Kristīne Jarinovska: Partiju ir par daudz – partiju biedru par maz ^{Apriņķis.lv}

Kāpēc vajag palielināt politisko organizāciju biedru skaitu? Īsā atbilde – partiju pārāk daudz un politiskā vide sadrumstalota, kas slikti Latvijas drošībai.

Garā – prasa iedziļināšanos, cik skumja ir mūsu valsts pilsoņu līdzdalība Latvijas politiskajos procesos, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Latvijas partiju biedru skaits[1] pēdējos 3 gados samazinājies no 27 000 līdz 23 298, taču skaitļi nav ļoti precīzi, jo dažas likvidē, un citas vēl nav iesniegušas pārskatus. 13. Saeimā 2022. gada pavasarī bija pārstāvētas partijas ar 12 914 biedriem, tām pašām šobrīd ir 11 534 biedri. Taču 14. Saeimā ir ievēlēti citi politiskie spēki, šajās partijās 2025. gada pārskatos ir 10 548 biedri. Partiju biedru skaits samazinās. Slikti, taču pusbēda, ja salīdzina ar politiskās organizācijās esošo biedru īpatsvaru valsts iedzīvotāju vidū citās valstīs.

Latvijā politiskajās organizācijās ir mazāk nekā 1,25% iedzīvotāju. Igaunijā 4,5%. Vairāk nekā trīs reizes lielāks īpatsvars! Igauņu Centra partijā ir 12 196 biedru[2], proti, vairāk nekā visās Latvijas Saeimā pārstāvētajās partijās kopā, neraugoties, ka Igaunijā absolūtos skaitļos dzīvo mazāk. Igauņiem Reformu partijā ir 9533 biedru, Konservatīvajā tautas partijā – 8820, Tēvzemes savienībā – 7092, sociāldemokrātos – 4679. Mūsu salīdzinājums ar citām līdzīga lieluma valstīm ir dramatiskāks. Teiksim, Slovēnijā, kur dzīvo 2,1 miljons, sociāldemokrātos vien ir 30 tūkstoši. Lietuvas sociāldemokrātos 14 539[3]. Lietuvā vispār partiju var dibināt vismaz 2000 biedru[4].

Mēs katrs varam turpināt pētīt skaitļus, taču Latvijas problēma ar mazo biedru skaitu partijās ir hroniska. To atzīst arī politikas zinātnieki. Tikai viens piemērs – Leidenes universitātes profesore Ingrīda van Bīzena jau pirms 13 gadiem Eiropas politikas zinātnes žurnālā publicēja izvērstu pētījumu[5], kur atspoguļoja, ka vidējais Centrālās un Austrumeiropas politisko organizāciju biedru skaits ir 3% no elektorāta, bet Rietumeiropā un Dienvideiropā vidēji 5,6%. Austrijā partijās ir 17%, Somijā 8%, Grieķijā 7%, Bulgārijā 5,5%, Šveicē 4,5%, Lietuvā 3%.

Šo tabulu noslēdz valsts ar vismazāko sabiedrības līdzdalību politiskajās organizācijās; ar mazliet virs 1% – Latvija. Pēc šī pētījuma Latvijas politologi jau pirms 11 gadiem rekomendēja noteikt, lai Saeimas vēlēšanās var piedalīties partijas, kurās vismaz 2000 biedri, kas vismaz vienu reizi iepriekšējā gadā ir maksājuši biedru naudu, un skaitlis ir pakāpeniski ceļams līdz 5000 biedriem 2018. gadā[6]. Attiecīgie politologi iesniedza šo priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotajai ekspertu grupai, tiekoties prezidenta rezidencē. 2014. gadā grupa ziņojumā iekļāva to, ka “citās Eiropas Savienības valstīs ir spēkā prasība, lai partijai būtu 500, 1000 vai pat vairāk dibinātāju vai biedru” un priekšlikumu sākt ar 500 biedru skaitu partijām, kas piedalās Saeimas vēlēšanās[7], ko Saeima pieņēma 2016. gadā[8]. Nākamgad aprit 10 gadu. Skaitļi liecina, ka jāturpina šis virziens.

Pusotrs gads līdz Saeimas vēlēšanām ir īstais brīdis,  jo ir vēl pietiekami ilgs laiks, taču liks piesaistīt cilvēkus ar esošo valsts problēmu vērtējumu. Vai norma par 1000 biedriem praksē ir īstenojama? Jā, dažas partijas to jau ir īstenojušas. Sešas[9] pat ar uzviju: “Vienotība” – 2176, “Jaunlatvieši” – 1341, Latvijas Zemnieku savienība – 1320, “Platforma 21” – 1266, Nacionālā apvienība – 1115, konservatīvā partija – 1022. Zaļajai partijai, “Saskaņai”, “Progresīvajiem” un Reģionu apvienībai būtu jāpieliek nelielas pūles, lai piesaistītu vairāk biedru; tām ir attiecīgi 967, 973, 897 un 747.

Seko partijas ar mazāku biedru skaitu – “Stabilitātei!”, “Latvijas attīstībai”, “Suverēnā vara”, “Gods kalpot Rīgai!”, “Kristīgi progresīvā partija”, “PAR!”, LSDSP, kurām, lai ar šiem noteikumiem atsevišķi un bez apvienības piedalītos Saeimas vēlēšanās būtu ik mēnesi jāpiesaista ne vairāk kā 40 biedru. Tas ir iespējams, ja vieno vērtīgas idejas un darbi.

Plašāks biedru skaits, protams, ir obligāts, lai partijas veidotos līdzīgas Rietumu politiskajām organizācijām, nevis būtu šauri politiskie klubi. Partiju biedru skaita palielināšana ir viens no instrumentiem, lai maza grupa nevārītos savā sulā, lai neveidotos šauras kliķes un visus politiskos lēmumus nenoteiktu slēgti pulciņi. Proti, lai latviešu partijas, neraugoties uz itāliešu klasiķa Roberta Mihelsa “oligarhijas dzelzs likumu”, kļūtu vieta, kur ir vairāk plašas sabiedrības iesaistes un demokrātijas, nevis dažu dinozauru mūžīga turēšanās pie varas ar sabiedrisko attiecību un politisko tehnoloģiju triku palīdzību.

Taču lielāks biedru skaits samazina arī parlamentā nepārstāvēto vēlētāju skaitu. 2022. gadā balsoja 916 368 pilsoņu. 235 440[10] balsoja par partijām, kas nespēja savākt balsis, lai iekļūtu Saeimā. 26% vēlētāju griba nav pārstāvēta parlamentā tāpēc, ka partijas ir pārāk sadrumstalotas. Nodokļu nauda, ko likums piešķir partijām, kuras nepārvar procentu barjeru, nedrīkst kļūt par pašmērķi veikliem afēristiem, kuri nemaz nevēlās iekļūt parlamentā, bet gan gūt budžeta ienākumus no politiskās darbības imitācijas.

Principā vajadzētu iet tālāk un šiem 1000 biedriem, kas nepieciešami, lai piedalītos nacionālā līmeņa vēlēšanās, būtu nevis tikai jābūt reģistrētiem partijas biedru sarakstā, bet būt iemaksājušiem vismaz vienu eiro biedru naudu iepriekšējā gadā. Ja nav nekādas pierādītas aktuālas saiknes, kas varētu būt simboliskais maksājums, tad nevar būt pārliecības, ka visi partiju sarakstos iekļauti, pirmkārt, uzskata sevi joprojām par šīs organizācijas dalībniekiem, otrkārt, vispār zina, ka vēl ir šīs organizācijas biedri.

Piemēram, Igaunijā partiju reģistrā visi biedri ir iekļauti elektroniskā datu bāzē, kur norādīts katra dzimšanas datums un partijas stāžs, teiksim, varam izlasīt, ka Kaja Kalasa ir dzimusi 1977. gada 18. jūnijā un ir savas partijas biedre no 2011. gada 13. janvāra. Gada laikā šādu caurskatāmību vajadzētu ieviest arī mums[11]. Atklātība ir ļoti laba lieta!

Valsts finansējumam ilgtermiņā jāveido tādu politisko kultūru, kur, pateicoties stabilai politiskai sistēmai, politiskā atbildība vēlētāju priekšā ir īstenība, nevis fikcija. Atbildība vēlētāju priekšā nozīmē arī atbildību zaudēt ne vien valsts amatus, bet arī valsts finansējumu. Atbildība vēlētāju priekšā nenozīmē, ka pēc viena zaudējuma un vienas partijas politiska un finansiāla bankrota uzreiz bosi var ātri uzcept jaunu. Atbildība vēlētāju priekšā nevar notikt, ja nav atbildības biedru priekšā, kas ir organizācijas pamats. Atbildība biedru priekšā nevar iestāties, ja šo biedru nav vai ir tik maz, ka “Panorāmā” partijas kongresā redz mazāk pilsoņu nekā uz skatuves vai orķestra bedrē Vāgnera “Parsifāla” izrādē operā un kongress skaitliski līdzinās grāmatas atvēršanai ar vidēji garšīgām uzkodām, zemledus makšķernieku kopai uz viena Rīgas ezera vai nelielas dzimtas saietam Latgales kapusvētkos.

Ideālā gadījumā Saeimas vēlēšanās jāpiedalās organizācijām, kuras visas ir plašas un kurām visām ir iespēja iekļūt parlamentā. Šobrīd Latvijā ir 71 partija, no kā 20 likvidācijas procesā. Mazāks partiju skaits ļaus precīzāk debatēt par svarīgo, sarunai nezūdot troksnī. Lielāka biedru skaita prasība mudinās sīkus avantūristus atteikties no politikas un līdzīgi domājošos latviešus apvienoties.

[1] Latvijas politisko partiju reģistrs. https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/

[2] Igaunijas politisko partiju reģistrs. https://ariregister.rik.ee/eng/political_party

[3] Lietuvas Tieslietu ministrija. https://tm.lrv.lt/lt/naujienos/atnaujinti-duomenys-apie-lietuvos-politiniu-partiju-nariu-skaiciu/

[4] Likumprojekta anotācija. https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/909D3D85AB091AE2C2257DAB004E77CD?OpenDocument

[5] van Biezen, I., Mair, P., and Poguntke, T. “Going, Going, ... Gone? The Decline of Party Membership in Contemporary Europe”, European Journal of Political Research, 2012, 51, pp. 24–56.

[6] Puriņš, G. “Priekšlikumi partiju sistēmas labošanai: mainies pats uz augšu!”, žurnāls IR, 2014, 18. jūnijs. https://ir.lv/rubrika/radars/priekslikumi-partiju-sistemas-labosanai-mainies-pats-uz-augsu.188168

[7] Valsts prezidenta ekspertu grupas 2014. gada 26. novembra priekšlikumi. https://www.president.lv/lv/media/4951/download?attachment

[8] Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā 2016. gada 3. martā. https://likumi.lv/ta/id/280937-grozijumi-saeimas-velesanu-likuma

[9] Septītā partija, kas jau šobrīd sasniedz tūkstoš biedru robežas, varētu būt «Latvija Pirmajā vietā», taču līdz 2025. gada 24. aprīlim Uzņēmumu reģistra attiecīgā tīmekļa vietnē nav atspoguļota informācija par 2025. gadā iesniegtajiem partijas biedru datiem. 2024. gadā iesniegtie dati ir 1285 biedri. https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/

[10] Centrālā Vēlēšanu komisija. https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati

[11] «Eesti Reformierakond, Kaja Kallas.» Igaunijas partiju reģistrs. https://ariregister.rik.ee/eng/political_party/members_search?person_name=Kaja+Kallas#