Mārtiņš Āboliņš: Rūpniecība Latvijā turpina stagnēt
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Rūpniecība Latvijā turpina stagnēt, un cerības uz izaugsmes atjaunošanos šī gada vidū pagaidām nav piepildījušās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūnijā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide saruka par 3,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tikmēr rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi samazinājās par 5,5%, jo enerģētikā tie gada laikā saruka par gandrīz 20%.
Vājais rūpniecības sniegums ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomika šobrīd neaug. Lielais ražošanas kritums enerģētikā gan ir neliels pārsteigums, jo jūnijā Latvijā tika saražots gandrīz par 20% vairāk elektrības nekā pirms gada, tomēr jūnijā elektrības ražošanas apjomi Latvijā bija mazi un elektrību pārsvarā importējām.
Lejupslīde Latvijas rūpniecībā ilgst jau 26 mēnešus, un ražošanas apjomi rūpniecībā kopš 2022. gada aprīļa ir sarukuši par vairāk nekā 12%. Līdz ar to Latvijas apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi šobrīd ir 2019. gada beigu līmenī, lai gan inflācijas dēļ apgrozījums ir audzis par gandrīz 40%. Galvenais rūpniecības attīstību kavējošais faktors ir vājš ārējais pieprasījums.
Ražotājiem Eiropā joprojām ir pārāk lieli gatavo preču krājumi, pieprasījums mazumtirdzniecībā Eiropas Savienībā nav audzis kopš 2021. gada nogales un jauno pasūtījumu apjoms Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā atkal ir sarucis. Jūnija ražošanas apjomi samazinājās lielākajā daļā Latvijas rūpniecības nozaru un pieaugums šobrīd vērojams vien dažās, relatīvi mazākās, nozarēs, piemēram, poligrāfijā (+25% pret iepriekšējo gadu), ķīmisko produktu (+7,3%), elektrisko iekārtu (+4,3%) un mēbeļu ražošanā (+7,3%).
Eksporta tirgos uzlabojumi tuvākajos mēnešos nav gaidāmi
Lai arī lejupslīde Latvijas rūpniecībā un pieprasījuma stagnācija Eiropā ilgst jau vairāk nekā divus gadus, strauji uzlabojumi eksporta tirgos tuvākajos mēnešos nav gaidāmi. Iepriekšējos divos gados ASV ekonomikas izaugsme pārspēja prognozes, taču kopš aprīļa ASV ekonomikā ir redzamas arvien vairāk vājuma pazīmes. Patēriņš vairs neaug, slikto kredītu īpatsvars aug un jūlijā bezdarbs ASV negaidīti pieauga līdz 4,3%, lai gan pirms gada jūlijā tas bija vien 3,5%.
Tikmēr Eiropā turpinās lēna izaugsme, savukārt Ķīna turpina cīnīties ar problēmām nekustamo īpašumu nozarē, un ekonomikas atbalsta pasākumi pagaidām nav bijuši efektīvi izaugsmes veicināšanā. Rezultātā globālais ražotāju noskaņojums šobrīd ir neitrāls – pieprasījums pasaules tirdzniecība nemazinās, bet arī neaug.
Vienlaikus bezdarba pieaugums ASV ir signāls par iespējamu lejupslīdi pasaules lielākajā ekonomikā. Tas kopā ar ģeopolitiskā konflikta eskalācijas riska pieaugumu Tuvajos Austrumos pēdējās nedēļās ir izraisījis negaidīti strauju kritumu pasaules finanšu tirgos. Svārstības finanšu tirgos nav nekas neierasts, tādēļ pagaidām ir grūti teikt, vai tas ir signāls par nopietnāku lejupslīdi ekonomikā, taču vājā ekonomikas izaugsme un daudzi riski ekonomikā, visticamāk, liks centrālajām bankām rudenī diezgan strauji mazināt procentu likmes.
Prognozes par izaugsmes atsākšanos rūpniecībā pagaidām nav piepildījušās
Diemžēl šī gada sākumā izteiktās cerības, ka Latvijas rūpniecība varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes jau šī gada vidū, nav attaisnojušās. Kā liecina Baltijas valstu ražotāju aptaujas, jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā uz šī gada trešo ceturksni atkal ir sarucis un gatavo preču krājumu līmenis joprojām ir gana augsts.
Lai arī bezdarbs Latvijā un eirozonā joprojām ir gana zems, algas aug un procentu likmes mazinās, tomēr patēriņš joprojām ir relatīvi vājš. Tādēļ izaugsme Latvijas rūpniecībā šogad kopumā, visticamāk, nav gaidāma.