Zāļu cenu reforma: gribēja lētāk, sanāca – kā vienmēr Apriņķis.lv
- Autors: Megija Kokorēviča
Foto - pixabay.com
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Veselības ministrijas izstrādātā zāļu cenu reforma, kuras mērķis ir samazināt medikamentu cenu. Lai to īstenotu, ir samazināts atļautais zāļu piecenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām, tomēr, kā daudzi jau ievērojuši, papildus zāļu cenai aptiekā tagad iekasē recepšu apkalpošanas jeb farmaceita pakalpojuma maksu – 75 centus par recepti.
Iegādājoties recepšu zāles, kases čekā parādās ieraksts “farmaceita pakalpojums”. Par šo pakalpojumu nav jāmaksā bērniem līdz astoņpadsmit gadu vecumam, trūcīgām personām, patvēruma meklētājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto.
Veselības ministrija vairākkārt norādījusi, ka piemaksa par farmaceita pakalpojumiem bijusi arī iepriekš, tikai pircējiem neredzama, proti, tā bijusi iekļauta aptiekas uzcenojumā, taču tagad Veselības ministrija nolēmusi to izdalīt atsevišķi. Tāpat ministrija informējusi, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurskatāmas procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas.
Ņem vairāk – maksā vairāk
Lai gan liela daļa sabiedrības jauno reformu uz savas ādas īpaši neizjūt, tā jūtami skar iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešams lietot vairākas recepšu zāles. Publiskajā telpā izskanējušas sūdzības, ka ikmēneša aptiekas apmeklējums kļuvis pat par 20 eiro dārgāks. Par iniciatīvu atcelt papildu maksu 75 centu apmērā recepšu zālēm tika vāktas balsis iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, un to parakstīja vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju. Pēc tam, kad tika savāktas balsis, Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot no šā gada ieviesto farmaceita pakalpojuma maksu, aģentūru “LETA” informēja biedrības pārstāvis Raimonds Lejnieks-Puķe.
Biedrība uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka 75 centu maksu par zāļu receptes apkalpošanu aptiekās, neatbilst Satversmes 111. pantam, kas nosaka valsts pienākumu garantēt medicīniskās palīdzības minimumu. Lejnieks-Puķe skaidro, ka, biedrības skatījumā, šī norma ierobežo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei un tā nav samērīga ar Latvijas sabiedrības finansiālajām iespējām, īpaši ņemot vērā valsts nepietiekamo finansējumu zāļu kompensācijas sistēmai. Pieteikumā Satversmes tiesai biedrība uzsver, ka valsts pienākums ir garantēt medicīniskās palīdzības minimumu, taču farmaceita pakalpojuma maksa rada papildu finansiālu slogu, jo īpaši pensionāriem, trūcīgajiem, cilvēkiem ar invaliditāti un hronisku slimību pacientiem.
“Šī maksa ir vēl viens slogs tiem, kuri jau tā saskaras ar lieliem izdevumiem par veselības aprūpi,” pauž Lejnieks-Puķe. Viņš norāda, ka Latvijā ir viena no lielākajām pacienta līdzmaksājuma daļām Eiropā un šāds papildu maksājums tikai padziļina nevienlīdzību veselības aprūpē. “Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā cilvēkiem tiek uzlikti arvien jauni maksājumi par fundamentālu un tik pašsaprotamu lietu kā zāļu iegāde,” akcentē Lejnieks-Puķe.
Sabiedrības rūgtumu izjūt farmaceiti
Tikmēr tie, kam visbiežāk nākas uzklausīt rūgtumu par jauno piemaksu, ir farmaceiti. Latvijas Farmaceitu biedrība aicina iedzīvotājus atcerēties, ka farmaceits zāļu cenas nenosaka – arī aptiekām un farmaceitiem valsts noteiktās zāļu cenu veidošanas izmaiņas ir jaunums. Svarīgi saprast, ka farmaceita pakalpojums vienmēr ir bijis ietverts zāļu cenā, jo aptiekas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem – ieņēmumi tiek gūti no zāļu, medicīnisko ierīču un citu preču pārdošanas, savukārt farmaceitam darba alga tiek izmaksāta kā daļa no šiem ienākumiem, un to veic darba devējs – uzņēmējs. Valsts nav izdalījusi budžeta līdzekļus vai dotācijas farmaceita darba – pakalpojuma – apmaksai.
Latvijas Farmaceitu biedrība uzsver, ka recepšu un bezrecepšu zāļu uzcenojums vienmēr ir bijis daļa no kopējā aptiekas ieņēmuma. Jaunajā zāļu cenu reformā aptiekas uzcenojuma summa recepšu zālēm būtībā sadalīta divās daļās – konkrēts valsts norādīts uzcenojums katram zāļu iepakojumam, ko drīkst pievienot aptieka, un valsts noteikts farmaceita pakalpojums, kurš būs jāveic par recepti un no kura daļu segs iedzīvotājs, daļu valsts. Ar šādu valstī noteiktu cenu veidošanas sistēmu Veselības ministrija cer samazināt iedzīvotāju izdevumus par recepšu zālēm. Līdz šim farmaceita pakalpojums nebija izdalīts atsevišķi kā zāļu uzcenojuma daļa, tomēr no 1. janvāra tas redzams aptiekas izsniegtajā kases čekā. Farmaceita pakalpojumam nav jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis.
Tāpat jārēķinās ar to, ka jaunajā cenu sistēmā daļa lētāko recepšu zāļu var kļūt dārgākas, jo pamatā zāļu cenu sākotnēji nosaka zāļu ražotājs. Latvijas Farmaceitu biedrība aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret farmaceitu darbu, bet ar jautājumiem, kas saistīti tieši ar zāļu cenu reformu un zāļu cenu izmaiņām, vērsties pie atbildīgajām valsts iestādēm.