Narkotiku dekriminalizācija – palīdzība jauniešiem vai zaļā gaisma eksperimentiem? ^{Apriņķis.lv}

Latvijas Ārstu biedrība un biedrība “Open Radošais centrs”, kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024. gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem.  Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas varot novērst pusaudžu un jauniešu nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas, jo pavērtu lielākas iespējas preventīviem pasākumiem, tāpēc ka atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām.

Tagad Veselības ministrija ir sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus, ar kuriem cer “veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju”. Pašlaik nepilngadīgām personām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un piespriests brīvības atņemšanas sods, kas mazina iespēju viņu veiksmīgākai resocializācijai, spriež Veselības ministrija. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības. Kā norāda ministrijā, nepilngadīgas personas, kas lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskās sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs, kā arī meklēt medicīnisko palīdzību. Atsaucoties uz pētījumiem, ministrijā norāda, ka dekriminalizācija uzlabos atkarīgo personu veselības stāvokli un mazinās nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.

Ar grozījumiem paredzēts, ka nepilngadīgas personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku aprites likumam joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam. Turpmāk ar piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku aprites likumā tiks noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas tiks brīdinātas par šo vielu lietošanu, kā rezultātā pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības par atkārtotu narkotiku lietošanu. Savukārt nepilngadīgām personām šāds brīdinājums netiks izteikts, kas nozīmē, ka bērni par šo vielu lietošanu netiks saukti pie kriminālatbildības, bet gan pie administratīvās atbildības. Priekšlikumus atbalstījusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. Veselības ministrija likumprojektu pašlaik nodevusi publiskai apspriešanai, kas ilgs līdz 10. februārim.

Ko domā vecāki?

Lūdzām plānotos grozījumus komentēt trīs bērnu mammai Alisei Ozoliņai (vārds mainīts). Viņa atminas, ka savulaik pusaudžiem bijušas speciālas skolas, uz kurām nosūtīja bērnus, kuriem bija atkarības vai kuri uzvedās nepieņemami. Tur bijusi stingra uzraudzība, kontrole, un tādā veidā tur esošie speciālisti palīdzējuši tikt vaļā no visām atkarībām.

“Tagad, kad šīs skolas ir slēgtas, bērni var darīt, ko grib, jo viņi zina, ka viņiem nekas par to nebūs,” ar savu viedokli dalās trīs bērnu māmiņa. Pēc viņas domām, vajadzētu izveidot atsevišķu skolu, kur ar šādiem jauniešiem strādā. Runājot par narkotiku lietošanu, viņasprāt, no kriminālatbildības nevienu nevajadzētu atbrīvot, jo, paskatoties uz to, kas notiek visapkārt, viss esot aizgājis daudz par tālu. Pēc Alises teiktā, kriminālatbildība daudzus tomēr attur no aizliegtu vielu lietošanas. Reiz viena no viņas nepilngadīgajām meitām pieķerta smēķējam skolas teritorijā, un lieta nodota policijai, kas izteikusi brīdinājumu. Bērns bijis nobijies, situācija mājās pārrunāta, taču kopš tās reizes nekas tāds vairs nav atkārtojies.

Viņai šis brīdinājums kalpojis par mācību. “Ja viņa zinātu, ka viņai par to nekas nebūs, tad, iespējams, tas atkārtotos,” spriež Alise Ozoliņa un vecākiem šajā saspringtajā laikā iesaka vairāk runāt ar saviem bērniem, iegūt viņu uzticību, pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā, būt pieejamiem, jo tas novērstu ļoti daudz problēmu, kas saistītas ar atkarībām.

Arī divu bērnu tētis Māris Kalns (vārds mainīts) uzskata, ka iecere atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu problēmu nemazinās, tieši pretēji – saasinās. Viņš priecājas, ka viņa bērniem šādu problēmu nav, un tikai var iztēloties, cik grūti vecākiem ir pieņemt faktu, ka viņu bērnam ir problēmas ar narkotikām, taču katram – gan lielam, gan mazam – ir jāuzņemas atbildība par saviem darbiem. Tas, viņaprāt, ir koks ar diviem galiem, jo jaunieši reizēm neaizdomājas par šādas rīcības sekām, taču, ja problēma netiek laikus pamanīta, tas var novest jau pie daudz dziļākām un nopietnākām problēmām.

Psihoterapeits: Ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt…

Veselības ministrija iecere atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu nerisinās nevienu reālo problēmu, un šo likuma grozījumu īstais mērķis ir iesākt procesu narkotisko vielu legalizācijai nākotnē, uzskata bērnu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs. Viņaprāt, vienīgais efekts, ko šie likuma grozījumi var dot pusaudžiem, ir vai nu nekāds, vai arī kaitējošs. Tas varētu noņemt bailes no soda vai pamudināt uz lietošanu svārstīgos jauniešus. Vienlaikus šādas izmaiņas varētu arī veicināt lielāku pusaudžu iesaisti narkotiku tirdzniecībā, jo līdz ar dekriminalizāciju jaunieši varēs pārnēsāt mazus daudzumus “personiskajai lietošanai”, nebaidoties no kriminālsoda, uzskata speciālists.

Viņaprāt, grozījumi drīzāk būtu vēlami attiecībā uz pieaugušiem, hroniskiem narkomāniem, jo no sabiedrības drošības un veselības viedokļa viņiem ir jēgpilnāk ārstēties slimnīcā, nevis uzturēties cietumā. Tāpēc nav saprotams, kādēļ Latvijā šie grozījumi virzīti tieši uz nepilngadīgiem pusaudžiem. Eksperts atklāj, ka pusaudžiem arī tagad praksē netiek piemērots cietumsods par narkotisko vielu lietošanu. Tāpat neesot arī nekāda pamata vai pētījumu, kas ļautu domāt, ka dekriminalizācijas iespaidā pusaudži mazāk baidīsies saukt ātro palīdzību pārdozēšanas gadījumos.

“Diez vai viņi šādus lēmumus pieņem, izsverot atšķirības starp kriminālu vai administratīvu atbildību. Turklāt pusaudži, tikpat daudz cik no policijas, baidās arī no vecāku soda, kas netiek atcelts,” spriež psihoterapeits. To apliecinot situācijas, kad pusaudži baidās meklēt palīdzību, ja ir pārdzērušies alkoholu, par ko kriminālsods nekad nav draudējis. Vienlaikus daudziem pusaudžiem stingrs aizliegums un bailes no soda ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur viņus no lietošanas, stāsta Nils Konstantinovs. “Tagad gan veipa uzpīpēšana, gan metamfetamīna iešpricēšana būs vienādi viegli sodāms pārkāpums, un kāds vēstījums ar šo tiek dots pusaudžiem?” retoriski vaicā speciālists.

Viņaprāt, Veselības ministrijas piedāvātais arguments, ka lietojošie pusaudži tā vien gaida šos grozījumus, lai varētu uzsākt narkoloģisko ārstēšanu, ir komisks. Konstantinovs uzsver, ka pusaudžiem vielu lietošana neizpaužas tādos veidos kā pieaugušajiem – vairākums jauniešu vielas lieto draugu ietekmē, bezdarbības, eksperimenta vai izklaides nolūkos. Turklāt jau šobrīd nav īsti skaidrs, kur šie jaunieši varētu vērsties, pat ja gribētu, jo neviena pusaudžiem piemērota atkarību terapijas iestāde jau gadiem nav nedz bijusi, nedz arī tikusi izveidota. “Ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt šādiem pusaudžiem, tad viņu netrūkst arī tagad – pusaudžu centros ik gadu vēršas vairāk nekā 10 000 pusaudžu ar dažādām problēmām,” norāda speciālists.

Psihoterapeits uzsver, ka ikvienā sociālajā dienestā un katrā skolā jau šobrīd ir “pieejami” desmitiem atkarīgu pusaudžu, kas jau tagad ir gatavi saņemt. “Viņiem nav vajadzīgi likuma grozījumi, bet reālas palīdzības iespējas, par kurām izmaiņu virzītāji vispār nerunā,” uzsver speciālists. Viņaprāt, visi apsvērumi mudina domāt, ka šo grozījumu mērķis nav vēlme palīdzēt kādam pusaudzim, bet gan “izmantot šķietamas rūpes par bērniem, lai virzītu kādas citas politiskās intereses vai piesaistītu finansējumu kādiem atsevišķiem projektiem”.

Kas nav aizliegts, tas ir atļauts

Savukārt biedrība “Vecāku alianse” aicina ikvienu līdz 10. februārim iesniegt iebildumus pret plānotājiem grozījumiem. Biedrības pārstāvji pastāstīja, ka ļoti labi saprot jauniešu atkarības problēmas dziļumu un atbalsta vēlmi risināt šo ārkārtīgi smago un arī vecākiem traumatisko jautājumu, tomēr uzskata, ka aizliegtu vielu lietošanas dekriminalizācija problēmu ne tikai nemazinās, bet tieši otrādi – vairos narkotiku lietošanu jauniešu vidū un vairos vecāku bezspēcību izraut savus bērnus no šī posta. Tāpēc biedrība “Vecāku alianse” uzskata, ka primāri būtu jārada atbalsta pasākumi vecākiem un bērniem, kuri vēlas no atkarībām atbrīvoties, – gan konsultācijas, gan ierastās vides nomaiņas iespējas, gan uzraudzība un ārstēšana. Savukārt aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācija vecākiem radītu vēl mazāk iespēju cīnīties ar šo aizvien pieaugošo sērgu.

Viņuprāt, kritiku neiztur arguments, ka dekriminalizācija nav legalizācija. Tā neapšaubāmi esot aizliegto vielu legalizācija, jo sāk darboties princips “kas nav aizliegts, tas ir atļauts”, turklāt vecākiem tiktu liegts būtisks audzināšanas instruments un arguments. Savukārt administratīvās atbildības gadījumā nepilngadīgie var tikt atbrīvoti no soda. Tāpat biedrība nepiekrīt aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācijai tā iemesla dēļ, ka sods vienmēr ir bijis līdzeklis, lai kādu atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Tā allaž ir bijusi viena no soda piemērošanas funkcijām neatkarīgi no tā, vai tas būtu pārkāpums ģimenē vai valstī. Turklāt visvairāk no pārkāpuma izdarīšanas attur tieši soda neizbēgamība, uzsver biedrībā.

Ne visi ārsti ir vienisprātis

Tiesību aktu projektu portālā, kur var iesniegt priekšlikumus un iebildumus pret iecerēto likumprojektu, jau šobrīd ir vairāki desmiti ierakstu. Vienā no tiem ārsts Arveds Apinis raksta: “Esmu ārsts, Latvijas Ārstu biedrības biedrs. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulces viedokļa par narkotiku dekriminalizāciju nav bijis. Viedokli par narkotiku dekriminalizāciju vienpersoniski ir paudusi Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Jautājums: vai šādu viedokli par izmaiņām Krimināllikumā prezidente vienpersoniski vispār varēja paust?  Ārstu vidū plašas diskusijas šai jautājumā nav notikušas. Krimināllikums nav vainīgs narkomānu nāvē. Nevienam palīdzība netiek atteikta. Nevienu par narkotiku lietošanu cietumā neliek. Kriminālatbildība ir tikai pēc atkārtotas narkotiku lietošanas. Kriminālsods ir arī naudassods, uzraudzība un sabiedriskais darbs. Ar brīvības atņemšanu saistītais sods ir piespiedu ārstēšana.

Uzskatu, ka, atceļot kriminālatbildību, narkotiku lietošana tikai palielināsies. Jau tagad novēroju, ka alkohols tiek aizvietots ar narkotiskām vielām, kuru reibumu arī grūtāk noteikt. Uzskatu, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija apdraud manu ģimeni un sabiedrību kopumā. Ar šiem grozījumiem Krimināllikumā Veselības ministrija vēlas veikt izmaiņas Ārstniecības likumā, paredzot pašām ārstniecības iestādēm, kur nokļūst lietotājs, organizēt narkomāna izvērtēšanu piespiedu ārstēšanai un organizēt piespiedu ārstēšanu un visus juridiskos procesus. Vai tiešām ministrija uzskata, ka pārslogoto ārstniecības iestāžu mediķi ar to  nodarbosies? Vai šāds mehānisms strādās? Par to slimnīcās diskusijas neesmu dzirdējis. Es uzskatu, ka nedrīkst mainīt likumdošanu, ja nav saprotams prognozējams rezultāts un rezultātā var būt daudz sliktāk. Es neredzu pamatu dekriminalizācijai. Es esmu pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū.”