Aptauja: Vairums iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Šā gada maijā tika izsludināti Saeimā pieņemtie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pienākumu veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti. Norāde cenu zīmē par produkta ražotāju ir būtiska, lai pircējs netīšām nenopirktu produktus, kuru izcelsmes vai ražotājvalsts ir Krievija vai Baltkrievija. Prakse liecina, ka šo valstu produkti joprojām ir pieejami atsevišķās mazumtirdzniecības vietās, norāda pētījumu kompānijā "Kantar", kas veica aptauju ar mērķi noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties pārtiku, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij un vai dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem.
Rezultāti atklāj, ka trīs ceturtdaļas (74%) Latvijas iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij (tostarp 17% - jā, vienmēr; 57% - jā, reizēm). Turpretim teju ceturtdaļa jeb 24% iedzīvotāju ir pauduši pretēju viedokli, norādot, ka iegādājoties pārtiku, viņi uzmanību tās izcelsmes valstij nepievērš.
Aplūkojot rezultātus sīkākās sociāli demogrāfiskajās grupās, atklājas, ka Kurzemē dzīvojošie, iegādājoties pārtiku, salīdzinoši biežāk nepievērš uzmanību tās izcelsmes valstij. Jāatzīmē, ka pārējo grupu sniegtajās atbildēs būtiskas atšķirības no kopējiem rādītājiem neiezīmējas.
Attiecībā uz priekšrokas došanu Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem, dati atklāj, ka trīs piektdaļas (58%) Latvijas iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem (14% noteikti jā; 44% - drīzāk jā). Savukārt nedaudz mazāk nekā trešdaļa (30%) iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, nedod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem (21% - drīzāk nē; 9% - noteikti nē), vēsta "Kantar".
Aplūkojot rezultātus sociāli demogrāfisko grupu griezumā, ir secināms, ka latvieši salīdzinoši biežāk dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem, savukārt salīdzinoši retāk to dara cittautieši, nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (līdz 300 eiro "uz rokas"), caurmērā biežāk paužot pretēju viedokli.
Aptauju pētījumu kompānija "Kantar" veica laikā no 2024.gada 13. līdz 15.augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.