Skola kā piedzīvojums, nevis bieds: kā palīdzēt bērnam iejusties Apriņķis.lv
- Autors: Annija Vilnīte, pedagoģe, izglītības projektu vadītāja
Foto - arhīvs
Mācību gads skolās un pirmskolās strauji tuvojas noslēgumam, un daudzās ģimenēs tiek gaidīts vasaras brīvlaiks, bet vairāki tūkstoši Latvijas ģimeņu, kurās ir topošie pirmklasnieki, jau gatavojas jaunajam mācību gadam. Lai gan rudens vēl šķiet tālu, ir īstais brīdis pakāpeniski gatavoties jaunajam dzīves cēlienam: iekārtot atbilstīgu vidi mājās, iepazīt vērtēšanas sistēmu, saprast, kādas prasmes ir nepieciešamas, uzsākot skolas gaitas, u.tml. Pārmaiņas bieži vien daudz lielāku satraukumu rada vecākiem, nevis bērniem, tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi sagatavoties un savas raizes nepārnest uz bērniem.
Ja skolas gaitu sākšana ģimenē ir jaunums, vecākiem reizēm var būt daudz vairāk jautājumu un satraukuma nekā pašiem topošajiem pirmklasniekiem. Bērni skolas gaitu sākšanu visbiežāk gaida ar priecīgu un pozitīvu satraukumu, taču vecākus nereti nomoka daudzi jautājumi, īpaši tādēļ, ka skolās pašlaik tiek īstenots pilnveidotais mācību saturs, kā arī ieviesta jauna vērtēšanas sistēma. Tas nozīmē, ka tagad skolā apgūtais krietni atšķiras no tā, ko savulaik mācījās vecāki.
Negatīvo pagātnes pieredzi nepārnest uz bērnu
Papildu stresu var radīt arī pašu vecāku skolas laika pieredze. Ja tā bijusi negatīva un nesaistās ar patīkamām atmiņām, svarīgi to nenodot bērniem, bet ļaut viņiem pašiem iepazīt skolas vidi un ikdienu. Ja mums kādreiz ir bijusi negatīva pieredze, tas nenozīmē, ka mūsu bērniem obligāti būs tāda pati. Bērniem jāveido sava pieredze, emocijas un sajūtas. Gatavojoties skolai kā jaunam dzīves cēlienam, svarīgi izvairīties arī no tādiem izteicieniem kā, piemēram, “izbaudi pēdējos mēnešus, drīz sāksies skola”, “kad sāksies skola, tad tu redzēsi”, “kad sāksies skola, vairs nevarēsi spēlēties” u.tml. Bieži vien vecāki, citi ģimenes locekļi vai radinieki mēdz šādi jokot, tomēr bērnu zemapziņā tas var veidot negatīvu priekšstatu par skolu, attiecīgi sekmējot pat bailes un nevēlēšanos sākt jauno dzīves posmu.
Stiprināt bērna emocionālo noturību
Lai kliedētu bažas un veiksmīgāk sagatavotos skolas gaitu sākšanai, ir lietderīgi apmeklēt dažādus seminārus un apmācību, kas paredzēti tieši vecākiem. Tādi pasākumi ir iespēja saņemt padomus bērna emocionālās attīstības veicināšanai, praktiskus ieteikumus, kā stiprināt bērna emocionālo noturību ikdienā, paņēmienus bērna pašapziņas veicināšanai, kā arī ieteikumus savstarpējās komunikācijas uzlabošanai starp bērnu, vecākiem un audzinātājiem. Vienlaikus tā ir arī iespēja tīkloties un iepazīties ar citiem vecākiem, kuri ir līdzīgā dzīves situācijā. Tieši pieredzes apmaiņa nereti rada lielāku pārliecību un drošību sākt jauno posmu.
Dienas režīma maiņa visai ģimenei
Mācības 1.klasē nozīmē dienas režīma maiņu visai ģimenei, arī vecākiem būs jāpārplāno sava ikdiena, un ir svarīgi saprast, cik daudz palīdzēt bērnam, bet kuros brīžos ļaut būt patstāvīgam. Tieši sarunās ar izglītības nozares profesionāļiem iespējams saprast, kur ir robeža starp veselīgu atbalstu un brīdi, kad vecāku palīdzības jau ir par daudz.
Skolas gaitu sākšanai ir jāgatavojas gan bērniem, gan vecākiem, bet vienlaikus ir svarīgi ļaut bērniem izbaudīt vasaru un neradīt trauksmi par to, ka septembrī jāsāk mācīties. Jo labāk informēti un zinošāki būs vecāki, jo mazāk satraukuma un stresa, jo mazāks risks to nodot bērniem. Savlaicīgi uzzinot visu nepieciešamo par mācību procesu un sagatavošanos skolai, vasara visiem būs mierīgāka un uztraukums par mācību sākšanu neaizēnos atpūtas brīžus.