Elza Rudzīte: Četri Latvijas investoru tipi Latvijā – dominē konservatīvais
- Autors: Elza Rudzīte, “SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja
Foto - publicitātes
Uzkrājumu veidošana un brīvo līdzekļu ieguldīšana pamazām ir kļuvusi par ikdienišķu parādību, un iespēju “apsteigt” inflāciju izmanto aizvien vairāk cilvēku. Latvijas iedzīvotājus šajā ziņā var raksturot kā izteikti piesardzīgus – salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem, pagaidām esam krietni atturīgāki attiecībā uz ieguldīšanu akcijās. Visticamāk, tuvāko gadu laikā tas manīsies, jo jaunāka gadagājuma cilvēki uz finanšu tirgiem arī Latvijā skatās ar lielāku uzticību un ir atvērtāki jaunām ieguldījumu iespējām, rāda iedzīvotāju aptauja par ieguldīšanas paradumiem.
Ieguldījumu līderos – pensija, nekustamais īpašums un dzīvības apdrošināšana
Ieguldījumus savai nākotnei šobrīd veic katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (56%) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Populārākie ieguldījumu mērķi visās Baltijas valstīs ir līdzīgi, tomēr atšķirīgas ir ieguldījumu instrumentu izmantošanas metodes un mērķi dažādās vecuma grupās. Visbiežāk Baltijas valstu iedzīvotāji iegulda pensijas uzkrājumos (visaktīvāk to dara iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem).
Latvijā ieguldījumu “līderis” ir pensiju 3. līmenis (27%), kam seko dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (14%) un ieguldījumi nekustamajā īpašumā (11%). Nākotnes uzkrājumu veidošanai cilvēki Latvijā atvēl vidēji no 20 līdz 100 eiro mēnesī un iemaksas pamatā veic regulāri – katru mēnesi. Tā kopumā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka cilvēki pamazām pierod pie uzkrājumu veidošanas, un tas kļūst par vērtīgu ieradumu.
Vērtējot ieguldījumu veidus Baltijā, uzkrītoša ir kāda atšķirība – ja Latvijā akcijās un obligācijās iegulda vien aptuveni desmitā daļa cilvēku, Igaunijā tā ir gandrīz puse no visiem ieguldītājiem. Sagaidāms, ka šis rādītājs nākotnē varētu mainīties, jo ieguldījumi akcijās (tāpat kā kriptovalūtā) arī Latvijā ir populāri jaunu cilvēku vidū (18–29 gadi). Ieguldītāji ar laiku būs novērtējuši šī finanšu instrumenta ilgtermiņa atdevi, tāpēc kopējais ieguldītāju skaits gadu no gada pieaugs.
Pagaidām gados vecāki cilvēki akciju tirgiem un kriptovalūtām neuzticas, priekšroku dodot pensiju 3. līmenim. Jāsaka, ka vairums Latvijas krājēju ir vērtējami kā konservatīvi, jo vairāk nekā trešdaļa no visiem izvēlas mazāk riskantus ieguldījumus.
Četri investoru tipi
Apkopojot Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas paradumus, izkristalizējas četras galvenās Latvijas investoru grupas, kas raksturo cilvēku attieksmi pret ieguldījumiem un pieļaujamo riska līmeni.
“Aktīvie” jeb tā teikt “īstie” investori izvēlas augstāka riska finanšu instrumentus, pamatā iegulda vērtspapīros (akcijās, biržā tirgotos fondos (ETF), obligācijās, ieguldījumu fondu daļās utt.). Šī ieguldītāju grupa veido 15% no visiem ieguldītājiem, un tajā nosacīti dominē gados jaunāki vīrieši ar augstiem ienākumiem.
Konservatīvie ieguldītāji izvēlas zemāka riska instrumentus, pamatā iegulda pensiju fondos un apdrošināšanā (dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, pensiju 3. līmenī). Šī ir apjoma ziņā lielākā grupa – 41% no visiem ieguldītājiem. Šajā grupā ir līdzīgs sieviešu un vīriešu skaits, pamatā tie ir cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, viņu nodarbošanās – biroju darbinieki, vadītāji, kā arī kvalificēti speciālisti.
Pragmatiskie ieguldītāji kā galveno investīciju instrumentu izvēlas t.s. materiālos aktīvus (nekustamais īpašums, zelts, mākslas darbi utt.). Šī ir otra lielākā grupa, kurā pārstāvēti aptuveni 17% no visiem ieguldītājiem. Tajā nav izteiktas dzimuma vai vecuma dominantes, bet, apskatot šos ieguldītājus nodarbošanās griezumā, te dominē kvalificētu speciālistu skaits.
Progresīvie investori iegulda inovatīvos risinājumos (kriptovalūtās, nekustamā īpašuma crowdfunding platformās, savstarpējo aizdevumu platformās utt.). Šī ir salīdzinoši mazāka grupa, kurā ir ap 10% no visiem ieguldītājiem. Šajā grupā izteikti dominē vīrieši un jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam. Pamatā – rīdzinieki ar augstiem ienākumiem, taču šajā grupā iekļaujas arī studenti.
Vērtējot ieguldītājus profesiju griezumā, jāsaka, ka ar ieguldīšanu vairāk nodarbojas kvalificēti speciālisti, biroju darbinieki, dažāda līmeņa vadītāji un pašnodarbinātie.
Lielu atdevi nesagaida
Ko cilvēki sagaida no saviem ieguldījumiem šogad? Izrādās, – gaidas nav nemaz tik “rožainas”, jo vairāk nekā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka viņu ieguldījumu vērtība būtiski nemainīsies. Proti, cilvēki paļaujas uz to, ka ieguldījumi spēs “kompensēt” inflāciju, taču vērtības pieaugumu jeb peļņu nesagaida. Cerīgāk noskaņoti ir 20% ieguldītāju, kuriem šķiet, ka ir gaidāms neliels ieguldījumu vērtības palielinājums. Izteiktu skeptiķu un tādu, kuri gaida milzīgu vērtības pieaugumu, ir pārliecinošs mazākums.
Runājot par šķēršļiem, kas attur cilvēkus no ieguldījumu veikšanas, galvenais ir brīvu līdzekļu trūkums, kam seko bailes no iespējamiem zaudējumiem un zināšanu trūkums par to, kā un kur būtu jāiegulda. Aptuveni trešdaļa aptaujāto atzīst, ka pagaidām ieguldījumus neveic, taču saglabā interesi par šo jautājumu. Vislielākais pamudinājums pamēģināt ieguldīt varētu nākt no ģimenes locekļiem vai draugiem, kuriem jau ir veiksmīga ieguldīšanas pieredze.
Šie aptaujas dati norāda uz to, ka salīdzinoši daudz cilvēku dzīvo ar maldīgu pārliecību, ka ieguldīšana prasa ļoti lielu brīvo līdzekļu masu, ka tam jāvelta daudz laika un pašiem jāseko līdzi norisēm finanšu tirgos. Patiesībā, šodien eksistē ērti pieejami veidi (piemēram, Roboinvestors), kas ļauj ieguldīt sākot no dažiem eiro, neveltot tam laiku un šāda ieguldīšana arī neprasa papildu zināšanas. Šo funkciju paveic digitāli risinājumi un finanšu tirgus profesionāļi, kuriem investēšana ir ikdienas darbs.
Ņemot vērā, ka ieguldīšana ir ilgtermiņa process, nozīmīgi ir to uzsākt pēc iespējas agrāk. Tas ļaus sasniegt labu atdevi ar mazākām iemaksu summām, bet regulāras iemaksas ilgtermiņā kompensēs tirgus svārstības. Ieguldīšanas aktualitāte ar jaunu sparu atgūsies līdz ar ekonomikas atkopšanos pēc aizvadīto gadu satricinājumiem, un finanšu tirgu pieauguma laikā lielākie ieguvēji būs tie, kas uzsāka ieguldījumus agrāk un nepārtrauca iemaksas arī tirgu lejupslīdes laikā.