Kulinārijas blogere: Svētku laikā svarīgākais ir sava un ģimenes labsajūta, ne īpašu plānu izpilde Apriņķis.lv
- Autors: Zane Grēviņa, kulinārijas blogere un pavārgrāmatu autore
Foto - publicitātes
Lai gan Ziemassvētki bieži vien tiek raksturoti kā gada skaistākie svētki, Latvijā veiktā aptauja atklāj, ka gatavošanās svētku sezonai dažiem no mums sagādā arī izaicinājumus. 23 % cilvēku atzīst, ka svētku laikā ir tik noguruši un saspringti, ka vēlētos, lai tie ātrāk paietu.
Saskaņā ar “IKEA” veiktās Ziemassvētku aptaujas datiem, tuvojoties svētku sezonai, iedzīvotāji Latvijā izjūt stresu dažādu iemeslu dēļ: 47 % atzīst, ka šajā periodā reti vai nekad neatrod laiku, ko varētu veltīt sev, daži ir noraizējušies par gaidāmajiem izdevumiem (34 %), savukārt dažiem trūkst ideju dāvanām (35 %). 14 % cilvēku satraukumu rada garais darāmo darbu saraksts: ēdienkartes veidošana un ēst gatavošana, mājokļa uzkopšana, dāvanu sarūpēšana utt. Sievietes ir tās, kuras biežāk nekā vīrieši uzņemas visu svētku gatavošanās nastu uz saviem pleciem (17 % un attiecīgi 11 %).
Reizēm spriedze rodas no situācijām, kuras mēs nevaram nedz ietekmēt, nedz kontrolēt. Decembris mēdz būt patiesi steidzīgs un piepildīts ar daudz un dažādiem darbiem. Tāpēc, lai saglabātu prieku un svētku gaidīšanas laiks būtu patīkamāks, jācenšas sadalīt un saplānot ar svinībām saistītos darbus un daudzas lietas izdarīt jau dažas nedēļas iepriekš.
Tas var izklausīties pārspīlēti agri, taču par gatavošanos uzskatu arī laicīgu dāvanu ideju saraksta izveidi, ko ik pa brīdim varu papildināt, kad prātā ienāk kas tāds, ko kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem varētu vēlēties saņemt svētkos. Tas pats attiecināms uz Ziemassvētku galdu un svētku ēdienkarti – dažus mēnešus iepriekš domāju, ko celt galdā svētkos bez stresa.
Iemācījos pieņemt, ka ne viss notiek saskaņā ar plānu
Svētku svinēšana ir izdevusies tikai tad, ja apkārtējie cilvēki jūtas labi. Tāpēc sevī neveicinu nekādas nereālas gaidas par lietām, kas sākotnēji šķiet vairāk romantizētas vai kurām ir tendence izgāzties brīdī, kad tās rodas. Vienkārši priecājos par lietām, kas notiek, nevis uztraucos par to, kas īsti neizdodas vai nenotiek, kā plānots.
Gadu gaitā ir pierādījies, ka reti viss rūpīgi izplānotais izdodas tieši tā, kā cerēts. Un jo vairāk cilvēku iesaistīsies svinībās un to organizēšanā, jo lielāka iespēja, ka kaut kas vairāk vai mazāk noies greizi. Es rēķinos ar to, ka būs novirzes no plāna, un nesatraucos, ja kaut kas izdodas citādāk, nekā esmu plānojusi. Jo vissvarīgākais gan šo svētku gaidīšanas laikā, gan pašos svētkos šķiet sava un līdzcilvēku labklājība, nevis kādu īpašu plānu izpilde.
Kā Ziemassvētku laikā iemācīties mazināt nesaskaņas?
Saskaņā ar aptauju vienam no septiņiem Latvijas iedzīvotājiem Ziemassvētku laikā ir bijušas nesaskaņas un strīdi ar ģimenes locekļiem. Pēc manas pieredzes, domstarpības ģimenes lokā parasti rodas tikai tad, kad visi ir piekusuši no lielās gatavošanās svētkiem. Tieši tāpēc pēdējos gados cenšos izskaust visas aktivitātes, kas būtu jādara “tikai tāpēc, ka ir Ziemassvētki”. Tā vietā visi kopā dara to, ko patiesi gribas. Reiz visi svētkus svinējām pidžamās. Lai nebūtu pārāk jāpucējas un jāvelta laiks lūpu krāsošanai, visi pīrāgus gatavojām kopā pidžamās un halātos. Tas neietekmēja pīrāgu garšu – tie sanāca tikpat garšīgi, cik tad, ja tos būtu cepuši, tērpušies uzvalkos un vakarkleitās.
Neīstā dāvana un deserts, kuru apēda suns… Divreiz
Svarīgāk ir pasniegt dāvanas citiem, nevis tās saņemt. Reiz nojautu, ka vīrs Ziemassvētkos dāvinās mākslīgās kažokādas jaciņu, par kuru biju pāris reizes ieminējusies, esot veikalā. Kad pienāca Ziemassvētki, pamanīju zem eglītes maisiņu, no kura ārā rēgojās kaut kas melns un pūkains, un nodomāju, ka tā noteikti ir dāvana man. Un tā arī bija, bet, kad lēnām vilku no maisiņa ārā pūkaino priekšmetu, izrādījās, ka tā ir pūkaina šalle. Par šo faktu kopīgi pasmējāmies ar vīru un pēc nedēļas pati devos uz veikalu pakaļ kārotajai jakai.
Reiz pēc ģimenes lūguma svētku vakaram pagatavoju saldo ruleti, bet diemžēl desertu atstājām bez uzraudzības un mammas suns visu ruleti apēda. Tas bija vienīgais deserts, ko bijām pagatavojuši, tāpēc Ziemassvētku vakarā nācās ēst konfektes no saldumu tūtām. Nākamajā dienā atkal taisīju ruleti un vienojāmies, ka šoreiz tai pievērsīsim īpašu uzmanību. Protams, kad novērsāmies, suns atkal bija klāt ruletei un sāka to ēst. Šoreiz šo faktu laikus pamanījām un katram tomēr tika pa nelielai porcijai no deserta pārpalikumiem. Par laimi, suns jutās labi gan pirms, gan pēc ruletes notiesāšanas, un tā noteikti bija labākā Ziemassvētku dāvana, ko suns varēja vēlēties.