Spēlēs balstīta mācīšanās – piemērotākā forma līdz septiņu gadu vecumam Apriņķis.lv
- Autors: Zelma Diāna Vidiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve, pirmsskolas "Putnu dārzs" dibinātāja
Foto - LETA
Pavisam nesen Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar ideju, ka, meklējot līdzekļu ietaupījumu, varētu rosināt grozījumus, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šobrīd sešgadnieki jau mācās, jo no piecu gadu vecuma ir obligāta pirmsskolas izglītības programmas apguve. Un daudzi pētījumi apliecina, cik būtiska šajā vecuma posmā ir droša vide, emocionālā labbūtība, kontakts ar vienaudžiem un spēlēs balstīta mācīšanās, ko nodrošina pirmsskola.
Pirmsskola ir daudz vairāk nekā “pieskatīšana” – tā ir mērķtiecīga vide, kur bērns mācās būt sabiedrības loceklis, attīsta domāšanu un emocionālo briedumu. Tā vietā, lai diskutētu par sešgadnieku iespējamo došanos uz skolu, kam nav nedz zinātniska, nedz finansiālos ieguvumos balstīta pamatojuma, daudz vērtīgāk būtu turpināt diskusiju par agrīno pirmsskolu, kas daudzās valstīs ir norma, un kuras ieguvumi ir pierādīti dažādos pētījumos.
Obligāta izglītība no piecu gadu vecuma
Latvija ir viena no retajām valstīm visā Baltijas un Ziemeļvalstu lokā, kur obligātā izglītības sākas no piecu gadu vecuma. Līdzīga situācija vēl ir tikai Nīderlandē. Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Lietuvā – tā sākas no sešu gadu vecuma, bet Vācijā un Igaunijā – no septiņu gadu vecuma. Savukārt, pirmsskolas gaitas lielā daļā šo valstu tiek sāktas no gada vecuma, bet Nīderlandē no dažiem mēnešiem. Somijā, Norvēģijā un Dānijā bērniem pirmsskola (t.s. silīte) ir pieejama jau no viena gada vecuma, un sabiedrība to plaši atbalsta.
Šobrīd Latvijā ir atsevišķas pirmsskolas un mājdārziņi, kas uzņem bērnus arī pirms pusotra gada vecuma, taču līdzfinansējumu šīs ģimenes nesaņem. Tas nozīmē – līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, vecākiem pilnībā jāsedz pirmsskolas vai mājdarziņa izmaksas, kas ierobežo daudzu ģimeņu brīvu izvēli, neraugoties uz ieguvumiem, ko sniedz agrīna pirmsskola.
Pirmā mācību pieredze ir kritiski svarīga
Pirmsskola ir mērķtiecīga izglītības vide, kurā bērns apgūst sociālās, emocionālās un kognitīvās prasmes. Hārvardas Universitātes Centrs bērna attīstības izpētei (Center on the Developing Child at Harvard University) pētījumi liecina, ka bērna smadzenēs agrīnā vecumā – pirmajos dzīves gados – veidojas vairāk, nekā miljons jaunu sinapšu sekundē. Līdz piecu gadu vecumam bērna smadzenes sasniedz aptuveni 90% no pieaugušā smadzeņu tilpuma. Tas nenozīmē, ka attīstība apstājas, bet gan to, ka šajā vecumā iegūtā pieredze nosaka bērna turpmākās spējas mācīties, regulēt emocijas, saprast pasauli un sevi tajā.
Kvalitatīva pirmsskola palīdz veidot sociālās prasmes un empātiju
Īpaši nozīmīgi ir pirmie trīs dzīves gadi jeb pirmās 1000 dienas, kurās notiek apmēram 80% smadzeņu attīstības. Šajā periodā bērnam ir nepieciešama bagāta, emocionāli atbalstoša un strukturēta vide. Kvalitatīva pirmsskola nodrošina ne tikai valodas un domāšanas attīstību, bet arī palīdz veidot sociālās prasmes, empātiju, sadarbības spējas un emocionālo inteliģenci. Bērns mācās dalīties, uzklausīt, regulēt uzvedību – tās visas ir kompetences, bez kurām vēlāk nav iespējama arī pilnvērtīga akadēmiskās izglītības apguve.
Augstāki sasniegumi pamatizglītībā un vēlāk
Starptautiskie pētījumi, tostarp viens no ievērojamākajiem un visplašāk citētajiem pētījumiem pasaulē par agrīnās pirmsskolas izglītības ilgtermiņa ietekmi “Perry Preschool Project” liecina, ka agrīna un kvalitatīva pirmsskolas izglītība ilgtermiņā samazina izglītības nevienlīdzību, uzlabo mācību rezultātus, veicina augstāku ienākumu līmeni pieaugušā vecumā, labāku veselību un pat mazāku iesaisti noziedzībā.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījuma PISA dati liecina, ka bērni, kuriem bijusi kvalitatīva pirmsskolas izglītībā, ilgtermiņā uzrāda augstākus sasniegumus pamatizglītībā un spēcīgāku motivāciju mācīties.
Spēlēs balstīta mācīšanās
Nozīmīga ir tieši spēlēs balstīta mācīšanās, ko piedāvā pirmsskolas. Pētnieki uzsver, ka bērni vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem atrodas tā sauktajā “kognitīvā elastīguma pīķī”, kad viņi īpaši efektīvi apgūst valodu, sociālās prasmes, izpratni par pasauli un iemācās koncentrēties. Tieši spēle – brīva, radoša, ar mērķtiecīgu pieaugušo atbalstu – ir piemērotākā mācīšanās forma, kas attīsta domāšanu un pašregulāciju daudz spēcīgāk nekā strukturētas, akadēmiskās aktivitātes. Gan Montessori, gan Reggio Emilia pieeja liecina, ka rotaļām un spēlēm jābūt izglītības pamatā vismaz līdz sešu gadu vecumam.
Vecākiem jābūt brīvām izvēles iespējām
Latvijā pirmsskolas pieejamība visbiežāk ir no pusotra gada vecuma. Ātrāk arī nav pieejams līdzfinansējums. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kas vēlētos saviem bērniem nodrošināt kvalitatīvu attīstības vidi agrāk, bieži vien nākas to darīt pilnībā par saviem līdzekļiem. Rezultātā vecāku izvēli bieži nosaka nevis bērna vajadzības, bet ekonomiskās iespējas. Ja mēs patiesi vēlamies bērniem sniegt labāko un vecākiem – brīvas izvēles iespējas, nedrīkstam raudzītos uz agrīno pirmsskolu nosodoši vai kā uz vēl vienu izdevumu pozīciju. Tas ir stratēģisks ieguldījums nākotnē – gan individuālā, gan sabiedriskā līmenī.
Tā vietā, lai diskutētu par sešgadnieku iesaistīšanu skolas sistēmā, kur dominē akadēmiska pieeja, daudz vērtīgāk būtu veidot pieejamu, kvalitatīvu un attīstībai atbilstošu pirmsskolas vidi bērniem no viena gada vecuma, nodrošinot līdzfinansējumu un pedagogu profesionālo stiprināšanu. Labklājīgas sabiedrības pamatā ir emocionāli veseli, zinātkāri un sociāli prasmīgi cilvēki. Šīs īpašības neizveidojas sešu vai septiņu gadu vecumā – tās veidojas daudz agrāk, un visvairāk caur rotaļām un spēlēm, drošā un atbalstošā vidē, tātad – pirmsskolā.