Zigmārs Atvars: Jaunā matemātika ^{Apriņķis.lv}

Iesākumā vēlos izteikt atzinību par konkursa mājaslapu, jo tur ir iespēja pa gadiem redzēt, kā balsojusi gan žūrija, gan skatītāji. Ir iespēja izlasīt katras dziesmas vārdus ar tulkojumu dažādās valodās. Ir iespēja redzēt priekšnesumā iesaistīto cilvēku sarakstu ar atsaucēm par iesaisti konkursā.

Jā, Latvija iepriekš ir uzvarējusi. Bet vai tiešām pašas dziesmas dēļ? Kāda bija tās melodija vai vēsts? Visticamāk, uzvara tika iegūta šova – kleitas – dēļ. Nekādas saistības ar vēsti. Starp citu – pirms trim gadiem māksliniece kleitu uzdāvināja Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Šogad mums 16. vieta. Labi, ka beidzot tikām finālā.

Finālā pusi no punktiem konkursa dalībniekiem dod katras valsts žūrija.

Šogad Latvijas žūrijā bija pieci vērtētāji, tostarp Ance Krauze, kura pirms 23 gadiem Eirovīzijā bija bekvokāliste. Pārējie četri nekad nav uzstājušies šajā konkursā, bet vērtē. Nezinu precīzi, kā notiek žūrijas locekļu kandidātu izvēle, bet gribētos, lai tur būtu vismaz tie, kas paši ir uzstājušies.

Katrā priekšnesumā es izdalītu šādas lietas: melodija, teksts, sniegums.

Melodija. Ja vajadzētu raksturot vienā vārdā – kurš mūzikas stils konkursā bija vispopulārākais? Ja ņemtu šā gada uzvarētāja dziesmu – ar ko melodiski tā bija labāka par citām?

Teksts. Vai katrā dziesmā izdevās sadzirdēt tās pausto vēsti? Kādu vēsti pauda uzvarētāja dziesma ar nosaukumu “Kods”? Jā, ne no visu dziesmu tekstiem izdevās uztvert, saprast tās vēstījumu, bet vienlaikus – teksts pamatā ir noteicošais, lai saprastu dziesmas “atmosfēru”.

Sniegums. Dziedātāja izskatam, tēlam un komandai ir nozīmīga loma. Šā gada uzvarētājs bija “īpašs”. Pēc izskata puisis, bet priekšnesumā – ar meiteņu kleitu. Prasot, kā lai viņu uzrunā, tiek ieteikts… “viņi”. It kā viens cilvēks, bet vēlas, lai uzrunā daudzskaitlī. Jā, iespējams, nākotnē būs kaut kādā veidā jāsaprot, par cik fiziskiem ķermeņiem ir runa.

Nākotnē mums būs jāmācās jauna matemātika ne tikai par uzrunātajiem cilvēkiem, bet arī par solidaritātes balsojumiem, jo, skatoties uz konkursa rezultātiem, uz to, kuru valstu žūrijas un iedzīvotāji balsoja par uzvarētāju, jāsecina, ka pat Eiropas valsts, kurā pašlaik notiek karadarbība, ar savu balsojumu atbalsta šādu dzīvesveidu.

Kādi Latvijā bija pat apvainojušies, sak, mēs tik daudz atbalstām, bet viņi nebalsoja par mums. Mēs visi labi saprotam – šis nav konkurss par mūziku, bet ko citu.

Nelielai atkāpei… Pirms diviem gadiem tika uzņemta filma, kur kāds vīrietis dažādiem cilvēkiem uzdod vienkāršu jautājumu: kas ir sieviete? Atbildēs pārsvarā divi varianti: dzimums dzimšanas brīdī un dzimuma piederība – tas, kādā dzimumā konkrētais cilvēks sevi sajūt. Vērtīgi bija dzirdēt arī cilvēka, kas mainījis dzimumu, atziņu pēc kāda laika. Vēsts, ko sadzirdēju: cerībai, ka cilvēks, mainot dzimumu, kļūs laimīgs, nav pamata.

Savukārt, runājot par reliģisku tēmu konkursā, vairāk pārsteidza nevis pats priekšnesums, kurā tika imitēta okulta ceremonija, bet tas, kuru vietu kopvērtējumā šāds priekšnesumus ieguva.

Kā jebkurā lietā – var jau teikt, ka ir slikti, bet var arī mēģināt piedāvāt labu alternatīvu. Aicinu iepazīties ar kristīgās mūzikas gada balvu. Tur tiek pārstāvēti dažādi mūzikas stili, mākslinieki un vēsts.

Noslēgumā kāda doma: Eirovīzija – vīzija par nākotnes Eiropu… Vai tādu mēs vēlamies to redzēt? Ko es varu darīt, lai nākotnē matemātika joprojām būtu 2+2=4?