Desmit kļūdas, ko nepieļaut vasaras atpūtā ^{Apriņķis.lv}

Vasaras sezonā bieži iespējams novērot saules apdegumus, pārkaršanu un dehidratāciju. Tāpat arī karstums kombinācijā ar mitrumu rada ideālus apstākļus dažādu infekciju attīstībai. Piemēram, pēc peldes nepārvilkts slapjš peldkostīms var veicināt strauju baktēriju un sēnīšu vairošanos, sekmējot urīnceļu infekcijas, maksts kandidozi vai ādas iekaisumu attīstību. Rezultātā pat viena šķietami niecīga aizmāršība – kā neuzklāts saules aizsargkrēms, mājās aizmirsta galvassega vai nevērīgi uzglabāta uzkoda, ko gadījies apēst, – var pārvērsties nopietnā problēmā - sāpīgos apdegumos, saules dūrienā vai kuņģa-zarnu trakta infekcijā. Tas ne tikai sabojā atvaļinājumu, bet arī prasa medicīnisku iejaukšanos un ilgāku atveseļošanos.

Lai vasaras atpūta patiešām būtu tik bezrūpīga kā cerēts, ir vērts paturēt prātā dažus būtiskus sīkumus, ko ikdienas steigā nereti mēdzam nevilšus piemirst.

1.Uzklāj pietiekami spēcīgu saules aizsargkrēmu
Āda ir īpaši jutīga pret ultravioleto starojumu, un pat 15-30 minūtes tiešā saulē var izraisīt apdegumus. Lieto saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF 30, uzklāj to 15-20 minūtes pirms došanās ārā un atjauno ik pēc divām trim stundām, kā arī pēc peldes vai svīšanas. Atceries, ka aizsargkrēms jālieto arī mākoņainās dienās! Pēc uzturēšanās saulē ādu ieteicams nomazgāt un ieziest ar mitrinošu vai nomierinošu līdzekli, piemēram, alvejas gelu vai krēmu pēc sauļošanās, lai mazinātu kairinājumu un atjaunotu ādas dabisko aizsargbarjeru.

2.Rūpējies par acu veselību
Tāpat ultravioletais starojums var radīt nopietnus acu bojājumus, tostarp radzenes iekaisumu jeb fotokeratītu, kas izpaužas kā dedzinoša sajūta, jutība pret gaismu un redzes miglošanās. Lai pasargātu redzi, valkā saulesbrilles ar UV 400 aizsardzību, kas bloķē gan UVA, gan UVB starus. Īpaši svarīgi tas ir pie ūdens, kur stari atstaro un pastiprina saules iedarbību.

3.Izmanto galvassegu
Ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros var izraisīt pārkaršanu un saules dūrienu, kas izpaužas ar galvassāpēm, nelabumu, reiboni vai pat samaņas zudumu. Lai no tā izvairītos, karstā laikā valkā vieglu, gaisu caurlaidīgu galvassegu – cepuri vai lakatu –, īpaši uzturoties ārā dienas vidū vai fiziskas slodzes laikā. Starp plkst.12.00-15.00 centies vairāk uzturēties ēnā vai iekštelpās.

4.Velc atbilstošus apavus
Staigāšana basām kājām ir veselīga un patīkama, taču atpūtā brīvā dabā tas ne vienmēr ir drošākais risinājums. Neaizsargātas pēdas var viegli gūt traumas no asiem priekšmetiem, piemēram, gliemežvākiem, akmeņiem vai stikla lauskām. Savukārt nepiemēroti, sasvīduši vai ar smiltīm piebiruši apavi var radīt berzi, tulznas un pat veicināt pēdu sēnīšu attīstību. Karstā laikā bieži novērojama arī kāju tūska, tāpēc apaviem jābūt ērtiem, elpojošiem un pielāgotiem konkrētajām aktivitātēm.

5.Nepakļauj sevi infekciju riskiem
Karstums, mitrums un intensīva fiziskā slodze veicina ādas kairinājumu un mikrobojājumu veidošanos, kas kombinācijā ar nepietiekamu higiēnu palielina infekciju risku. Peldēšanās piesārņotās vai stagnējošās ūdenstilpēs var veicināt ādas, nagu, intīmās zonas vai urīnceļu infekcijas. Lai pasargātu sevi, izvēlies oficiāli pārbaudītas peldvietas.

6.Pārģērbies pēc peldes
Ilgstoša uzturēšanās slapjā peldkostīmā rada siltu un mitru vidi, kas veicina sēnīšu un baktēriju vairošanos. Lai no tā izvairītos, pēc peldes ieteicams iespējami drīz nomainīt mitro apģērbu pret sausu, kā arī, ja iespējams, nomazgāties, lai noskalotu sālsūdeni, smiltis un mikroorganismus. Neaizmirsti arī izžāvēt un regulāri mainīt dvieļus.

7.Novērs dehidratāciju
Karstā laikā organisms svīstot pastiprināti zaudē šķidrumu, un pat neliela dehidratācija var izraisīt galvassāpes, vājumu, reiboni un koncentrēšanās grūtības. Smagākos gadījumos var attīstīties karstuma dūriens ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un apziņas traucējumiem. Lai to novērstu, dienas laikā regulāri dzer ūdeni – arī tad, ja nejūti slāpes, – un izvairies no saldinātiem dzērieniem un alkohola, kas pastiprina šķidruma zudumu.

8.Ievēro pārtikas drošību
Vasarā pārtika bojājas īpaši ātri, un pat neliela kļūme uzglabāšanā var izraisīt akūtu kuņģa-zarnu trakta infekciju ar vemšanu, caureju un drudzi. Izbraucienos izvēlies produktus ar vieglu uzglabāšanu un ilgu uzglabāšanas termiņu, lieto aukstuma somas un rūpējies par roku higiēnu pirms ēšanas. Nekad nelieto pārtiku, kuras kvalitāte šķiet apšaubāma – īpaši gaļu, piena produktus vai salātus ar majonēzi.

9.Apkop brūces un mikrotraumas
Pat neliels nobrāzums, skramba vai iegriezums var kļūt par riska faktoru infekcijai, īpaši, ja brūce nonāk saskarē ar smiltīm, netīru ūdeni vai citiem vides elementiem. Lai novērstu iekaisumu, brūce jānoskalo ar tīru ūdeni, jādezinficē un jānosedz ar plāksteri (ja apstākļi ļauj, mikrotrauma var dzīt arī neaizsegta). Kukaiņu koduma vietas nedrīkst kasīt, bet niezes un pietūkuma mazināšanai uz tām var uzsmērēt antihistamīna gelu.

10.Pievērs uzmanību alerģisku reakciju riskiem
Vasarā palielinās iespēja saskarties ar kukaiņu kodumiem un citiem bieži sastopamiem alergēniem, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas. Tāpēc ir svarīgi pārzināt gan savu, gan tuvāko veselības stāvokli un zināt, kā rīkoties krīzes situācijā. Piemēram, ja pēc bites, lapsenes vai irša dzēliena parādās reibonis, apgrūtināta elpošana, tumšs gar acīm vai strauji pasliktinās pašsajūta, pastāv aizdomas par anafilaktisku reakciju – dzīvībai bīstamu stāvokli, kad nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Dodoties atpūtā brīvā dabā, ieteicams padomāt ne tikai par saules aizsardzību un pretinsektu līdzekļiem, bet arī par nelielu, praktisku pirmās palīdzības komplektu. Aptieciņā var iekļaut plāksterus, dezinfekcijas līdzekli, mitrinošu vai ādu atjaunojošu krēmu ar dekspantenolu, aktivēto ogli, kā arī pretsāpju un pretalerģijas līdzekļus. Šie šķietami sīkumi bieži izrādās izšķiroši, lai neliela neērtība nepāraugtu veselības problēmā.