Menu

 

Andris Upenieks: Dumpis vai teātris Krievijā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Andris Upenieks
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pašas krievu pasaules radītu sentenču netrūkst. Piemēram – Krieviju var pieņemt, nepieņemt, mīlēt, nīst, tikai ne izskaidrot. Arī par kārtīga šīs pasaules iemītnieka dabu gana smiets: ka tik mīlēt, ienīst, ciest, tikai ne kārtīgi strādāt, un, ja pie rokas vēl laba čarka, gurķītis, vobla, ko tad vēl vairāk?

Protams, pārspīlēti, bet gana arī raksturīgi: kaut vai pasakā "Pēc līdakas pavēles" mužiks, uz siltas krāsns gulēdams, sapņo ar to pašu pečku braukt mežā pēc malkas. Ir arī profesionālas sugas kalpotāji, kas par kārtīgu piķi (dolāru, ne rubli) gatavi plinti rokā ņemt, līdz zobiem bruņoties un pasauli pie kārtības vest, kā to Antona Čehova stāstā dedzīgi loloja unters Prišibejevs, piemēra dēļ, pieprasot, uz kāda likuma pamata ļaudis te pulcējas, kāpēc māju logos uguns deg, un vispār – nekārtība! Tas tā – sādžas humora dēļ.

Bet valsts līmenī Krievija algo milzu militāro mašinēriju, kurā par noderīgu skrūvīti tapis arī bandītiskais teroristiskais grupējums "Vagner", kura algotņi piedalījušies ne tikai Ukrainas graušanā, viņu asiņainie nagi iecirtušies arī citviet pasaulē, piemēram, atbalstot Sīrijas diktatora Bašara el Asada režīmu, kā arī iesaistījušies kaujās dažādās Āfrikas valstīs. Īsi sakot, ja esi pamatīgs slepkavošanas, laupīšanas lietpratējs, darba pilnas rokas. Saprotami un loģiski, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins bijis diktatoram Putinam īpaši noderīgs un pietuvināts rokaspuisis. Kremļa diktators atzinis, ka "Vagner" finansējis no valsts budžeta, tērējot tam 86 miljardus rubļu (900 miljoni eiro), apgāžot savus iepriekšējos melus, ka nedod ne kapeikas. Prigožins, kas radis pavēlēt, nevis pakļauties, nepārsteidz ar (it kā) patvaļīgo militāro reidu Krievijas plašumos un taisnā ceļā uz Maskavu. Nākot klajā ar publisku apsūdzību nodevībā un draudiem bargi sodīt, iznīcināt dumpiniekus, nepārsteidz arī Putins. Izbrīna daudz kas cits un teju viss, kā iespaidā izslēgt versiju par organizētu teātri – arī diez vai pilnīgi droši. No vienas puses, saprast, iespaidot Krieviju mēs nespējam, no otras puses, ļoti nekaitētu paraudzīties, kā reaģējam paši, jo jebkuras politiski un militāri seismiskas svārstības ir bīstamas, ja labi zināms, uz ko spējīgs Putins un viņam līdzīgie – kā Prigožins, Kadirovs, Šoigu un citi stikla burkā dzīvojošie skorpioni, kas, iespējams, karo ne vien par varu, bet arī plēšas par izdzīvošanu.

Ja tas ir teātris, tad lugas stadijā par ieguvēju, varoni grūti iedomāties gan Putinu, gan Prigožinu. Versija, ka viss ticis izspēlēts, lai Putins varētu noteikt, kuras struktūras un personas viņa režīmam ir uzticīgas, lojālas un kuras nav, tomēr šķiet tikpat naiva iedoma kā pieņēmums, ka Prigožins ambīciju lēkmē gribējis Putinu tikai pabiedēt. Bet izslēgt nevar neko. Teju katras vārdkopas priekšā prasītos lietot vārdu "iespējams".

Kaut Prigožina dumpja mūžs bija īss, teikt, ka tas beidzies, lai dzīvo dumpis, būtu muļķīgi. ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena uzskatā – tas izgaismojis plaisas Putina autoritātē. Skaidrs, ka autoritāte, kas balstīta uz bezierunu paklausību, iebiedēšanu, diez vai saucama par autoritāti, bet diktators, visticamāk, cieņas trūkumu kompensēs ar jaunām tīrīšanām, pastiprinātām represijām un pārmaiņām Kremļa galmā. Ārzemju eksperti Putina spriestspējas vērtē kā zemas, toties Prigožina sagaidīšanu ielās ar ovācijām Kremļa saimnieks diez vai spēs neuztvert kā apkaunojumu un nelāgo krupi norīt. Lugas turpinājums nezināms, neuzminams. Versija, ka Prigožins varētu savilkt spēkus Baltkrievijā un no turienes apdraudēt Kijivu, arī nav atmetama.

Pašmāju amatpersonu reakcija, ja neskaita NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora Jāņa Sārta pārgudro sapīšanos vienkāršā situācijā, bija adekvāta. LTV "Panorāmā" ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzstāšanās bija izsvērta, lietišķa: tā ir cīņa nevis starp labo un ļauno, bet starp ļauno un ļauno. Ministrs uzsvēra trīs lietas, kas jāaktualizē. Pirmā. Būt pastāvīgā kontaktā ar mūsu sabiedrotajiem. Otrā. Robežkontroles stiprināšanas ziņā Baltijas valstu un Somijas lēmumiem jābūt saskaņotiem. Trešā. Robežas infrastruktūras lietā skan pēdējais zvans visiem, kas tur ir kaut kādos procesos un meklē instrukciju utis: kā Saeima spēj pieņemt lēmumus pusnaktī, tā tagad jāpārlauž situācija, kurā tik ilgi un hroniski neiet. Rinkēviča kungam esot prezidenta statusā, šiem vārdiem būs lielāks svars?

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.