|
GUNTA, sabiedrisko attiecību speciāliste
Nekad uz kapusvētkiem neeju, bet samērā bieži aizbraucu uz kapiem Lielvārdē. Tur guļ mans tētis un mamma, un citi radinieki. Bet vispār esmu nonākusi pie slēdziena, ka mūsu attieksme pret kapu kultūru ir pārspīlēta. Mēs it kā dievinām mirušos, bet necilvēcīgi izturamies cits pret citu. Es personīgi vēlos, lai mani kremē, jo uzskatu, ka mūsdienu steidzīgā pasaule vairs neder tādai pārspīlētai kapu kopšanas tradīcijai.
|
 |
|
INESE, veikala kasiere
Kapusvētkus apmeklējam, bet nevis tāpēc, ka pašas izdomājam, – mamma tā liek darīt. (Smejas.) Taču arī es uzskatu, ka kapus sakopt un uzturēt kārtībā vajag, jo cilvēkam ir jāzina, kur viņa ģimenes locekļi ir apglabāti, nevis visam jāļauj aizaugt un pārtapt par mežu. Tā ir cieņas izrādīšana saviem tuviniekiem.
|
 |
|
JĀNIS, IT speciālists
Man šķiet, ka kapusvētki ir laiks, kad var atcerēties un sakopt kapus. Tas ir apmēram tāpat kā talka. Ne tik ļoti radiniekus atcerēties, cik vairāk šajā laikā sakopt apkārtni. Atcerēties tuviniekus var citādāk – ar fotogrāfijām un video. Lai atcerētos, nav jādodas uz kapiem.
|
 |
|
ILZE, pašnodarbinātā
Kapusvētki vairāk domāti vecākiem ļaudīm, lai viņi varētu satiksties, aprunāties un vismaz reizi gadā apraudzīt tuviniekus. Bet es uz kapiem eju regulāri, lai sakoptu kapu kopiņas. Manuprāt, tas ir svarīgi, lai arī pēc aiziešanas cilvēkam būtu sakopta vide, bet tas, protams, ir atkarīgs arī no paša aizgājēja, kāds viņš ir bijis cilvēks.
|
 |
Foto - pixabay.com un Liene Ozola