Imants Vīksne: Integrācijas politikas bankrots Apriņķis.lv
- Autors: Imants Vīksne

Kā gadījās, kā ne, pietauvojos krievu pasaulē – burtiskā nozīmē. Piesēju kuģi piestātnē, un tur tāds bariņš puišeļu makšķerēja pa vidu atpūtniekiem – sauļotājiem, peldētājiem, lieliem un maziem. Spraucoties garām viņu kātiem, auklām un tārpu kastēm, burkšķēju, ka šī nav īstā vieta copei – makšķerāķi var kādu savainot. Kā jau tas bija sagaidāms, krieviski tiku pasūtīts tālu prom ar savām veca vīra pamācībām, bet viens no puikām nobļāvās: mācies krievu valodu! Skaidrā latviešu valodā. Nu tā, lai visi dzird.
Piestātnē, kur tobrīd atradās cilvēku divdesmit, iestājās klusums. Varbūt man tā tikai šķita. Gribējās to puiku ar visām viņa pīckām iegrūst ūdenī. Tā vietā skaļi jautāju, varbūt pat kliedzu: “Vai tu vispār saproti, kurā valstī dzīvo?” Šķita, ka puika samulsa, jo neviens atbalstītājs viņam nepieteicās. Bet man arī ne. Viņš savāca savus tārpus, auklas un aizgāja.
Līdzīgu atgadījumu nesen piedzīvoja tulkotāja Māra Poļakova vilcienā. Viņa par to tviterī rakstīja. “Mani tikko nosauca par nekaunīgu un ieteica būt pateicīgai, ka nedabūju pa purnu (oriģināls skanēja par kārtu neķītrāk). Tādēļ, ka biju palūgusi ar mani runāt latviski. Nosauca skaļi un daudzu klātbūtnē. Jo var. Jo ļaujam.”
Protams, padomdevēju, kā vienmēr, internetā netrūkst: tev vajadzēja to darīt un šito darīt. Bet Māra paskaidro: “..esmu pasīka auguma un tobrīd sēdēju, tātad attiecībā pret blakusstāvošu būdīgu, agresīvu bābieti biju vājuma pozīcijā. Ja manā pusē, nosodot šādu verbālu uzbrukumu, nostātos kaut pus vagons, mēs būtu spēka pozīcijā.” Bet šis pus vagons neatradās.
Uz Mazjumpravas muižas zīmes Rīgā okupanti vai viņu pēcteči krievu valodā uzrakstījuši “Nāvi latviešiem!”. Naida noziegumu pamanījis, publiskojis un policijai vērtēšanai nodevis politiķis Kaspars Spunde. Viņš konstatē, ka šis ir integrācijas politikas bankrota apliecinājums: “Trīsdesmit gados esam izauklējuši jaunu valstij nelojālu cittautiešu paaudzi, kura krīzes brīdī šaus mugurā”.
Tā ir.