Jānis Ozoliņš: Vai daba ar klimata krīzi spēj cīnīties pati? ^{Apriņķis.lv}

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO₂) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO₂. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO₂ nekā to izdodas piesaistīt. +Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO₂ nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Inovatīvs risinājums ir tiešā gaisa uztveršana – tehnoloģija, ar kuras palīdzību no atmosfēras tiek piesaistīts ogleklis. Apvienojumā ar ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanu, piemēram, ievadot CO₂ zem zemes, kur notiek tā mineralizēšanās, šis neapšaubāmi ir labākais cilvēku rīcībā esošais rīks, ar kura palīdzību risināt klimata problēmas.

Lai gan tiešā gaisa uztveršana ir svarīga un nepieciešama, patlaban tā notiek ļoti ierobežotā mērogā – 2021. gadā tiešā gaisa uztveršanas rūpnīcu kopējā darbības jauda visā pasaulē rezultējās aptuveni 11 300 tonnu CO₂ piesaistē. Lai sasniegtu 1 miljardu tonnu – aptuveni pusi no tā, ko pašlaik daba paveic pati saviem spēkiem, – tiešā gaisa uztveršana būtu jāpalielina par aptuveni 88 500 reizēm. Tas liek secināt, ka tikai ar šo risinājumu vien nav iespējams ievērojami palielināt pašreizējo CO₂ piesaistes apjomu.

Risinājumi klimata krīzei jāmeklē dabā

Saskaroties ar vides un klimata izaicinājumiem, mūsdienu digitālajā laikmetā šķiet tikai pašsaprotami paļauties uz tehnoloģiju atbalstu, taču vērts atcerēties, ka arī pati daba piedāvā plašu risinājumu klāstu, īpaši CO₂ piesaistes jomā. Turklāt dabā balstīti risinājumi sniedz arī papildu ieguvumus, piemēram, sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, biotopu atjaunošanu un ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Izmantojot šo potenciālu, iespējams ne tikai mazināt oglekļa emisiju apmēru, bet arī veicināt ilgtspējīgu attīstību un uzlabot planētas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Viens no zināmākajiem dabā balstītajiem risinājumiem ir apmežošana, proti, neizmantotas vai nepietiekami izmantotas zemes pārvēršana mežā. Šis process palīdz ievērojami palielināt oglekļa daudzumu, ko zeme spēj uzkrāt. Vairāki starptautiski pētījumi apliecinājuši,  ka mežiem ir vislielākais kopējais CO₂ ietekmes mazināšanas potenciāls, kas sasniedz aptuveni 60 – 80 % no kopējā dabā balstītu risinājumu potenciāla.

Tomēr neiztikt arī bez trūkumiem – lai dabā balstīti risinājumi pilnvērtīgi sasniegtu savu potenciālu, jābūt pacietīgiem. Koki un augi aug lēni, bet kūdra veidojas vēl lēnāk. Tāpat tos ievainojamākus padara klimata pārmaiņas, piemēram, gaisa temperatūras paaugstināšanās, ilgstoši sausuma periodi vai kaitēkļu izplatība, turklāt risinājumu ieviešanas procesā nākas saskarties ar zemes izmantošanas konkurenci.

Kopumā jāsecina, ka CO₂ piesaistes potenciāls ar katru dienu tikai pieaug, un, kā apliecina “Arbonics” pieredze, to ir pamanījuši arī investori, aktīvāk ieguldot uzņēmumos, kuri palīdz veicināt šī procesa nozīmīgumu. Lai pilnībā izmantotu CO₂ piesaistes potenciālu, pētniecība un izstrāde gan dabisko, gan tehnoloģisko oglekļa piesaistes risinājumu jomā jāizvirza kā viena no prioritātēm. Turklāt, lai stimulētu CO₂ piesaistes praksi un nodrošinātu tās iekļaušanu klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijās visā pasaulē, ir vajadzīga stabila politikas sistēma un finansiāls stimuls.