Eva Lūse: Dažas piezīmes par "Demos" konferenci ^{Apriņķis.lv}

Dažos vārdos var teikt, ka atbilstoši tematam runātāji dalījās savās pārdomās par to, kas ir nevis “es”, bet “mēs”, proti, izpratni par kopienām, kas ir plašākas nekā viena cilvēka individualitāte. Ierobežoto zināšanu dēļ nepretendēju sniegt konferencē paustā satura izvērtējumu, bet ir vairākas pārdomas par pašu procesu.

Jāsāk ar to, ka konferences rīkotāji dara to, ko pēc būtības sauc par sabiedrisko darbu, ieguldot tajā savu laiku, zināšanas un arī finanšu resursu. Un tā ir viena vērtīga un vajadzīga lieta valsts un sabiedrības attīstībai. Šī ir cilvēku pašu iniciatīva, kas tiek īstenota bez dāsna valsts finansējuma, kādu saņem daudzas pseido nevalstiskās organizācijas, kuras pēc būtības ir varas piebarotas un caur to arī varas uzturētas un kontrolētas. Kāpēc cilvēki kaut ko dara, ziedojot savu brīvo laiku un citus resursus? Tāpēc, ka mīl. Mīl savu zemi, savu valsti, savu tautu un no sirds novēl to, ko šogad tik bieži dzirdējām valsts svētku sakarā: “Saules mūžu Latvijai!”

Nezinu, kā citās valstīs, bet mūsu zemē visas nozīmīgās valsts izveidošanas, uzturēšanas un būtisku pavērsienu norises ir sākušās tieši šādā veidā: cilvēki nāk kopā, domā, spriež, uzklausa cits citu un iegūtās atziņas izmanto, ik dienas veicot savus amata pienākumus. Tāpēc no sirds novēlu, lai šīs konferences turpinātos un šis process nepārtrūktu! Jo tas ir veids un process, kurā rodas visai sabiedrībai un valsts dzīvei būtiskas atziņas un secinājumi, kam nevar nesekot rīcība.

Turklāt konservatīvās domas konferences norisei ir arī vairākas pozitīvas “blaknes”. Nereti konservatīvo ideju paudēji publiskajā telpā rīkojas un pauž savu viedokli superemocionāli. Tam ir izskaidrojums, bet ne attaisnojums, proti, konservatīvi domājošie ļoti jūtīgi uztver apdraudējumu vēsturiski pašsaprotamām reālijām – ģimenei, laulībai, valstij, nācijai, ticībai. Mūsdienu liberālo tehnokrātu uzbrukums un mēģinājums dekonstruēt šos konservatīvajiem nozīmīgo vērtību pamatus rada pašaizsardzības reakciju, kas ne vienmēr ir saprāta kontrolēta. Tāpēc ir svarīgi – un konferences “Demos” rīkotājiem tas arī izdodas – pārvest emocionālās diskusijas uz saprātīgu un konstruktīvu sarunu.

Cieši saistīts ar iepriekš minēto ir konservatīvo ideju paudēja tēls. Kāds tas ir sabiedrībā? Ierasti tas tiek saistīts ar vairāk vai mazāk marginālu cilvēku kopu, kurai tiek piedēvēts mazizglītotu ļaužu un nedaudz arī sabiedrības neveiksminieku statuss. Konfereneces rīkotāji ar savu ikdienas darbu šo stereotipu ir pamatīgi mainījuši. Viņi ir augsti izglītoti cilvēki, kas raksta, tulko un izdod grāmatas, kuras nav novietojamas grāmatplauktā blakus viegli lasāmajiem kriminālromāniem vai tamlīdzīgai literatūrai. Un tas savukārt veido nepārprotamu līdzcilvēku vilkmi iepazīt un sekot gan konservatīvajai domai, gan tās inteliģentajiem paudējiem. Par to liecināja klausītāju pilnā zāle konservatīvās domas konferences “Demos” otrajā sesijā, kuru apmeklēja ļoti daudz politiķu no dažādām partijām, kā arī diplomāti, žurnālisti un baznīcu pārstāvji.

Ar nepacietību gaidīšu nākamo konferences sesiju, kuru tās rīkotāji sola jau 12. decembrī.