogi/mara (Mara (slavyanskieoberegi.ru)).
#15.08.2021. #kristietība #katolisms #KristietībasNoziegumi #LatvjuDievi #DievsPērkons #Pērkons #Pērkons–DebesuTēvs #Pērkoņtēvs #Laima #DievieteLaima #Māra #DievieteMāra #NāvesDieviete #DzīvībasDieviete #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #dievturi #ticība #rituāli #buršanās #lūgšanas #svētupe #likteņupe #Daugava