Andris Upenieks: Realitāte pārspēj pasakas Apriņķis.lv
- Autors: Andris Upenieks
Foto - arhīvs
Laikam visrožainākās ir partiju pirmsvēlēšanu vārsmas, it sevišķi tās, kas terminētas kaut kad tālā, tālā nākotnē, kā komunisma smaile, kas visiem jau aizmirsusies. Tāpat kā vislielākie un krietnākie sasniegumi lasāmi partiju lielo veikumu atskaitēs – piemēram, nupat atainotajā Evikas Siliņas valdības 100 dienu vēsturē – apmēram tā, it kā šajās dienās pasaule beidzot piedzimusi pareizi.
Lai nesadrūvētos pāri mēram, kaut kā jātveras pie nenopietnības, kas labam humoram un dzēlīgai ironijai rada. Komiskais labi piederas lietai, kas pasniegta kā būtību risinoša un uz labām pārmaiņām vedinoša, bet nekam nederīga, proti, runa ir par viesmīļa pakalpojumiem valdībā. Iniciatīva tādai “obera” kaismei piederot Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam, bet premjere šo lietu komentējusi cik mātišķi, tik bērnišķīgi: “Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā.”
Ak, cik skaista ierosme ar iespējām augt nekautrībā! Viesmīļu pulku varētu papildināt ar ģērbējiem, sēdinātājiem, guldinātājiem, kurpju šņorētājiem, zīdītājiem… Kronbergs smalki maigā intonācijā aizrunājies tiktāl, ka viesmīļu pakalpojumi varētu uzlabot valdības uzvedības kultūru, lai ministri sēžu laikā nesarunātos, neklaigātu, nevazātos apkārt un neknābātu savus viedos tālruņus. To varētu, ja vien netraucētu sasodītā sabiedrība, kurai tas nepatīk. Premjere Siliņa tādā svarīgā jautājumā bija muļķīgi tieša un atklāta. “Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku! Bet, tā kā šis izraisījis tik lielu interesi, mēs paši iesim pēc savām papīra krūzēm,” apsolīja valdības vadītāja.
Ja mēs teiktu “bērnudārzs”, tas būtu apvainojums mazajiem ziķeriem no bērnudārza… Nepalaidīsim garām augsto kungu loģiku, proti, nevis paši nekulturāli, morāli zaudējuši, bet nešķīstene sabiedrība (tauta), kurai tas nepatīk un traucē augstdzimušajiem dzīvot pēc pašu līdz kaulam iezīstās morāles: mēs un trešās šķiras tauta!
Bet valdības simt dienu galēja lielība te uzjautrina, te sadusmo. Piemēram, Stambulas konvencijas ratifikācija un likumiskās iespējas “personām” nostiprināt viena vai dažādu dzimumu partnerattiecības. Tās ir tās “Jaunās Vienotības” kaldinātās uzvaras, ar kurām pēdējā laikā īpaši nelepojas: varbūt traucē apziņa, ka šim nolūkam notika Valsts prezidenta ievēlēšanas veikala publiskais iepirkums, kad pērnās vasaras aizkulišu slepenībā (ko zināja visi) veco koalīciju uz trim kājām nomainīja ar citu trijkāji – “Jaunā Vienotība”, ZZS un “Progresīvie” –, kur ZZS sarkanās līnijas pārtapa par zaļām kā spilgta savu vēlētāju nodevība un politiskais cinisms, kas no “Progresīvo” puses bija stipri līdzīgs Sprūda iebīdīšanai aizsardzības ministra amatā, kurš itin “zinātniski” centās pierādīt, ka Krievija ir valsts, bet Ukraina tikai projekts, ar zemtekstu, kam nu šis projekta kumoss tiks. Šķebīgi, bet simt dienu trijkājim parocīgi.
Sarkastiski smejas par trijkāja skandalozāko trijotni: Kasparu Briškenu (P), Andu Čakšu (JV) un Hosamu Abu Meri (JV). Trijotni raksturojot divas kopīgas īpašības – spēja visu sačakarēt un tajā maksimāli skaļi vainot visus citus un savus priekšgājējus, kā arī izcelties ar pilnīgu un bezjēdzīgu tukšmuldēšanu. Ir vēl arī ceturtais “talants” – Sprūds, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, bet, cerams, ka mājiens ar draudzīgo dronu beidzot liks pieprasīt viņa nomaiņu un arī nomainīs!
Un visbeidzot. Ekonomikas izredzes, par kurām nebūs jāatbild nevienam no esošās varas, liek celties milzu līksmes spārnos: apstiprināta Latvijas izaugsmes “stratēģija”, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai 2035. gadā tas sasniegtu jau 83 miljardus eiro!