Evija Gavrilko Ādažos: Dejot zumbu var ikviens ^{Apriņķis.lv}

Evija Gavrilko ātri sajuta zumbas treniņu pozitīvo ietekmi un pēc kāda laika saprata, ka vēlas kaut ko vairāk – ne tikai vienkārši apmeklēt nodarbības, bet apgūt šīs prasmes dziļāk. Tādēļ viņa nolēma kļūt par sertificētu treneri un nu jau labu laiciņu aicina visus interesentus uz pašas vadītām zumbas nodarbībām.

– Ar kādu jomu ir saistīts jūsu ikdienas darbs?

– Pēc profesijas esmu ienākošā tūrisma speciāliste un strādāju kā vidēja līmeņa jeb nodaļas vadītāja atbilstoša profila uzņēmumā.

– Kādi apsvērumi jums lika izvēlēties saistīt savu dzīvi tieši ar tūrisma sfēru?

– Mani pievelk darbs šajā jomā, un man arī pašai patīk ceļot. Tādēļ augstskolā apzināti izvēlējos piemērotu mācību programmu, lai kļūtu par uzņēmējdarbības vadītāju tūrisma nozarē. Pēc studiju pabeigšanas arī pievērsos darbam šajā profesijā.

– Un kad jūs sākāt nodarboties ar zumbu? Varbūt arī iepriekš bijāt saistīta ar dejošanu vai kādu sporta veidu?

– Varētu teikt, ka es dejoju visu dzīvi. Man ir arī mūzikas skolā iegūta muzikālā izglītība, bet pašai vienmēr paticis muzicēt un dejot. Skolā tās bija tautas dejas, bet laika gaitā apguvu arī arvien jaunas. Latīņamerikas dejas atklāju, kad sāku iet uz deju nodarbībām kā parasta apmeklētāja, un tur es iepazinu arī zumbu. Tas bija pirms divpadsmit gadiem, un tolaik Latvijā zumba tikai nesen bija parādījusies. Es gāju uz nodarbībām pie toreizējās treneres Lauras Ivanovas un biju ļoti apmierināta. Tomēr kādā brīdī iesāktais ritms pārtrūka, jo zumbas pasniedzēja mainīja savu darbošanās vietu.

Nācās meklēt citas treniņu iespējas, un, kad tādas atradu, pēc laiciņa es sapratu, ka man ne tikai patīk iet uz nodarbībām, bet arī pašai gribas iemācīties dejas un demonstrēt tās citiem cilvēkiem. Es sāku iedziļināties, kas ir zumba, kur tā radusies un kā to var nodot tālāk. Principā jau tolaik vairāk domāju kā trenere, bet man nebija vajadzīgās izglītības. Tādēļ pirms diviem gadiem es izlēmu mācīties par treneri un pagājušajā gadā arī pabeidzu mācības Latvijas Treneru tālākizglītības centrā. Tagad esmu C kategorijas aerobikas trenere ar zumbas instruktora licenci.

Pēc nepieciešamo sertifikātu un atļauju iegūšanas es lēnā garā sāku vadīt nodarbības. Patlaban piedāvāju zumbas programmu Ādažos un Rīgā, tomēr vairāk lieku uzsvaru uz Ādažiem, jo tur es pati dzīvoju. Man šeit labāk patīk, jo nav tik liela konkurence kā Rīgā – galvaspilsētā ir diezgan daudz treneru, kuri piedāvā šo programmu, bet Ādažos šobrīd iespēju nodarboties ar zumbu ir krietni mazāk.

– Cik pieprasīta Latvijā ir zumba?

– Kā esmu novērojusi, lielākais piedāvājums ir tieši Rīgā, jo šeit darbojas dažādas deju studijas un sporta klubi. Piemēram, zumbas treniņus piedāvā sporta klubi un arī daudzi privāti treneri. Agrāk ļoti populāra bija aerobika, tagad modē ir nācis deju fitness. Vismaz to cilvēku lokā, ar kuriem es regulāri kontaktējos. Tajā pašā laikā droši vien daļa sabiedrības nemaz nezina, kas ir zumba. Es vairāk vai mazāk pazīstu lielāko daļu treneru, kas darbojas šajā lauciņā. Latvijā kopumā, īpaši reģionos, šo speciālistu nav nemaz tik daudz. Es zinu, ka zumba tiek piedāvāta Ogrē, Liepājā, Talsos, Dobelē, Jelgavā, Daugavpilī, bet pārsvarā zumbas treneri, kā jau teicu, vairāk koncentrējušies Rīgā.

– Bet Pierīgā?

– Arī Pierīgā konkurence pašlaik ir jūtami mazāka. Taču, ņemot vērā esošo tendenci cilvēkiem pārcelties no Rīgas uz Pierīgas novadiem, domāju, ka ar laiku situācija izlīdzināsies. Piemēram, treniņi notiek arī Mārupē, Piņķos, un lielākoties tieši blīvāk apdzīvotajos rajonos. Zumbas nodarbības pārsvarā notiek vakaros, kad cilvēki ir pārradušies mājās no darba, atvilkuši elpu un var doties uz treniņu. Esmu pamanījusi, ka cilvēki dod priekšroku tādām nodarbību vietām, kas atrodas ģeogrāfiski tuvāk, lai uz turieni viegli var aiziet kājām un vakarā pēc nodarbībām arī ātri nokļūt mājās. Tāpēc ir ļoti jauki, ka treneri piedāvā šādas aktivitātes Pierīgas dzīvojamajos rajonos un arī mazpilsētās.

– Cik viegli vai grūti ir apgūt zumbu?

– Manuprāt, zumbu apgūt nav sarežģīti, jo treniņu intensitāte ir pielāgota dažādām sabiedrības grupām. Tas, cik viegli būs visu apgūt, atkarīgs arī no katra individuāli – zināma loma ir muzikalitātei, tāpat svarīgi, cik labi attīstīta ir cilvēka kustību koordinācija, kā arī iepriekšēja pieredze dejošanā. Treniņu slodze nav pārāk augsta, zumbas nodarbība ir vidējas intensitātes kardiotreniņš. Tomēr, ja cilvēkam ir kādas kardiovaskulārās saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai tamlīdzīgas problēmas, tad būtu ieteicams izvērtēt savas spējas, jo tā tomēr nav arī viegla pastaiga. Treniņa laikā, protams, katrs pats arī var sekot līdzi savai pašsajūtai un regulēt savas aktivitātes intensitāti.

– Kāds ir lielākais pozitīvais pienesums, ko dod zumbas treniņi?

– Esmu ievērojusi, ka pārsvarā zumbu apmeklē sievietes. Ir redzēti daži kungi, kas nāk un dejo, arī starp treneriem ir daži vīrieši, bet kopumā zumba izceļas ar savu sievišķību. Nodarbību laikā ļoti labi tiek nostiprināta sievietes pašapziņa un spēja kustēties, kā arī nekautrēties no sevis. Esmu pamanījusi, ka ļoti daudzām sievietēm, kuras treniņos ir attīstījušas savu plastiku un koordināciju, uzreiz paaugstinās pašapziņa, uzlabojas izskats un normalizējas svars.

Zumbas laikā rodas arī lieliska kopības sajūta. Kad tu atnāc uz nodarbību, vairs neesi viens. Tev apkārt ir pozitīvi noskaņotu cilvēku kompānija, kurā tu pavadi stundu ilgā treniņa laiku. Principā cilvēks var atnākt uz nodarbību noguris, nomākts, ar savām ikdienas problēmām un dienas laikā uzkrāto stresu. Taču pēc treniņa vienmēr visi aiziet prom ļoti labā, pozitīvā noskaņojumā, jo šīs stundas laikā viņi nedomā neko lieku, bet tikai par dejām. Mana pieredze rāda, ka cilvēki pēc nodarbībām patiešām saliedējas, kļūst pozitīvāki, uzņem un raida visapkārt ļoti daudz labas enerģijas.

– Jūs minējāt, ka zumbas apgūšanā var palīdzēt esošās prasmes, piemēram, ja cilvēks ir muzikāls vai arī iepriekš ir dejojis. Kādus instrumentus mūzikas skolā mācījāties spēlēt jūs pati?

– Es apguvu flautas spēli un klavierspēli. Esmu spēlējusi flautu mūzikas skolas bērnu simfoniskajā orķestrī un arī dziedājusi korī. Bez šaubām, cilvēkiem ir dažāda muzikalitāte, bet tai nevajadzētu ietekmēt viņu spēju piedalīties zumbā. Es pieļauju, ka cilvēkiem ar muzikālo dzirdi apgūt zumbu varētu būt vienkāršāk, taču tas ir tikai mans pieņēmums. Dejot zumbu var ikviens.

– Cik ilgā laikā var apgūt zumbu?

– Visa pamatā ir regularitāte. Jāņem vērā, ka zumbas programma nav nemainīga. Gluži katrā nodarbībā dziesmas, kuru pavadībā mēs dejojam, nemainās, bet palaikam kopējā treniņu plānā tiek veiktas korekcijas. Tas nozīmē – ja cilvēks nāk uz nodarbībām regulāri, viņš var ne tikai visu labāk iegaumēt, bet arī sekot līdzi visām izmaiņām. Es uzskatu, ka, nākot uz zumbas treniņiem divas reizes nedēļā, apmēram pēc mēneša cilvēks jau sāk justies diezgan pārliecināts, bet, lai perfekti iegaumētu deju programmu un visu sāktu darīt teju automātiski, kad ne par ko nav jādomā, man šķiet, vajadzētu pastāvīgi trenēties no trim mēnešiem līdz pusgadam. To esmu novērojusi no pieredzes – meitenes, kuras ilgāku laiku nāk regulāri, jūtas pārliecinātas par sevi, deju soļiem un visu savu performanci.

– Cik daudz sieviešu nāk uz zumbas treniņiem? Varbūt arī kāds kungs vismaz reizēm piebiedrojas?

– Patlaban Ādažos ir diezgan liels pieprasījums pēc zumbas, jo šis mūsdienīgais veselīgas izkustēšanās veids kļūst arvien populārāks. Ādažos vidēji vienā treniņā pulcējas piecpadsmit līdz divdesmit meitenes. Mūsu nodarbībām tas ir optimāls dalībnieku skaits. Protams, tas lielā mērā ir atkarīgs no telpas, kur notiek treniņi, izmēra. Man ir paveicies atrast labu un diezgan lielu zāli.

Kā jau minēju, kungi zumbu apmeklē daudz mazāk, kaut gan es tam neredzu nekādu pamatojumu. Man šķiet, ka vīrieši zumbu uzskata par ļoti izteiktu dāmu nodarbību, kas domāta tikai daiļā dzimuma pārstāvēm. Patiesībā tas ir maldīgs priekšstats, jo esmu redzējusi, ka arī nodarbībās, kur zumbu pasniedz sievietes, vīrieši ļoti labi spēj izpildīt visas kustības, un deju programmā nav nekā tik specifiska, kas būtu paredzēts tikai sievietēm vai tikai vīriešiem.

Zumbai ir zināma līdzība ar klasisko aerobiku, kurai savukārt ir tādi paveidi kā fitnesa aerobika un stepa aerobika. Mūsu nodarbībās netiek izmantots nekāds palīginventārs. Zumba ir izteikts kardiotreniņš, bet ar deju elementiem. Mūzika, kas skan deju pavadījumā, lielākoties ir Latīņamerikas izcelsmes, dažreiz tiek izmantota arī populārā mūzika. Es zumbu drīzāk gribētu salīdzināt ar deju aerobiku.

– Cik ilgi jūs dzīvojat Ādažos, un kur mitinājāties agrāk?

– Sākotnēji biju rīdziniece, bet vēlāk, kad uzcēlām māju Ādažos, nolēmām pārcelties uz šejieni. Nu jau būs trīs gadi, kopš dzīvoju Ādažos.

– Kāpēc izvēle bija par labu Ādažiem?

– Man vienmēr ir patikusi Daugavas labā krasta puse. Pat nezinu, kādēļ, bet allaž bijusi sajūta, ka šajā pusē ir labāk. Savukārt Ādaži ir ļoti strauji augoša pilsēta ar ļoti labi attīstītu infrastruktūru un plašām iespējām. Turklāt šeit pastāvīgi turpina pieaugt iedzīvotāju skaits.

– Šajā pusē tek Gauja, diezgan netālu atrodas jūra un ir arī daudz ezeru.

– Man ļoti patīk daba, un Ādažos varu to lieliski izbaudīt, jo dzīvoju netālu no Gaujas – man līdz šai skaistajai upei ir tikai trīs minūšu gājiens ar kājām. Tajā pašā laikā salīdzinoši tuvu ir arī Ādažu centrs. Man ļoti patīk tas, ka dzīvoju pilsētā, bet tajā pašā laikā tuvu pie dabas.

– Pateicos par interesanto sarunu! Cerams, jūsu stāstītais daudziem palīdzēs uzzināt, kas ir zumba un kādus ieguvumus tā var dot.