Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikā atgriežas neliela izaugsme
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs, grafika - CSP
Šī gada pirmajā ceturksnī pēc trīs ceturkšņu lejupslīdes Latvijas ekonomikā atkal ir atgriezusies neliela izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,9 %.
Lai arī šī nav spēcīga izaugsme, tomēr viena ceturkšņa ietvaros šis ir labākais Latvijas ekonomikas sniegums kopš 2022. gada sākumā. Vienlaikus izaugsmes rādītāji uzlabojas arī Lietuvā un Igaunijā, un uzņēmēju noskaņojums eirozonā atkal ir pozitīvas izaugsmes teritorijā.
Tomēr Latvijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī ir balstīta uz salīdzinoši vājiem pamatiem. Gandrīz visas eksportējošās nozares joprojām atrodas mīnusos, savukārt izaugsmi veidoja spēcīgs pieaugums lauksaimniecībā un valsts pārvaldes nozarē. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī valsts pārvalde pieauga par 9,7 %, veselības aprūpe par 7,5 % un izglītība par 7,1 %.
Atšķirīgās tendences starp privāto un publisko sektoru šobrīd spilgti redzamas arī darba algu statistikā, – darba samaksa sabiedriskajā sektorā pirmajā ceturksnī pieauga par 16,3 %, kamēr privātajā sektorā vien par 8,9 %. Šāda veida izaugsme, kas tiek finansēta uz budžeta deficīta rēķina, noteikti nav ilgtspējīga.
Gandrīz visas eksportējošās nozares joprojām ir mīnusos
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 5,3 %, transporta – par 9 % un IKT pakalpojumu – par 3,2. Kritums rūpniecībā un transportā nav pārsteigums, un tas lielā mērā ir saistīts ar vāju pieprasījumu eksporta tirgos. Labā ziņa ir tā, ka šajās nozarēs, visticamāk, jau esam sasnieguši šī cikla zemāko punktu un apsteidzošie uzņēmēju noskaņojuma rādītāji norāda uz pakāpenisku pieprasījuma atkopšanos.
Nepatīkamākais pārsteigums šobrīd ir kritums IKT pakalpojumos, jo šī nozare ir bijusi viena no visstraujāk augošajām Latvijā pēdējos vairāk nekā 10 gados, un pēdējā gada laikā IKT pakalpojumu eksporta ziņā esam sākuši atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.
Ekonomikā ir pamats piesardzīgam optimismam
Lai arī eksporta nozarēs situācija pagaidām nav pārāk iepriecinoša, atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes ir laba ziņa, un šogad ir pamats piesardzīgam optimismam. Rūpniecībā un loģistikā sāk stabilizēties ārējais pieprasījums, un Eiropā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums. Tāpat turpina uzlaboties arī mājsaimniecību finanšu situācija. Šī gada pirmajā ceturksnī darba algas Latvijā pieauga par 11 % salīdzinājumā ar pērno gadu, tomēr pagaidām energoresursu cenu un inflācijas kritums nav veicinājis straujāku patēriņa pieaugumu.
Tas, manuprāt, ir saistīts ar to, ka algu pieaugums tikai tagad ir sācis noķert cenu pieaugumu – kopš 2021. gada sākuma gan algas, gan cenas ir augušas par 34 %, tādēļ pamata būtiskam patēriņa kāpumam līdz šim nav bijis. Tomēr šobrīd iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk uzlaboties, un par to liecina gan noguldījumu pieaugums, gan mazāk aktīva patēriņa kredītu ņemšana.
Manuprāt, gada otrajā pusē ir sagaidāms straujāks tirdzniecības un patēriņa pieaugums. Tikmēr būvniecībā, kas pirmajā ceturksnī saruka par 5,5 %, šogad uzlabojumi, visticamāk, nav gaidāmi. Augsto procentu likmju dēļ privātie investori šobrīd ir ļoti piesardzīgi un ir maz no jauna uzsāktu projektu, savukārt valsts pusē joprojām ir grūtības izmantot visas pieejamās investīcijas, jo turpina klibot projektu vadība. Tādēļ ekonomikā kopumā šogad ir gaidāma izaugsme, taču tā nebūs lielāka par 2 %.
