Par ko ir nokaitināta Kanāda, un kā tautieši ārvalstīs raugās uz atbalstu Ukrainai? ^{Apriņķis.lv}

Atbalsta visos iespējamos veidos

“Mēs esam politiski ļoti aktīva ģimene, sekojam līdzi visam, kas notiek pasaulē un arī vietējā politikā,” stāsta latviete Līga Politere-Larsena, kas Billundā Dānijā dzīvo jau kopš 1998. gada. Viņa neslēpj, ka pēc notikušajām Ukrainas un ASV pirmajām sarunām Baltajā namā esot bijis liels šoks. “Mēs jūtamies nedroši un ar bažām veramies nākotnē. Mūsu Eiropas liktenis tagad ir mūsu pašu rokās. Avīzes šobrīd raksta par to katru dienu, šķiet, katru brīdi ir kādi jaunumi,” novērojusi Līga. Viņa uzsver, ka tagad atteikties palīdzēt Ukrainai nozīmētu zaudēt karu kopā ar to. Dāņi ticot, ka ir jācīnās līdz galam, atpakaļ ceļa vairs nav. 

Līga ir brīvprātīgā Sarkanajā Krustā, kur tieši pirms trīs gadiem 6. martā tika izveidots atbalsta punkts ukraiņu bēgļiem. Paši dāņi to nosaukuši par kafijas klubiņu. “Visus šos gadus mēs, kā nu varam, atbalstām ukraiņus – gan ar darbu, gan kādiem pakalpojumiem, piemēram, tulkošanu. Joprojām tur tiekamies un katru ceturtdienu dalām arī pārtiku – piemēram, no vietējām beķerejām saņemto produkciju. Un joprojām ukraiņi nāk pie mums pēc šīs palīdzības,” stāsta Līga. 

Līgas pamatdarbs ir starptautiskā uzņēmumā, un arī tur šobrīd pie pusdienu galda galvenā tēma ir Ukraina. “Tas ir aktuāli, mums sajūtas ir līdzīgas, kā bija Covid-19 laikā, kad neviens nezinājām, kas būs, kas notiks un ko rītdiena mums atnesīs. Tas ir šausmīgi, ka viens cilvēks divu mēnešu laikā ir apgriezis visu pasauli kājām gaisā un ka viņš ne tikai Ukrainu grib nopirkt, bet arī mūsu Grenlandi,” saka Dānijā dzīvojošā latviete.

Kanāda dusmīga, bet apņēmības pilna

Latviete Santa Lozinska, kura kopā ar vīru un bērniem dzīvo Kanādā, ieskicē svaigāko Trampa politikas soli – noteiktos 25% tarifiem –, kas šobrīd ir “pamatīgi nokaitinājis Kanādu”.

“Situācija ir ļoti sarežģīta, jo amerikāņi un kanādieši ir ļoti draudzīgi, atbalsta cits citu, bet tagad esam spiesti atteikties no visādiem ASV zīmolu produktiem, kas bieži tiek ražoti Kanādā. Līdz ar to ļoti daudz kanādiešu var zaudēt darbu. Ir liela neizpratne, jo kanādieši vienmēr pirmie ir bijuši klāt visur, kur ASV ir bijusi vajadzīga palīdzība, – gan visos traģiskajos ugunsgrēkos, gan teroraktos un citur. Mums šķiet smieklīgi tas, ka Tramps vaino Kanādu narkotiku plūsmā, jo tikai viens procents narkotiku nāk no Kanādas. Pārējā plūsma ir Meksikas nopelns. Viņš ir izmetis arī frāzes, ka vēlas Kanādu kā Amerikas Savienoto Valstu piecdesmit pirmo štatu. Parasti miermīlīgie un laipnie kanādieši ir pamatīgi nokaitināti un dusmīgi. Mūsu valdība atbildēs Amerikai ar tiem pašiem tarifiem,” klāsta Santa.

Ir lietas, kam piekrīt

Līdztekus saspīlējumiem savā valstī un to atspoguļošanai Kanādas mediji aktīvi turpina sekot līdzi tam, kas notiek pēc ASV prezidenta Trampa un Ukrainas prezidenta Zelenska asās sarunas 28. februārī.

“Ukraiņiem vienmēr būs atbalsts no Kanādas. Viedokļi šeit ir diezgan vienlīdzīgi, 99% kanādiešu nesaprot Trampa rīcību. Pie mums šeit dzīvo ļoti daudz ukraiņu, arī tādi, kas šeit atbēguši kara dēļ. Man ir arī daudz amerikāņu draugu, un tur uztvere par visu notiekošo ir diezgan atšķirīga – vieni slavē, bet citi kritizē,” stāsta Santa un piebilst, ka, viņasprāt,  domstarpības var atrisināt daudz civilizētāk, nekā tas notika sarunā starp Zelenski, Trampu un Vensu.

Viņa neslēpj, ka ar ģimeni lielākoties atbalsta republikāņus un viņu aizstāvētās vērtības. “Tramps jau ir izdarījis un, domāju, vēl daudz laba izdarīs Amerikas labā. Tostarp sakārtos lietas, kas ir aizgājušas par tālu un nav pieņemamas, piemēram, nelegālā imigrācija un dzimuma jautājumi. Skolās vairs nevarēs izplatīt informāciju par entajiem dzimumiem un citām lietām, kas tā jau ir sabojājušas daudzu bērnu dzīves. Arī sieviešu sportā vairs nevarēs piedalīties vīrieši. Tāpēc es domāju, ka viņš turpinās sakārtot daudzas lietas, tomēr jautājumā par Ukrainu es Trampam pilnīgi nepiekrītu,” savās pārdomās dalās Kanādas latviete Santa. Daļa viņas ģimenes dzīvo Latvijā, tāpēc, protams, par to ir uztraukums. Viņa cer, ka miera sarunas tomēr notiks un rezultāts būs izdevīgs arī Ukrainai un ka Zelenski neiedzīs stūrī, kur viņam vienkārši jāpieņem viss, ko liek priekšā.

“Es ceru, ka situācija attiecībā uz Ukrainu attīstīsies pozitīvi un ka agresora imperiālisms, vardarbība un terors tiks apturēti,” saka Austrijā dzīvojošā latviete Linda Lūse. Viņa stāsta, ka ir no Latvijas mazpilsētas, kas atrodas piecdesmit kilometru attālumā no Krievijas robežas. Notikumiem politikā viņa sekojot līdzi nepārtraukti. Galvenās bažas viņai esot par to, ka kaimiņvalsts rīcība ir neparedzama.

Savukārt Amerikā dzīvojošais latvietis Ilgvars Vērmelis uzdod jautājumu: “Kurš normāli domājošs latvietis šodien nav par Ukrainu un pret Putina Krieviju? Mēs, latvieši, ļoti labi zinām, kas ir ļaunuma impērija Krievija un kāds ir tās šodienas vadonis.” Viņš uzskata, ka ASV prezidents Tramps nopietni grib izbeigt “bezjēdzīgo slaktiņu, kas ir nonācis strupceļā” un ka “atrisinājums nav turpināt karu bez gala, līdz vairs neviens Ukrainis nepaliks dzīvs”.

Mēs visi esam vienoti

Linda Lūse, kura strādā Lincas Mākslas universitātē, ir pārliecināta, ka politiskā situācija ir neatņemama mūsu visu dzīves sastāvdaļa. Austrijā neatkarīgie un valsts ziņu dienesti politiskos pavērsienus un Ukrainas un Krievijas notikumus atspoguļo gana plaši, un tiem seko līdzi arī viņa. “Tā kā nodarbojos ar konceptuālo mākslu, arī šī tēma man nav sveša – savā mākslā pievēršos sociāli kritiskiem un ekoloģiskiem jautājumiem. Politiskās situācijas izpratne ir daļa no manas mākslinieciskās darbības un ikdienas dzīves. Manas izglītības neatņemama sastāvdaļa ir refleksija par ikdienas notikumiem un likumsakarībām, kā arī par cilvēces rīcības sekām,” stāsta Linda.

“Es ļoti ceru, ka pašreizējās ASV vadošās partijas līmenī ir atrodamas cilvēcīgi domājošas personības, kurām egoistiska labklājība un vara nav pašmērķis. Manā vidē – Lincas Mākslas universitātē – cilvēktiesības tiek augstu vērtētas. Protams, plašākā Austrijas sabiedrībā pastāv arī pretēji viedokļi, taču kopumā tā ir reflektējoša un kritiski domājoša,” – tā Austrijas latviete.

Dramatiskumu šā brīža politiskajai spriedzei piešķirot doma, ka, iespējams, Baltijas valstis ir nonākušas situācijā, kur izdzīvo stiprākais. Tomēr līdztekus ziņām par neveiksmīgajām sarunām Baltajā namā esot arī kas pozitīvs informācijas telpā. “Uzzinot jaunumus par “Straumes” uzvaru “Oskaru” nominācijās, pierādās, ka brīnumi notiek. Piecus gadus ilgs darbs pie filmas radīšanas ir nesis augļus. Tas dod cerību, ka aktīva rīcība demokrātijas, cilvēktiesību un izpratnes veicināšanā – ka mēs kā daba un pasaule esam vienoti –, var nest pozitīvus rezultātus. Galvenais ir nepadoties.”

Krieviju sekas piemeklēs

“Ukraiņi ir varonīgi cīnījušies pret brutālo iebrucēju, un par to viņiem gods un slava. Tomēr šis karš ir jābeidz,” uzsver Amerikā, Oklahomā, dzīvojošais latvietis Ilgvars Vērmelis. Viņš, analizējot to, kas piektdien, 28. februāri, notika Baltajā namā, kad ASV prezidents Tramps un viņa administrācijas komanda tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, lai parakstītu līgumu par retzemju minerāliem, uzskata, ka negaidītākais notika pēc sarunas četrdesmitās minūtes. Ukrainas prezidents visu klātbūtnē sāka pieprasīt izmaiņas dokumentā.

“Sākās jandāliņš, kas beidzās ar Zelenska izraidīšanu no Baltā Nama. Visi bija pamatīgi šokēti par šādu izrādi. Tūlīt sākās pārmetumi no preses un politiskās opozīcijas pārstāvjiem. Sākās spekulācijas par to, kas bija vai nebija līgumā,” par notikušo stāsta Amerikas latvietis. Viņš norāda, ka, ja vien Latvijas ziņu avoti publicētu līguma tekstu, jebkurš pats varētu izlasīt, kas tajā teikts.

“Šis līgums dotu lielus ienākumus Ukrainai, lai tā varētu celt savu ekonomiku un papildināt savus bruņotos spēkus. Jā, arī Amerika pelnītu, lai vismaz daļēji segtu savus izdevumus Ukrainas karā. Arī Krievijai tas būt izdevīgi, bet – vai kādam šobrīd ir labāks priekšlikums? Eiropa nav gatava karam. Britu premjerministrs Stārmers var bravūrīgi teikt, ka atbalstīšot Ukrainu ar britu karaspēku un miljardiem mārciņu, tomēr var sanākt tā, kā pirms Otrā pasaules kara, kad liela daļa viņu armijas iestrēga Dunkērkā un vienīgi Dieva brīnums tos izglāba no galīgas iznīcināšanas.   

Britu ekonomikai ir ļoti nopietnas problēmas. Tās armija nav īpaši labā gatavībā reālam karam. Turklāt britu kreisie (Labour) nepārtraukti iepludina valstī imigrantu masas, kas apdraud Lielbritānijas demogrāfiju. No vāciešiem arī vēl nekas nav dzirdēts. Arī viņi nav kaujas gatavībā. Un, ja runājam par NATO kā aizsardzības aliansi, vai tā ir gatava kodolkaram ar Krieviju? Jo, ja nonāks līdz tam, ka krievs jutīsies nopietni apdraudēts, tas pielietos to, kas pie rokas,” savas bažas atklāti pauž Ilgvars Vērmelis. Viņš aicina katru vismaz uz brīdi nolikt emocijas pie malas un paskatīties uz beidzamās nedēļas notikumiem racionāli un analītiski, balstoties uz faktiem, ne emocijām.

Oklahomas štatā dzīvojošais latvietis ir pārliecināts, ka Krieviju gaida nopietnas sekas, no kurām tā neizbēgs. “Tās var nāk rīt vai pēc gada, bet tās nāks. Kas attiecas uz Trampu, diemžēl daudzi Amerikas latvieši pakļāvās kreiso neatlaidīgajai propagandai un centieniem viņu apmelot un iznīcināt. Gribu uzsvērt, ka Baidena administrācija ir bijusi viskoruptīvākā ASV vēsturē. Liela daļa naudas Ukrainas atbalstam nonāca atpakaļ Demokrātu partijas kasē, un valsts parāds ir pieaudzis neticamā apjomā. Tramps šobrīd dara visu, lai novērstu valsts bankrotu. Diemžēl daudziem latviešiem ir radies ļoti negatīvs priekšstats par Trampu, galvenokārt nepārtrauktu melu un nepatiesu ziņu par viņu dēļ,” savu viedokli pauž Ilgvars Vērmelis.

Karš nebeigsies, un Putinam nebūs gana

Ilze Ostrovska ir latviete, kuras dzīves ceļš jau deviņdesmitajos gados aizvijās uz Austrālijas dienvidiem – uz Adelaidi. Viņa atzīst, ka, lai arī ikdiena aizrit šķietami tālu no abu pasaules pusložu samilzušajām nesaskaņām, tomēr doma par vēl nopietnākiem kara draudiem pēc nupat notikušās sarunas ASV Baltajā namā biedē.

“Daudziem no mums šeit dzīvojošajiem ir ģimenes locekļi, kas dzīvo vai strādā Eiropā, tāpēc rīts pēc Zelenska sarunām ar Trampu un Vensu mūs visus izbiedēja. Mēs saprotam, ka tagad karš neizbeigsies, jo Putinam nekad nebūs gana. Ja viņš dabūs Ukrainu, viņš līdīs tālāk, un šobrīd izskatās, ka laikam šie trīsdesmit procenti, ko ASV līdz šim deva Ukrainai, lai tā cīnītos karā, vairs nebūs. Šis ir nopietns modinātājpulkstenis Eiropai, ka nav ko paļauties uz Ameriku un ka ar Putinu būs jātiek galā pašiem.”

Ilze ir skeptiski noskaņota, ka ASV prezidents varētu mainīt savas domas, jo viņam nav pieņemami, ka Zelenskis sarunās Baltajā namā atklāti apliecināja, ka netaisās pielīst Amerikai vai darīt tikai to, ko tā vēlas.

Informāciju par to, kas notiek Eiropā vai Amerikā, Austrālijas iedzīvotāji galvenokārt saņem no valsts apmaksātā televīzijas kanāla “ABC”. “Cilvēki, kas interesējas par ārpolitiku, var iegūt sev informāciju, mēs neesam te ierobežoti ar vienu kanālu. Jā, vietējās televīzijas kompānijas, kas atrodas katrā pavalstī, tik daudz ziņu par Ameriku nesniedz, tomēr no “ABC” mēs iegūstam neitrālu atspoguļojumu. Skatāmies, un viss, ko dara Amerikas valdība tieši tagad, mums liekas kaut kas nenormāls. Katru dienu ir jaunas ziņas par to, kas notiek, un tas normālam cilvēkam nav saprotams. Jā, man personīgi un pārējiem latviešiem, kas šeit dzīvo, ir bail no kara, jo saprotam, ka tas var notikt. Lielākās bailes ir no tā, ka mēs neviens neko nespējam prognozēt un ka šobrīd notiekošajam nav nekādas loģikas. Redzam, ka divi cilvēki – Tramps un Putins – visai pasaulei mēģina pierādīt, ka viņi ir kā dievi.”

Austrālijā dzīvojošā latviete stāsta, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Austrālija ir dāsni atbalstījusi ukraiņus ar ziedojumiem. Regulāri notikuši, piemēram, labdarības koncerti, kuros mērķtiecīgi vākti ziedojumi.

“Katrs, kā esam varējuši, no saviem līdzekļiem esam ziedojuši. Pie mums kopš kara sākuma ir atbraukuši daudzi bēgļi, visiem esam palīdzējuši. Tagad pēc šīm sarunām atbalsts noteikti atkal aktualizēsies, jo cilvēki sāks vairāk runāt un uztraukties. Protams, ne visi Austrālijā ir pret Amerikas šā brīža valdību. Man pašai draugu lokā ir cilvēki, kas vēlēšanu laikā atklāti pauda cerības, ka prezidents būs Tramps un būs jauna valdība. Tomēr, ņemot vērā to, kā Tramps līdz šim ir attiecies arī pret Austrāliju, es domāju, ka cilvēki, kas viņu atbalstīja, tagad saprot, ka ar viņu nevar slēgt nekādus līgumus, jo viņš ir neprognozējams. Domāju, ka tiem Amerikas vēlētājiem, kas pauda savu atbalstu Trampam, tagad būs liela vilšanās,” – tā Ilze.