Emocionāla iepirkšanās: kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt? Apriņķis.lv
- Autors: Ginta Zemgale, bankas “Citadele” Baltijas klientu pieredzes vadītāja
Foto - pixabay.com
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums mūsdienu patērētāju vidū, un reizēm tas var kļūt par nopietnu izaicinājumu personīgajām finansēm. Kad šī uzvedība kļūst problemātiska, un kā to apzināti kontrolēt?
Īslaicīgs prieks ar ilgermiņa sekām
Atsevišķi neplānoti pirkumi paši par sevi nav nekas satraucošs. Taču problēmas sākas brīdī, kad ieradums sāk ietekmēt spēju ievērot budžetu vai sasniegt savus finanšu mērķus.
Īpaši spēcīgs emocionālās iepirkšanās katalizators ir izpārdošanas. Tās rada ilūziju par izdevīgu darījumu, kas mudina rīkoties impulsīvi. Vasaras atlaides bieži vien sakrīt ar brīvāku ikdienas ritmu un vēlmi sevi palutināt, kas vēl vairāk veicina nepārdomātus pirkumus. Nereti cilvēki pat nepamana, ka iegādājas lietas nevis nepieciešamības dēļ, bet gan tāpēc, ka atlaide šķiet pārāk izdevīga, lai to palaistu garām. Frāzes kā "atlaides līdz -70%", "tikai šonedēļ" vai "ierobežots daudzums" rada mākslīgu steidzamības sajūtu. Pirms pieņemt lēmumu par pirkumu, vērts sev pajautāt: "Vai es šo iegādātos arī tad, ja tas nebūtu ar atlaidi?"
No baudas līdz nožēlai – emociju loma lēmumu pieņemšanā
Ja spontānu pirkumu dēļ kavējas rēķinu apmaksa vai nākas atteikties no iepriekš plānotiem izdevumiem, piemēram, atvaļinājuma, tas ir signāls, ka vajadzētu aizdomāties par to, kā tiek tērēta nauda. Viens no raksturīgākajiem simptomiem ir arī vainas sajūta vai nožēla pēc pirkuma, lai gan tā brīdī viss šķitis pareizi. Šī uzvedība sniedz īslaicīgu apmierinājumu, kam bieži seko vilšanās, apzinoties, ka iegādātais nav bijis patiesi vajadzīgs.
Emocionālā iepirkšanās nereti kļūst par ieradumu – līdzīgi kā saldumu ēšana. Tie sniedz baudu, bet ilgtermiņā var būt kaitīgi. Reizēm pietiek ar īsu brīdi, lai apstātos un ieklausītos sevī – vai šis pirkums ir vajadzīgs, vai tā ir tikai automātiska reakcija uz emocijām?
Praktiski padomi, kā iegrožot emocionālu iepirkšanos
Mūsdienās iepirkšanās impulsus īpaši pastiprina sociālie tīkli – “Instagram”, “TikTok” un “YouTube” platformās regulāri redzami video ar pirkumu apskatiem un reklāmām. Tas veicina sajūtu, ka jāiegādājas tas pats, kas citiem, jo īpaši jauniešu vidū. FOMO jeb bailes palaist ko svarīgu garām ir spēcīgs faktors, kas veicina nepārdomātus tēriņus.
Vienkārši soļi, kas palīdzēs ieviest līdzsvaru:
- Plānojiet budžetu, taču bez pārliekas stingrības - pārāk strikti ierobežojumi var radīt stresu un demotivēt.
- Dodoties iepirkties, veidojiet sarakstu. Tas palīdz saglabāt fokusu un mazināt impulsu pirkt to, kas nav nepieciešams.
- Izmēģiniet 24 stundu pauzes principu. Ja ļoti kārojas kaut ko nopirkt – atlieciet lēmumu uz diennakti. Bieži vien pēc šī laika vēlme izplēn.
- Atsakieties no reklāmas paziņojumiem un e-pastiem. Tādējādi samazināsies kārdinājumu apjoms ikdienā.
- Atrodiet alternatīvus veidus, kā uzlabot garastāvokli. Palutiniet sevi ar masāžu, pagatavojiet gardu maltīti vai ieplānojiet vakaru kopā ar draugiem. Šādas pieredzes sniedz dziļāku un ilgstošāku piepildījumu nekā kārtējais impulsa pirkums.