Pētījums: finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs. 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% tā palikusi nemainīga, bet 19% uzlabojusies, liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Vislielāko spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem rada ikmēneša tēriņi par pārtiku (negatīvas pārmaiņas piedzīvojuši 66% aptaujāto) un mājokli (62%), kam seko transporta izdevumi (50%).
Novērojams negatīvs vērtējums attiecībā uz ģimeņu spēju atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei – 47% norāda, ka tā sarukusi. Savukārt 44% norāda, ka vairāk kļuvis neplānotu izdevumu, ar kuriem cilvēki nav rēķinājušies, tādējādi vēl vairāk veicinot dažādu finansiālo izaicinājumu apmēru. Lai arī iedzīvotāji norāda, ka ir sajutuši inflācijas iegrožošanas efektu, trešdaļai (36%) ģimeņu ir palicis grūtāk mēneša beigās "savilkt galus", kā arī 40% nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem, gada laikā samazinot to rezerves.
Izteikti labāku gadu aizvadījuši gados jauni iedzīvotāji (18-34 gadi), kuri krietni biežāk nekā pārējās vecuma grupas atzīst, ka 2024.gadā izdevies savu finanšu situāciju uzlabot. Līdzīga aina novērojama arī iedzīvotājiem ar augstiem (virs 1100 eiro) un vidēji augstiem (800 līdz 1100 eiro), kuri atzīst – aizejošais gads no finanšu skatupunkta izdevies sekmīgāks.
Dažādiem finansiālajiem izaicinājumiem vislabāk spējuši pielāgoties Rīgā un Vidzemē dzīvojošie, kuri savas mājsaimniecības naudas lietas vērtē pozitīvāk nekā pārējos reģionos dzīvojošie.
Šogad nedaudz sašūpojusies iedzīvotāju pārliecība par savas darba vietas drošību, un tas ir negatīvākais vērtējums pēdējo četru gadu laikā. Arī ienākumu pieaugumu nebūt nav sajutis vairākums. Pozitīvas pārmaiņas izjutuši vien 25%, kamēr negatīvas – 38%. Vienlaikus tieši ienākumu pieaugumā ir lielākais pozitīvo vērtējumu apmērs, salīdzinot ar visu pārējo kritēriju vērtējumiem.
Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju reālā darba alga "uz rokas" ir piedzīvojusi vērā ņemamu izrāvienu, pārspējot mājsaimniecību patēriņu. Arī mājsaimniecību kredītu un noguldījumu izmaiņu tendences norāda uz lielāku rezervju veidošanu – lai arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmērs kopš pagājušā gada ir pieaudzis, iedzīvotāju uzkrājumi auguši spēcīgāk. Iedzīvotāju piesardzība tēriņos ir lielāka nekā to teorētiski atļauj ienākumu pieaugums.
Prognozējot izmaiņas savas mājsaimniecības finanšu situācijā nākamo 12 mēnešu laikā, 20% iedzīvotāju norādījuši, ka ir pārliecināti – tā uzlabosies, vēl 27% – ka saglabāsies nemainīga, bet 39% prognozē, ka situācija pasliktināsies. Salīdzinot ar skatījumu pirms gada, līdzīgi kā esošās situācijas novērtējumā, arī nākotnes skats palicis gandrīz nemainīgs ar nelielu pesimisma piedevu – pozitīvo pārmaiņu prognozes mazinājušās uz to rēķina, kas drīzāk sagaida, ka 2025.gads aizritēs bez ievērojamām svārstībām ģimenes finanšu ziņā. Tiem, kam šis gads nesis negatīvas pārmaiņas, arī nākamajā gadā lūkojas ar divtik lielu pesimismu nekā pārējie.