Kamēr EK uzsver pirmsskolu kvalitātes un pieejamības nozīmi, Latvijā vēl cīnāmies ar birokrātiju
- Autors: Daina Kājiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja
Foto - publicitātes
Lai runātu par ilgtspējīgu nākotni Latvijā, ir jārunā par bērniem, īpaši par pašiem mazākajiem. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe nav tikai bērnu pieskatīšana, tā ir nākotnes pamatu veidošana. Nesen publicētais Eiropas Komisijas pārskats “Galvenie dati par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi Eiropā – 2025. gads” apkopo situāciju 39 izglītības sistēmās, tostarp Latvijā, iezīmējot iespējas, kā uzlabot pirmsskolu pieejamību, kvalitāti un iekļaujošu izglītību. Ziņojums skaidri uzsver, investīcijas pirmajā izglītības posmā būtiski ietekmē sabiedrības saliedētību, labklājību un konkurētspēju, diemžēl Latvijā vēl neesam pietiekami apzinājušies šo faktu, nereti domājot, ka pirmsskola ir tikai spēles un rotaļas.
Demogrāfiskās tendences skaidri liecina par dzimstības kritumu – ja katru gadu dzimstības rādītāji samazinās par diviem tūkstošiem bērnu, tas ietekmē arī pirmsskolu pieejamību. Piemēram, ir privātie bērnudārzi, kas pieņem lēmumu savu darbību pārtraukt, jo vienkārši nevar nokomplektēt grupas, bet vienlaikus ir arī situācijas, kad tur, kur ir ģimenes, nav pirmsskolu, un tur, kur ir pirmsskolas, nav ģimeņu. Un pat tajās situācijās, kad ir pieejamas vietas pirmsskolā, ģimenes nereti ir spiestas mesties birokrātijas labirintos, lai saņemtu līdzfinansējumu.
Neizpratne un atbildības novelšana uz vecākiem
Smagnēju birokrātiju rada vairāki aspekti, piemēram, dažādās pašvaldībās atšķiras līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumi. Vecāki bieži nesaprot, kādēļ viņiem vienā pašvaldībā naudu piešķir, bet, pārceļoties uz citu pašvaldību, finansējums tiek atteikts. Reizēm finansējums tiek nepamatoti atteikts pat vienas vietvaras ietvaros, pamatojoties uz to, ka ir brīvas vietas pašvaldības pirmsskolā, lai gan ģimenēm ir tiesības izvēlēties. Visbiežāk jau šādi nepamatoti atteikumi tiek laboti, tomēr, lai to panāktu, tiek patērēts milzīgs laika un resursu apjoms, kurā ir iesaistītas ģimenes, pirmsskolas un pašvaldību darbinieki. Vēl ir arī gadījumi, kad ģimenes, meklējot atbalstu un taisnīgumu, vienkārši pārdeklarē dzīvesvietu, lai saņemtu atbalstu citur.
Vienādi spēles noteikumi visiem
Ja vēlamies attīstīt pirmsskolu izglītības kvalitāti, mums sākotnēji ir jādefinē vienādi spēles noteikumi privātajām un pašvaldību pirmsskolām. Privātās pirmsskolas Latvijā ir kopš 1994. gada, bet no 2011. gada tās ir strauji attīstījušās un kļuvušas par neatņemamu sistēmas daļu, piemēram, Rīgā tās apmeklē jau vairāk nekā 7 000 bērnu. Un tomēr – valsts un pašvaldību īstenotā politika vēl aizvien bieži nostāda vecākus nevienlīdzīgā situācijā. Piemēram, aprēķinot līdzfinansējumu aizvien netiek ņemta vērā virkne izdevumu, ar ko privātās pirmsskolas saskaras, tādejādi pārliekot šo slogu uz vecāku pleciem. Taču ir svarīgi saprast, līdzfinansējuma sistēmas nepilnības ierobežo tiesības brīvi izvēlēties pirmsskolu, bet šīs tiesības nav luksuss, tās ir pamattiesības.
Kāpēc pirmsskolu pieejamība un kvalitāte ir tik būtiska? Tā ir bērna pirmā pieredze ar izglītības sistēmu un tieši kvalitatīva pirmsskolas izglītība ir mazā cilvēka vislabākā sagatavošana skolai, taču tikai tad, ja šī pāreja notiek bērnam piemērotā vecumā. Diemžēl, ar mērķi ietaupīt līdzekļus, politikas dienaskārtībā atkal atgriezies jautājums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, lai gan daudzi izglītības eksperti norāda, tā nav nedz iespēja ietaupīt, nedz ideja, kas nāktu par labu bērniem.
Sešgadnieki skolā – finansiāls eksperiments uz bērnu rēķina?
Ideja, ka sešgadniekiem jāuzsāk skolas gaitas, lai ietaupītu līdzekļus, nav jauna. Ik pa laikam tā atgriežas dienaskārtībā un ikreiz nozares eksperti pierāda, ka tas nav nepieciešams. Skolas šobrīd nav gatavas sešgadniekiem - vide ir pārāk akadēmiska un emocionāli nedroša. Turklāt, Latvijā jau tagad obligātā izglītība sākas no piecu gadu vecuma pirmsskolā. Vietā, kur bērns mācās caur rotaļām un spēlēm, vecumam atbilstošā vidē, vienlaikus sasniedzot noteiktus mācību rezultātus un gatavojoties skolai.
Minētajā Eiropas Komisijas ziņojumā tiek uzsvērta nepieciešamība veidot sistēmu, kurā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma automātiski tiek garantēta vieta pirmsskolā. Latvijā tas darbojas teorijā, bet ne vienmēr praksē. Mums ir vienotas valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, bet trūkst sistēmas un mērķtiecīgas īstenošanas, kā arī vienlīdzīgu iespēju visām ģimenēm. Pie tā vēl jāstrādā. Tāpat arī pie izpratnes par pirmsskolu lomu.
Pirmsskola nav tikai vieta, kur bērni tikai tiek pieskatīti. Tā ir vieta, kur bērns iemācās būt sabiedrības daļa. Un tā ir vieta, kas visiem jāpadara pieejama, saprotama un cieņpilna. Tā ir mūsu kā sabiedrības atbildība - pret bērniem, ģimenēm un valsts nākotni.