Operatīvie dienesti atgādina: pieaugušo atbildība ir rūpēties par bērnu drošību vasarā

Nepazaudē bērnu

Valsts policija katru gadu reģistrē vairāk nekā 500 bērnu pazušanas gadījumu. Šādi brīži rodas, kad bērni nepamanīti iziet no mājām, apmaldas vai nonāk situācijās, kas var nopietni apdraudēt viņu veselību un dzīvību. Viena no biežākajām situācijām – mazs bērns izkļūst ārpus mājas, kamēr vecāki guļ vai ir aizņemti ar sadzīves darbiem.

Aicinām vecākus rīkoties atbildīgi:

• Aizslēdziet mājas durvis un sētas vārtus arī dienas laikā;
• Atslēgas glabājiet bērnam nepieejamā vietā – nevis durvīs vai uz palodzes;
• Apsveriet iespēju uzstādīt drošības mehānismus, ko pirmsskolas vecuma bērns pats nevar atvērt.

Ja Tavs bērns ir pazudis – nekavējoties ziņo policijai. Un, ja pamani citu bērnu vienu pašu vai bīstamā situācijā – zvani 112 bez kavēšanās. Tavs zvans var izšķirt dzīvību.

Bērns pie ūdens – vienmēr ar aci un roku

Siltais laiks aicina doties pie ūdens, taču statistika ir skarba. Pagājušajā vasarā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi teju katru dienu devās uz izsaukumiem, kur slīkuši bērni vai pusaudži. Toreiz dzīvību zaudēja trīs pirmsskolas vecuma bērni – jaunākajam bija tikai 2 gadi – un viens 16 gadus vecs pusaudzis.

Šovasar jau sniegta palīdzība četriem bērniem, bet vienā traģiskā gadījumā trīsgadīgs bērns noslīka piemājas dīķī.

Operatīvie dienesti atgādina – ja pagalmā ir dīķis vai baseins, bērns nav tikai jāpieskata – viņš ir jāsargā. Pat īss uzmanības zudums var beigties ar nelaimi.

Tas pats attiecas uz jebkuru atpūtu pie ūdenstilpes – bērns nedrīkst atrasties viens pats ūdenī vai krastā, kamēr pieaugušais lasa žurnālu vai skatās telefonā. Atrašanās pie ūdens nav atpūta, bet dubultatbildība. Visdrošāk – būt ūdenī kopā ar bērnu, lai nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties nekavējoties.

Piepūšamie peldlīdzekļi – riņķi, matracīši, bumbas u.c. – nenodrošina drošību un neaizstāj glābšanas vesti. Peldveste jālieto gan bērniem, gan pieaugušajiem, dodoties ar laivu, SUP dēli vai citiem peldošiem līdzekļiem. Tā ir ne tikai drošības prasība, bet arī pozitīvs piemērs bērnam.

Ceļš nav rotaļlaukums

Ceļu satiksmes drošība ir vēl viena būtiska vasaras riska zona. NMPD jau nogādājis vairākus bērnus slimnīcā vidēji smagā stāvoklī pēc tam, kad viņi skrējuši pāri ielai, neievērojot satiksmes noteikumus. Daudzi gūst galvas traumas vai lūzumus, pārgalvīgi braucot ar skrejriteni uz ielas vai skeitparkos.

Valsts policija atgādina:

• Braucot ar velosipēdu vai skrejriteni, vienmēr jālieto aizsargķivere;
• Ar šiem transportlīdzekļiem drīkst braukt tikai viens cilvēks – braukšana divatā ir aizliegta un bīstama.

Šāda rīcība apdraud ne tikai bērna, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību.

Iemāci bērnam rīkoties, ja notiek nelaime

Jau no mazotnes ir svarīgi bērnam iemācīt, kā rīkoties ārkārtas situācijā – ja viņam pašam vai draugam draud briesmas, viņam jāzina, kur zvanīt un ko darīt.

Bērnam jāzina Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112, kā arī jāsaprot, ka palīdzību drīkst un ir jāizsauc vienmēr, kad notikusi nelaime. Jo ātrāk operatīvie dienesti informāciju par apdraudējumu saņems, jo ātrāk palīdzību varēs sniegt.

Lai palīdzības izsaukšana būtu vēl pieejamāka, aicinām vecākus bērna viedtālrunī lejupielādēt lietotni “112 Latvija” – tā ļauj piezvanīt operatīvajiem dienestiem arī tad, ja bērns ir nobijies, aizmirsis numuru, kā arī nespēj nosaukt savu atrašanās vietu.

Bērnam jāzina, ka situācijā, kad telefons nav pa rokai, viņam nekavējoties jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta, kas noticis.

Svarīgi – pieaugušajiem nevajadzētu bērna audzināšanā izmantot frāzes, kas veicina bailes no dienestiem, piemēram: “Tūlīt atbrauks policists un tevi aizvedīs.” Tieši pretēji – bērnam jāsaprot, ka operatīvie dienesti ir palīgi, nevis soda izpildītāji.

Pretējā gadījumā bērns kritiskā brīdī var vairāk domāt par to, kā izvairīties no soda, nevis par to, kā glābt sevi vai citus.

Bērnu drošība sākas mājās

Gan šovasar, gan ikdienā – bērnu drošība sākas mājās, ar vecāku rūpēm un uzmanību. Tā turpinās ar kaimiņu līdzdalību, sabiedrības iesaisti un kopīgu atbildību. Tādēļ operatīvie dienesti aicina ikvienu ģimeni pārrunāt drošības jautājumus un izveidot savu ģimenes drošības plānu – pārrunāt, kāda būtu nepieciešamā rīcība, ja bērnam mājās esot vienam sāk pīkstēt dūmu detektors, kūpēt putekļu sūcējs, vai kā rīkoties, ja bērns ir apmaldījies vai guvis traumu. Ja šie jautājumi ģimenē tiek izrunāti, arī redzot nelaimi, vai tajā nokļūstot, bērnam ir skaidrs rīcības plāns un palīdzību  viņš var saņemt operatīvāk.

Mūsu modrība, skaidri norādījumi un aktīva iesaiste ir vissvarīgākais, ko varam dot bērnam, lai viņš vasaru pavadītu droši.