Dainis Gašpuitis: Iekšzemes patēriņa atgūšanās straujums noteiks tālāko izaugsmes tempu
- Autors: Dainis Gašpuitis, ekonomists, AS "SEB banka"
Foto - arhīvs
Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 2. ceturksni, Latvijas IKP samazinājās par 0,5%. Atbilstoši korekcijām IKP 1. pusgadā ir pieaudzis par 0,1%.
Starp nozarēm novērojamas krasas atšķirības. Lielāko negatīvo ietekmi uz ekonomikas veikumu 2. ceturksnī ir veidojis kritums apstrādes rūpniecībā (-7,9%), lauksaimniecībā (-6%) un transporta un uzglabāšanas nozarē (-4,9). Apstrādes rūpniecībā lejupslīde ārējo apstākļu ietekmē vēl tuvākos ceturkšņus saglabāsies un situācijai stabilizējoties, izaugsme būs krietni mērena. Lauksaimniecību smagi skāra laikapstākļi, kas to nežēloja arī 3. ceturksnī. Tādēļ negatīvā ietekme šogad saglabāsies. Savukārt transporta un uzglabāšanas nozari ietekmē tranzīta plūsmu samazinājums, ko daļēji kompensē izaugsme gaisa transporta nozarē.
No pozitīvā aspekta izceļams pieaugums būvniecības (+15,4%) un IKT (+10,1%) nozarēs. Būvniecība, neskatoties uz sarežģīto situāciju saglabās pieaugumu, ko virzīs Eiropas fondu ieplūde. Straujā izaugsme parādās arī dēļ iepriekšējā gada krituma. Savukārt IKT veikums patīkami pārsteidz, jo izaicinājumi netrūkst arī šai nozarei un, piemēram, Igaunijā tā piedzīvo ievērojamas korekcijas.
No izlietojuma puses redzams, ka inflācijas ietekmē ir sarucis mājsaimniecību patēriņš (-1,2%). Tāpat krities eksports (-1,5%), taču šī krituma ietekmi uz IKP kompensē importa samazinājums (-2,9%). Jau minētie Eiropas fondi ir veicinājuši investīciju pieaugumu (+5,1%), kas turpmāk būs nozīmīgs faktors ne tikai būvniecības nozarei, bet arī visai ekonomikai. Tādēļ kritisks moments būs tieši birokrātijas spējai plūsmas bez lieliem kavējumiem novadīt līdz uzņēmējiem.
Eksportā situācija uzlabosies pakāpeniski, līdz ar patērētāju pirktspējas un pārliecības atgriešanos, kas, visdrīzāk nostiprināsies uz nākamā gada vidu. Tikmēr atlikušajā gadā izaugsmei pakāpeniski atjaunosies privātā patēriņa aktivitāte. Inflācija turpinās sarukt un reālais algu pieaugums gada atlikušajā gada mēnešos kļūs pārliecinošāks un darba tirgus atdzisīs nenozīmīgi. Tādēļ iekšzemes patēriņš nedaudz atgūsies, uzturot ekonomisko aktivitāti nelielā plusā, īpaši, ja ziema būs pretimnākoša, nosakot enerģijas rēķinus. Tādēļ, pretēji kaimiņvalstīm, Latvijas ekonomika šogad varētu uzrādīt nelielu izaugsmi 0,4% apmērā un paātrināties līdz 2,5% nākamgad.