Pēteris Strautiņš: Pirktspēja ir atjaunota

Ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, algu dinamiku šobrīd acīmredzami ietekmē politiskie lēmumi. Sabiedriskā sektora nozaru pārstāvju prasības palielināt algas ir pastāvīgs Latvijas politikas fons. Taču, nodokļu ieņēmumiem atpaliekot no prognozēm, šogad ziņu plūsmā parādījās skaudrāki vārdi – tādi kā jostu savilkšana vai budžeta konsolidācija. Šo vārdu radītās asociācijas ar notikumiem pirms 15 gadiem rada pārspīlēti sliktas sajūtas. Nav sagaidāms, ka kādam tiks atņemts tas, kas jau ir iedots.

Ekonomiskā situācija ļoti atšķiras no tā, ko piedzīvojām 2008. - 2009.gadā. Taču ir skaidrs, ka atalgojumu nevarēs turpināt palielināt līdzšinējā tempā. Valsts budžeta veidotājiem droši vien nāksies uzsvērt to, ka algas ir tikko strauji kāpušas, ka cenu līmenis mainās ļoti maz, tātad gandrīz viss algu nominālais jeb "melns uz balta" pieaugums ir un nākamgad būs arī reālais pieaugums. Lielo solījumu vietā nāks "braucam prātīgi" retorika.

2022.gada un 2023.gada 1. ceturksnī pirktspēja kopumā samazinājās par 8,4%. Kāpums šī gada 1. ceturksnī par 9,3% nozīmē, ka pirktspēja ir gandrīz precīzi atgriezusies 2021.gada sākuma līmenī, ar pavisam niecīgu pieaugumu. Turpmāk tā uzlabosies, pat algu pieaugumam neizbēgami bremzējoties, jo cenu līmenis šī un nākamā gada laikā mainīsies ļoti maz.

Jau pērnā gada beigās starpība starp sabiedriskā un privātā sektora algu pieaugumu bija neparasti liela, tās gada griezumā palielinājās attiecīgi par 15% un 10,1%. Šī gada sākumā attiecīgie skaitļi jau bija 16,9% un 8,9%. Vispārējās valdības sektorā (pilnībā vai galvenokārt valsts budžeta finansētās organizācijas) kāpums pat vēl lielāks jeb 17,6%. Politisko lēmumu ietekme labi redzama arī nozaru griezumā, visstraujākais algu kāpums bija izglītībā jeb 20,1%. Šāds algu kāpums izglītībā noteikti nav kritizējams, jo vēl pirms gada tā bija otrā viszemāk atalgotā nozare, kas nav atbilstošs novērtējums nozarē strādājošo ieguldījumam pašiem savā izglītībā un sabiedrības nākotnē.

Algu kāpumu veicināja arī cits politisks lēmums – minimālās algas palielināšana šogad par 12,9%. Par šo jautājumu parasti ir lieli strīdi, tas dažkārt tiek atlikts, galu galā novedot pie vēl straujākiem kāpumiem citos gados. Tāpēc ir apsverama doma to nākotnē palielināt katru gadu, varbūt to varētu darīt "autopilota režīmā", saskaņā ar iepriekš noteiktu formulu.

Līdzās politiskajiem lēmumiem algu dinamiku ietekmē arī iedzīvotāju skaita dinamika. Kopējais algu fonds pieauga mazāk – par 10,1%, jo par 0,9% samazinājās nostrādātais darba laiks. Jo ierobežotāks cilvēku resurss, jo straujāk aug atalgojums, vismaz kādu laiku. Taču tā nav ilgtspējīga attīstības stratēģija. Arī cilvēku skaita samazināšanos var saukt par politisku lēmumu vai to neesamības rezultātu. Demogrāfiskā dinamika spiež daudzus uzņēmumus maksāt algas, ko tie var atļauties tikai ļoti nosacīti.

Algu dinamikai 1. ceturksnī visdrīzāk bija nevienlīdzību samazinoša ietekme. Divās ar ievērojamu pārsvaru vislabāk atalgotajās nozarēs – finansēs (+4,5%), kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos (+8,5%) algu pieaugums bija ievērojami lēnāks nekā vidēji. Starp nozarēm, kur atalgojuma līmenis pārsniedz vidējo, pieauguma temps relatīvi straujš bija tikai valsts pārvaldē.

Reģionu griezumā algu pieaugums 1. ceturksnī bija divciparu skaitlis visur, izņemot Kurzemi (+9,1%), ko visdrīzāk izskaidro tranzīta nozares nedienas un divu lielo ostu klātbūtne. Visstraujāk algas pieauga zemāko algu reģionā Latgalē (+12,5%), kas ir acīmredzami saistīts ar lielo sabiedriskā sektora īpatsvaru ekonomikā. Rīgā, kur ir liels augsti atalgoto nozaru īpatsvars, algas auga lēnāk nekā vidēji (+10,7%). Nevienlīdzību mazinošs apstāklis ir arī ienākumu pārdale no kapitāla par labu darbiniekiem, jo algas aug daudz straujāk nekā kopprodukts.

Tātad no sabiedrības vairākuma skatu punkta šodienas algu dati ir ļoti laba ziņa. Algu dati nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība. Reti ko mēs ekonomikas skaitļu ainavā redzam tik precīzi kā oficiāli deklarēto algu izmaiņas, tieši par tām šajā gadījumā ir runa. Taču tie ir pārāk skaisti, lai būtu patiesība ilgu laiku, ja vien nenotiek straujas labvēlīgas pārmaiņas citās jomās.