Mārtiņš Āboliņš: Rūpniecībā kritums tuvojas beigām, bet izaugsme šogad var izpalikt
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Inflācija, augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un vāja izaugsme mūsu eksporta tirgos joprojām ir galvenie izaugsmi kavējošie faktori Latvijas rūpniecībā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā Latvijas rūpniecības izlaide samazinājās par 0,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi saruka par 4,5 %. Faktiski Latvijas rūpniecība atrodas nelielā lejupslīdē jau kopš 2022. gada sākuma, padarot to par otru ilgāko lejupslīdi Latvijas rūpniecībā pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā, atpaliekot tikai no 2008.-2009. gada finanšu krīzes.
Šobrīd gan ir pamats domāt, ka kritums Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām, tomēr izaugsme šogad var izpalikt. Pērnā gada nogalē signāli par globālās rūpniecības perspektīvām bija pārliecinošāki – gatavo preču krājumu līmenis Eiropā un ASV sāka samazināties un jauno pasūtījumu apjoms pieauga. Tomēr pēdējos mēnešos uzlabojumi eirozonas ekonomikā ir bijuši ļoti gausi un izaugsme joprojām ir ļoti lēna, savukārt ASV ekonomikā arvien vairāk parādās vājuma pazīmes.
Piemēram, ir kritušies mazo uzņēmumu nodomi pieņemt darbā darbiniekus, pieauguši kredītu kavējumi, patēriņa kredītu kavējumi ir pārsnieguši 2019. gada līmeni un jūnijā pakalpojumu nozares noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada. Tikmēr inflācija gan ASV, gan Eiropā joprojām atrodas virs centrālo banku mērķiem, kas neļauj cerēt uz strauju procentu likmju mazināšanu šogad.
Atkopšanos rūpniecībā kavē vājš pieprasījums
Šobrīd ir skaidrs, ka līdz šī gada beigām straujas izaugsmes cikls rūpniecībā nav gaidāms. Neraugoties uz algu kāpumu un inflācijas kritumu, patēriņš joprojām ir vājš. Arī Latvijā iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas, tomēr pēdējo trīs gadu laikā algas ir augušas nedaudz lēnāk kā cenas un inflācijas negatīvās sekas vēl nav pārvarētas. Vājais pieprasījums ir galvenais iemels, kādēļ gatavo preču krājumu līmenis Eiropā samazinās lēni, un tas neveicina straujāku jauno pasūtījumu pieaugumu rūpniecībā.
Arī mājokļu tirgos aktivitāte ir ļoti zema augsto procentu likmju dēļ. Tādēļ maijā Latvijas rūpniecībā lielākajā daļā nozaru ir vērojams ražošanas apjomu samazinājums. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošana maijā saruka par 12,4 % pret iepriekšējo gadu, datoru un optisko iekārtu ražošana – par 19,4 % un auto detaļu ražošana – par 11,2 %. Šos kritumus daļēji kompensēja pārtikas produktu ražošanas pieaugums par 1,8 %, un ķīmisko produktu – par 7,9 %.
Rūpniecībās vājais sniegums šogad ir nepatīkams pārsteigums
Pērnā gada nogalē signāli par krājumu samazināšanos un pasūtījumu pieaugumu bija iepriecinošāki, ļaujot cerēt uz izaugsmes atgriešanos Latvijas rūpniecībā jau šī gada vidū. Cerības diemžēl nav piepildījušās, lai arī apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka arī tālāks kritums nav gaidāms. Pieprasījums pēc precēm pasaulē joprojām ir vājš, tomēr jaunie rūpnieciskie pasūtījumi ir stabilizējošies un nedaudz aug.
Kopā ar inflācijas mazināšanos un pirktspējas pieaugumu tas ļauj cerēt, ka līdz gada beigām Latvijas rūpniecībā atgriezīsies izaugsme. Tomēr uz strauju izaugsmi tuvākajā laikā nav pamats cerēt un saskaņā ar manām prognozēm šogad kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu palikt pērnā gada līmenī.