Pētījums: Trešdaļai iedzīvotāju nav iespēju atlikt naudu vai paļauties uz uzkrājumiem Apriņķis.lv
- Autors: "IPF Digital" pārstāvji
Foto - pixabay.com
Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības pētījums "Wellbeing 2023" atklāj, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 31,7% pētījumā atzīst, ka ir krājuši naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējuši atļauties iekrāt. Šāds pētījums tiek veikts otro gadu, un šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kas veikuši regulārus uzkrājumus. Savukārt 33,2% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz.
Vēl 30,4% pētījuma respondentu norāda, ka ir atlikuši "nedaudz līdzekļu", kad vien iespējams, taču ne katru mēnesi. Spējai iekrāt nav būtiskas atšķirības dzimumu starpā, savukārt jaunāku cilvēku (18-34 gadi) spēja iekrāt noteiktu summu katru vai gandrīz katru mēnesi ir būtiski lielāka nekā vecākiem cilvēkiem (55-65 gadi) - attiecīgi 39,3% un 23,7%.
Pētījumu "Wellbeing 2023" veicis kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju uzņēmums "IPF Digital", kas Latvijā strādā ar zīmoliem "Creditea" un "Credit24", un pētījumu centrs "Kantar". Toms Vandāns, "IPF Digital" vadītājs Latvijā norāda: "Šis gads ir bijis piesātināts ar ekonomiskiem izaicinājumiem, tai skaitā straujais patēriņa preču un pakalpojumu cenu pieaugums u.c. ir ietekmējis Latvijas iedzīvotāju tēriņu un uzkrājumu veidošanas paradumus. Pētījums parāda, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nav iespēju atlikt naudu vai arī paļauties uz uzkrājumiem. Komunālo izmaksu cenu kāpuma, augstas inflācijas un citu ekonomisko satricinājumu apstākļos, šīs iedzīvotāju grupas būs spiestas pārskatīt savu izdevumu grozu, samazinot tēriņus visam, kas nav pirmās nepieciešamības vajadzības. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma datiem, redzam regulāras uzkrāšanas disciplīnas pasliktināšanos un esošo uzkrājumu mazināšanos. Pētījums liecina, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem laiku pa laikam ir nepieciešams saņemt aizdevumus."
Pētījums atklāj, ka, zaudējot galveno ienākumu avotu, vismaz sešus mēnešus savu līdzšinējo dzīves kvalitāti nodrošināt spētu 30% Latvijas iedzīvotāju (pirms gada - 32,6%), bet trim mēnešiem iekrājumu pietiktu vēl 13,1% iedzīvotāju. Mazāk nekā trīs mēnešus savus dzīves izdevumus varētu nodrošināt vēl 26,1% pētījuma respondentu. Savukārt 23,3% iedzīvotāju atzīmē, ka tiem uzkrājumu nav vispār.
Vairāk nekā 60% respondentu ir ņēmuši aizņēmumu iepriekšējo 12 mēnešu laikā, jaunāku cilvēku grupā (18-34 gadi) būtiski biežāk nekā vecuma grupā (55-65 gadi) - attiecīgi 25,8% un 9,6%. Trīs galvenie aizdevuma avoti ir draugi (16,3%), vecāki (16.2) un komercbankas (13,2%).
Apmēram puse respondentu - 48,7% - uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu pakalpojumiem un produktiem. 55-65 gadus vecu cilvēku grupā pārliecība par savu finanšu pratību ir daudz zemāka nekā jaunākiem respondentiem. Aptaujas respondenti, kuri regulāri veic uzkrājumus, savu finanšu pratību novērtē divreiz augstāk nekā cilvēki, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumus nav veikuši. Toms Vandāns uzsver: "Cilvēku finanšu pratība ir būtiska, lai veicinātu stabilitāti un labklājību sabiedrībā, jo tas palīdz novērst parādsaistību nastu un nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Labas finanšu zināšanas un prasmes iedrošina iedzīvotājus veikt ilgtspējīgus finanšu lēmumus, kas veicina ekonomikas attīstību un paaugstina dzīves līmeni kopumā. Iedzīvotāju finanšu labklājības pētījumus veicam ik gadu, tas ļauj izvērtēt, kā mainās iedzīvotāju finanšu plānošanas, tēriņu un uzkrājumu veidošanas paradumi. Tas arī palīdz izprast, kas varētu stiprināt sabiedrības noturību pret nākotnes krīzēm."