Kas svarīgi jauniešiem, meklējot darbu? ^{Apriņķis.lv}

Ja pajautātu jebkuram vidusmēra jaunietim, kādi kritēriji viņam ir vissvarīgākie, kad viņš izvēlas un meklē darbu, papildus esošajai izglītībai ir vēlme atrast labi atalgotu darbu, vēlme pēc darba netālu no mājam, iespēja strādāt attālināti, sociālās garantijas un karjeras izaugsme. Kādas tad šobrīd ir galvenās jauniešu prasības, ko atspoguļo atsevišķu pētījumu dati?

Elastīgs darba grafiks un iespējas strādāt attālināti

61% jauniešu norāda, ka, izvēloties darbu, svarīgākais aspekts ir elastīgs darba laiks un iespēja strādāt attālināti, noskaidrots starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma “Wise” un pētījumu centra “Norstat” veiktajā pētījumā.

Latvijā mums ir ļoti ērta iespēja strādāt attālināti, kas nozīmē, ka vari strādāt no jebkuras vietas ar labu internetu. Kāpēc? Pirmkārt, Latvijā ir ļoti ātra un uzticama interneta infrastruktūra, kas nozīmē, ka internets ir pieejams gandrīz visur. Otrkārt, Latvijas valsts pārvalde ir samērā moderna un digitalizēta. Tas nozīmē, ka daudzi valsts pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, ļaujot sazināties ar valsts iestādēm, neizejot no mājas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka nav sakārtota likumdošana attiecībā uz attālināto darbu. Piemēram, kā attālinātais darbs darbojas valsts pārvaldē un komunikācijā starp privātpersonām, vēl nav pilnībā skaidrs un precīzi noteikts. Tas nozīmē, ka šajā jomā vēl var būt daudz jauninājumu, kas varētu padarīt attālināto darbu vēl pievilcīgāku un vieglāku.

Savukārt darba devējam nepieciešams rūpīgi pielāgot visus procesus attālināta darba organizēšanai, skaidrs uzdevumu formulējums, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ieviešana, mazāka operatīvā sadarbība ar darbiniekiem, darba izpildes kvalitātes un konfidencialitātes un IT drošības pārkāpšanas risku novērtēšana utt.

Ko varēsim veikt attālināti un ko ne?

Pasaules ekonomikas foruma dati ietver šādas profesijas, kuras iespējams veikt attālināti (Top 5): informācijas tehnoloģijas (IT) un programmēšana; satura veidošana (rakstnieki, žurnālisti, redaktori un satura veidotāji); mārketings un digitālais mārketings; klientu atbalsts un apkalpošana; grafiskais dizains un radošā māksla.

Savukārt darbi, kuru veikšanai parasti nepieciešama fiziska klātbūtne (Top 5), ir šādi: veselības aprūpe un neatliekamās palīdzības pakalpojumi; ražošana un būvniecība; viesmīlība un ēdināšanas pakalpojumi; mazumtirdzniecība un pārdošana; izglītība un bērnu aprūpe.

Pēc darba tirgus īstermiņa prognozes datiem, pieprasītākās profesijas Latvijā, kuras prasīs fizisko klātbūtni, būs šādas: rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji; veikalu pārdevēji; smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji; komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji; pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti. Tādēļ, izvēloties savu profesiju, jauniešiem ir jāsalāgo vēlme veikt darbu brīvākā režīmā vai attālināti ar profesijas un amata reālajām iespējām.

Biežāk no mājām strādā gados jauni darbinieki

Pētījumu centra “Kantar” dati liecina, ka vairākums darbinieku pašlaik strādā tikai savā darbavietā (68%), kamēr aptuveni katram ceturtajam (24%) ir iespēja strādāt “hibrīddarba režīmā”, bet gandrīz katrs desmitais (8%) strādā tikai no mājām.

Vērojams, ka tikai no mājām vidēji biežāk strādā 25-34 gadus veci darbinieki, speciālisti, tie, kuru darba stāžs organizācijā ir 3–5 gadi, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku) nodarbinātie, Rīgā nodarbinātie, kā arī tie, kuriem labāk patīk strādāt privātajā sektorā, un kuriem, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, darba režīms ir mainījies.

Apmēram trešdaļa jeb 30% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem savas zināšanas un pieredzi vērtē augstu un atzīst, ka jau tagad viņi pelnījuši algu virs 1500 eiro “uz rokas”. Kā liecina šobrīd publiski pieejama informācija – šobrīd līdz 1200 eiro mēnesī saņem tikai 22% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet piektā daļa saņem minimālo algu – līdz 500 eiro mēnesī un kā šī situācija neatbilst realitātei. Tāpat jaunieši vēlas, lai no darba devēja puses tiktu nodrošināta obligātā veselības apdrošināšana. Tāpēc daudzi jaunieši meklē darba iespējas ārvalstīs, kur ir lielākas algas un plašākas karjeras iespējas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gadā Latvijā 30 500 jeb 11,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās. Bezdarbs jauniešu vidū lauku reģionos ir augstāks. Darbiniekiem ir grūtības atrast prasmju pielietojuma iespējas savā dzīvesvietā, vienlaikus arī zema motivācija mainīt dzīvesvietu atbilstošāka darba meklējumos. Neskatoties uz to, jaunieši ir vairāk mobili un gatavi pārmaiņām un pārcelties uz lielajām pilsētām.

Kādas prasmes sagaida darba devēji?

Ja skatāmies sludinājumus darba tirgū, tad šobrīd darba ņēmējam ir jāprot viss. Gan specifiskas un tehniskas zināšanas, gan sociālās prasmes, jo tās palīdz veiksmīgāk pildīt darba uzdevumus, parāda to, kā spēsi pielāgoties uzņēmuma kultūrai un iekļauties jaunā kolektīvā. Piemēram, emocionālā inteliģence, kritiskā domāšana, atbildības sajūta, uz izaugsmi vērsta domāšana, spēja risināt problēmsituācijas, labas komunikācijas un sadarbības prasmes, elastīgums un spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem, spēja ātri apgūt jauno.

Pats galvenais, ko savos potenciālajos darbiniekos vēlas redzēt darba devēji, ir konkrētas personības, rakstura iezīmes (atbildības izjūta, precizitāte, spēja strādāt patstāvīgi, mērķtiecīgums, vēlme mācīties, augsta stresa noturību u.tml.)

Pēc Jauno uzņēmēju centra “Jobs & Society” (JUC) projekta “Youth BIZ Skillset” veiktā pētījumā datiem, otra biežāk izvirzītā prasība ir valodu zināšanas, attiecīgi – 77%. Aplūkojot Latvijas situāciju, jāsecina, ka prasības zināt valsts valodu nedaudz apsteidz prasība zināt angļu valodu. Angļu valodas zināšanas tiek prasītas 55% sludinājumu.

Kā redzams, pastāv atšķirības starp jauniešu cerībām un darba tirgus realitāti, kas rada pārliecinošu priekšstatu par izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies kā sabiedrība. Kamēr jaunieši ar lielām cerībām ienāk darba tirgū, realitātē bieži vien prasa izturību, pielāgošanās spējas un vēlmi mācīties.