Eksperts: Darba intervija nav eksāmens, kurā jāizdomā pareizā atbilde Apriņķis.lv
- Autors: Edmunds Apsalons, starppersonu komunikācijas eksperts
Foto - publicitātes
Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā. Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies?
Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.
Intervija nav viktorīna
Tipiski darba intervijas jautājumi ir pazīstami teju visiem: “Kādas ir jūsu stiprās puses?”, “Kāpēc vēlaties strādāt pie mums?” u.c. Šādos brīžos kandidāts nereti cenšas uzminēt, kādu atbildi darba devējs gribētu dzirdēt. Rezultātā intervētājs neuzzina, kāds cilvēks ir patiesībā, bet to, cik labi viņš prot pielāgoties. Tādejādi zūd intervijas jēga, un neviena no pusēm īsti neko neiegūst – no šādas sarunas nevar secināt, vai cilvēks iederēties kolektīvā, vai uzņēmuma vide būs viņam piemērota utt. Tiklīdz intervija pārtop sarunā, rodas cilvēcisks kontakts, sāk veidoties uzticēšanās. Tad arī kandidāts var saprast, vai darba devējs ir godprātīgs, atvērts un patiesi ieinteresēts. Savukārt darba devējs iegūst daudz vairāk informācijas, nekā no CV – viņš redz, kāds cilvēks ir patiesībā.
Nav pareiza vai nepareiza komunikācija
Dodoties uz darba interviju, mēs nereti uzliekam sev spiedienu “komunicēt pareizi”, “nepateikt ko muļķīgu”, bet kļūdas komunikācijā ir neizbēgamas, jo mēs sarunājamies ar dzīviem cilvēkiem, nevis algoritmiem. Komunikācija jāuztver kā spēle, nevis eksāmens. Šāds spiediens var padarīt sarunu stīvu un nedzīvu. Vienīgā efektīvā metode, kā attīstīt komunikācijas prasmi, ir mēģināt, ļaut sev kļūdīties, analizēt kļūdas, labot tās un mēģināt vēlreiz. Tikpat svarīgi ir arī mācīties klausīties - uztvert, kas tiek pateikts, kā tas tiek pateikts, kāds ir sarunas nodoms un kāda ir sarunas partnera attieksme. Pretējā gadījumā rodas pārpratumi, kas bieži noved pie abpusējas vilšanās. Mūsu kultūrā joprojām nav ierasts runāt tāpat vien - mēs komunicējam, kad ir konkrēta vajadzība, taču šī atturība liedz izmantot neskaitāmas iespējas gan profesionālajā izaugsmē, gan ikdienas attiecībās. Mazie kontakti, nepiespiestas sarunas jeb t.s. small talk - tas viss ir komunikācijas treniņš, kas noderēs dzīvē.
Darba meklēšana ir veids, kā iepazīt sevi
Darba meklēšanu nav tikai stāsts par situācijām, kad steidzami jāmeklē iztikas avots. Tas ir arī veids, kā iepazīt sevi, uzzināt, kā mūs redz citi, kāds ir priekšstats par mums kā par profesionāļiem un personībām. Vienlaikus tā ir arī iespēja noskaidrot, kas notiek darba tirgū – bieži vien tas palīdz atklāt, kas notiek ārpus mūsu ikdienas burbuļa. Rezultātā varam objektīvāk novērtēt sevi un pieņemt izsvērtākus lēmumus par turpmāko karjeru. Meklējot darbu brīdī, kad nav spiediens steidzami atrast jaunu vakanci, ir arī mazāk stresa, veidojas patiesākas un brīvākas sarunas. Darba devēji jūt izmisumu, un tas var atturēt viņus no patiesas ieinteresētības. Saruna jārada uz līdzvērtības principa – nevis pierādot savu vērtību, bet pārrunājot, kā kopīgi sasniegt kopējus mērķus.
Domāšana, sarunāšanās un mācīšanās
Lai veiksmīgi veidotu un vadītu savu karjeru, ir svarīgas trīs kompetences – domāšana, sarunāšanās un mācīšanās. Un šīs kompetences ir jāpilnveido visas dzīves garumā. Mācīšanās ļauj pielāgoties, un tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot pasaulē, kur vienīgā nemainīgā lieta ir pārmaiņas. Nereti dzirdam jautājumu, kad beigsies visas šīs izmaiņas? Taču ir skaidrs, ka pārmaiņas nebeigsies, un mūsu uzdevums ir iemācīties sadzīvot ar tām. Tikpat svarīga ir arī prasme domāt un sarunāties, bez tām nav iespējams veidot jēgpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem un apzinātu, ilgtspējīgu karjeru. Tieši tāpēc ir svarīgi izmantot pieejamās iespējas, kas palīdz apzināties savas prasmes, izprast darba tirgu un attīstīt savu potenciālu. Viena no šādām iespējām ir biedrības “Riga TechGirls” Karjeras vadības programma, kas piedāvā praktisku, cilvēkcentrētu pieeju karjeras izaugsmei — tā palīdz labāk saprast sevi, trenēt komunikācijas prasmes, iegūt pārliecību un veidot karjeru, kas balstīta uz zināšanām, vērtībām un apzinātu izvēli.
Darba intervija ir svarīgs posms karjeras veidošanā, bet tā nav jāuztver kā eksāmens, bet gan kā savstarpēja izziņas saruna, kurā abas puses meklē saderību vērtībās, mērķos un attieksmē, un tieši, šāda pieeja veido pamatu ilgtspējīgai, jēgpilnai un personības izaugsmi veicinošai karjerai.