Skolēnu pašvērtējums par drošību internetā nesakrīt ar reālajām zināšanām ^{Apriņķis.lv}

Šāds secinājums izriet no aprīļa beigās notikušā diagnostikas darba rezultātiem, kas aptvēra 318 skolas visā Latvijā. To organizēja Latvijas Drošāka interneta centrs “Drossinternets.lv” sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru. Darbu pildīja turpat 20 tūkstoši 3. un 6. klašu skolēnu. Mērķis bija noskaidrot skolēnu pašvērtējumu digitālās un medijpratības jomā, novērtēt viņu zināšanas par drošību un atbildību internetā, spēju kritiski analizēt mediju vēstījumus, izpratni par tīmekļa etiķeti, kā arī prasmi izmantot interneta iespējas izglītības vajadzībām.

Pietrūkst zināšanu kritiskos jautājumos

Diagnostikas darba rezultāti atspoguļo virkni būtisku pretrunu starp skolēnu pašvērtējumu un praktiskām zināšanām.

Viens no piemēriem – teju puse jeb 46 % 3. klašu skolēnu apgalvoja, ka prot nosaukt riskus internetā un zina, kā izvairīties no tiem. Lai arī lielākā daļa aptaujāto zināja, ka nav jāsūta savi kailfoto svešiniekam, tomēr vairāk nekā 500 bērni bija ar mieru padalīties ar savu kailfoto, ja internetā iepazīts cilvēks atsūtītu fotogrāfijas, kurās redzami kaili bērni, un lūgtu, lai bērns atsūtītu savu foto. Divreiz vairāk –1000 bērnu nesūtītu savu kailfoto, bet turpinātu saraksti. Tādējādi šie bērni var būt potenciāli seksuāla varmākas upuri.

Atbildot uz jautājumu, vai  skolēni zina, kur meklēt palīdzību, ja internetā nonāk problēmsituācijā, gandrīz 60 % atbildēja apstiprinoši. Praktiskas zināšanu pārbaudes rezultāti liecina, ka tikai 39 % skolēnu zināja, ka bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa numurs ir 116111. Tikai puse 3. klašu skolnieku paši uzskata, ka apdomīgi dalās ar savu un savas ģimenes informāciju internetā.

Tāpat skolēnu vidū nav arī izpratnes par to, kā darbojas internets. Lai arī 62 % apgalvoja, ka var to izskaidrot, praktisko zināšanu pārbaude liecina, ka 38 % bērnu nepareizi identificēja interneta jēdzienu.  Liela daļa (46,2 %) atzīst, ka internetā pavada vairāk nekā 3 stundas dienā, kas nozīmē, ka vecākiem būtu vairāk jādomā par ekrānlaika ierobežošanu bērniem.

Nav skaidras atbildības robežas

Pretrunu netrūkst arī 6. klašu rezultātos. Teju 98 % skolēnu savas digitālās prasmes novērtē kā teicamas vai vidējas, tai pašā laikā mazāk nekā puse spēja pareizi identificēt “digitālās prasmes” jēdzienu.

Satraukumu rada arī skolēnu nezināšana par vecumu, kurā iestājas administratīvā un kriminālatbildība par rīcību gan reālajā dzīvē, gan interneta vidē. Pareizo atbildi par to, ka atbildība ir spēkā no 14 gadu vecuma, zināja tikai 68 % skolēnu. Tas nozīmē, ka trešdaļa 6. klašu skolnieku nezina, ka viņi jau ir juridiski atbildīgi par savām darbībām tiešsaistē.

Salīdzinot ar 3. klasēm, vērojams progress zināšanās par palīdzības meklēšanu internetā, tomēr joprojām gandrīz puse skolēnu nezina, kāds ir pusaudžu uzticības tālruņa numurs. Tāpat kā 2018. gadā organizētajā diagnostikas darbā, vēl joprojām 30 % skolēnu uzskata, ka nav atbildīgi par saturu, ar ko dalās savos sociālo mediju kontos. Tikai 63 % pareizi saprot, ka viņi ir līdzatbildīgi par nepatiesas ziņas izplatīšanu.

Nobeigumā jāuzsver: kopumā diagnostikas darba rezultāti liecina, ka daudzi skolēni pārzina interneta lietošanas pamatus. Esam pateicīgi visiem pedagogiem, kuri saprot digitālo prasmju un drošības internetā nozīmīgumu bērnu ikdienā, tāpēc papildus mācību saturam izglīto bērnus savās skolās. Tomēr, redzot, ka diagnostikas darbā piedalījās vien 54 % no visām vispārizglītojošajām skolām Latvijā, ir vēl kur tiekties, iesaistot arvien vairāk skolu un pedagogu izglītošanas procesā, lai stiprinātu visu skolēnu digitālās prasmes un zināšanas par drošību, jo īpaši par privātumu, tiesībām un pareizu rīcību nestandarta situācijās.