Pēteris Strautiņš: Rūpniecības pretvēji nerimst

Nozarē "cita rūpniecība", kas ir galvenokārt enerģētika, kritums vēl lielāks (-16,6%), bet tas kārtējo reizi ir saistīts ar laika apstākļiem. Ilgākā laikā vērojamais enerģētikas daļas kritums tautsaimniecībā lielu nožēlu nerada, jo atspoguļo efektivitātes pieaugumu. Kopējais enerģijas patēriņš kopš deviņdesmitajiem gadiem nav daudz mainījies, bet ekonomika ir augusi gandrīz trīskārt.

Bija priekšnoteikumi ļoti mērenam ražošanas kāpumam šogad, bet tiktāl tie neīstenojas. Vai ir iespējama tendenču maiņa šī gada laikā? Iespējams, bet drīzāk joprojām ir jārunā par cerībām uz straujāku situācijas uzlabošanos nākamgad. Piemēram, no ASV mājokļu tirgus pienāk dati, kas rada iespaidu par pamatu likšanu nākamajam kāpuma ciklam.

Tieši tik piesardzīgi vārdi jālieto, jo būvatļauju pieaugums novedīs pie materiālu pieprasījuma kāpuma tikai nākamgad. Ir ļoti ticami, ka ECB šonedēļ sāks procentu likmju samazināšanu un tas būtu svarīgs signāls iespējamiem mājokļu pircējiem un visai nekustamo īpašumu nozarei. Ir zināms, ka daudzi Latvijā gaida šo vēsti. Mūsu rūpniecības sekmes ir lielā mērā atkarīgas no celtniecības pieprasījuma gan mūsu valstī, gan ārzemēs.

Šis acīmredzami nav inženierijas gads, lai arī pērn tā bija veiksmīga nozaru grupa. Gan gada pirmajos četros mēnešos, gan aprīlī ir kritums gada griezumā gan metālapstrādē, gan visās mašīnbūves nozarēs, par kurām ir dati, gan elektronikā. Tai skaitā iekārtu un mašīnu ražošanā reģistrēts vislielākais kritums no visām nozarēm -34,6%.

Liels kāpums, visdrīzāk, ir citu transportlīdzekļu ražošanā, pateicoties dronu armijām, bet šīs apakšnozares dati netiek publicēti. Pērn daudz cietusī kokapstrāde vēl nav izrāpusies no krīzes, bet ar piebildēm un atrunām var teikt, ka tā ir stabilizējusies – gada pirmajos četros mēnešos -1%. Pārtikas pārstrāde notur izaugsmi, bet tā bremzējas, ja pirmajos četros mēnešos pieaugums bija 1,9%, tad aprīlī 0,9%.

Īpaši veiksmīga nozare joprojām ir ķīmijas rūpniecība, aprīlī tajā ražošana gada griezumā auga par 12,5%. Kopš marta datu publicēšanas parādījās ziņa, kas sniedz papildu skaidrojumu tās ražošanas kāpumam šogad – 1.ceturksnī par 77,7% augusi spirta ražošana.

Vai apstrādes rūpniecība ir pelnījusi šādu likteni šogad? Nē, tā daudz dara, lai ražošanu palielinātu. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pērn bija līdz šim vislielākie. Diemžēl pasaule kopumā virzās lielākas nesakārtotības virzienā. Pasaules mieru apdraudošas valstis izturas izaicinoši, bet Eiropas un ASV politikā bango emocijas un iekšējie konflikti, kas var novest pie satricinājumiem pasaules tirdzniecībai. Tāpēc pie apvāršņa vīd jauni riski arī mūsu ražotājiem.

Piemēram, pēc nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām varētu tikt ieviests 10% tarifs visam ASV importam. Tā būtu nelabvēlīga ziņa Eiropas ekonomikai, arī tāpēc, ka Eiropa ir neto eksportētāja tirdzniecībā ar šo valsti (vairāk eksportē nekā importē). Par cita veida riskiem pasaules ekonomikai atgādina Ķīnas manevri Taivānas tuvumā. Nelabvēlīga notikumu attīstība ap šo salu var radīt lielāku triecienu pasaules ekonomikai nekā pandēmija.

No noskaņojuma datiem šobrīd kaut ko izlobīt ir grūti. Pēdējos divos mēnešos kopējais noskaņojuma indekss ir pasliktinājies, taču nedaudz un nav tālu no vēsturiski vidējā. Ražotāji ir mēreni pesimistiski par pasūtījumiem un ražošanas apjomu tuvāko mēnešu laikā, nodarbinātības prognozes no normas atšķiras nebūtiski.

Septiņu lielāko nozaru starpā noskaņojums virs vēsturiski vidējā ir pārtikas pārstrādē un ķīmijas rūpniecībā, izteikti pesimistisks kokapstrādē, bet tikai mēreni negatīvs inženierijas nozarēs un minerālu ražošanā. Savukārt pasūtījumu vērtējums maijā bija izteikti pozitīvs pārtikas pārstrādē un ķīmijā, bet nedaudz virs vidējā arī metālapstrādē un minerālos.