Menu
 

Pāvils Brūvers: Uzdrošināties ir skaisti Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pirms 40 gadiem, 1985. gada jūlija beigās, notika divi viens otram sekojoši nozīmīgi pasākumi, kas iezvanīja Baltijas tautu atmodu un Baltijas valstu atgriešanos Eiropas valstu apziņā un politiskajā kartē.

Tā toreiz bija trimdas baltiešu uzdrošināšanās izkāpt no “ierakumiem” un doties uzbrukumā padomju apspiedējiem, sarīkojot Baltiešu tribunālu pret PSRS Kopenhāgenā un Baltijas brīvības un miera kuģa braucienu, prasot brīvību Baltijas tautām. Kuģa braucienā piedalījās vairāk nekā 300 trimdas baltiešu un aptuveni 50 dažādu valstu žurnālisti, sabiedriskie darbinieki un politiķi. Arī man bija iespēja piedalīties abos šajos notikumos kā “Radio Brīvā Eiropa” korespondentam. Par šiem notikumiem plašu informāciju iespējams gūt internetā, tāpēc dalīšos tikai ar personīgajiem iespaidiem.

Kopenhāgenas tribunālu ļoti profesionāli vadīja Insbrukas Universitātes profesors Teodors Feiters. Par tiesnešiem bija uzaicināti ievērojami tā laika starptautisko un cilvēka tiesību eksperti. Maskava novērot tribunālu bija atsūtījusi vairākus savus korespondentus un arī čekas pārstāvjus. Tas tribunāla norises vietā brīžiem radīja visai saspīlētu gaisotni, jo aicināto liecinieku vidū bija arī pārbēdzēji no PSRS, un viņi jutās apdraudēti. Pēc 17 liecinieku uzklausīšanas tribunāls pieņēma t.s. Kopenhāgenas manifestu, kas nosodīja PSRS un aicināja atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Šis manifests atstāja vērā ņemamu ietekmi uz rietumvalstu politiķiem un arī uz Rietumu sabiedrības viedokli par Baltijas problēmu.

Tūlīt pēc Kopenhāgenas tribunāla noslēguma daudzi tā dalībnieki un žurnālisti devās uz Stokholmu, lai kāptu uz baltiešu noīrētā kuģa “Baltic Star” un dotos braucienā gar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krastiem. Kad nonācām Stokholmas pasažieru ostā, tur pulcējās vairāki simti ļaužu, vērodami policijas rosību uz kuģa. Policija bija saņēmusi ziņu, ka kuģis ir mīnēts. Tā izrādījās viltus ziņa, un vēlā pēcpusdienā, dziesmām skanot un Baltijas valstu karogiem plīvojot, kuģis varēja doties ceļā.

Pirms tam ar dažādām metodēm Maskava centās piespiest gan Zviedrijas amatpersonas, gan kuģa “Baltic Star” īpašniekus atteikt baltiešiem šo braucienu. Tika izteikti arī draudi brauciena organizētājiem, bet, jo vairāk padomju varas iestādes centās izjaukt šo pasākumu, jo lielāku interesi tas radīja Rietumu pasaulē gan par šo braucienu, gan par Baltijas tautu likteni. Rietumvalstu žurnālisti ik dienas ziņoja par aktivitātēm uz kuģa – lekcijām, paneļdiskusijām, intervijām un emocionālajiem piemiņas brīžiem.  

Netālu no Gotlandes mācītāja Māra Ķirsona vadībā notika svētbrīdis, pieminot Otrā pasaules kara noslēgumā jūrā bojā gājušos baltiešu bēgļus. Nākamā apstāšanās vieta bija paredzēta iepretī Palangai, bet padomju iestāžu brīdinājums, ka pie Lietuvas ziemeļu robežas tiekot likts zemūdens kabelis, šo ceļu mums aizšķērsoja. Lietuvieši savu piemiņas brīdi varēja noturēt vien iepretī Pāvilostai.

Netālu no Igaunijas krasta Brīvības kuģi sāka apdraudēt padomju kara kuģis. Nevarēja izslēgt, ka notiks uzbrukums. Pulcējāmies uz klāja un satraukti vērojām kara kuģa kustību – tas gan strauji pietuvojās, gan attālinājās, gan arī brīžiem brauca tuvu līdzās Brīvības kuģim. Pēc brīža mums strauji pretī nāca neliels padomju zvejas kuģis, piespiežot mūsu kuģi mainīt virzienu. Tik tikko nenotika sadursme. Katram gadījumam biju nodrošinājies ar nelielu peldlīdzekli, ko nēsāju līdzi plecu somā, lai avārijas gadījumā varētu droši izpeldēt krastā.

Brauciena kulminācija tika sasniegta 28. jūlijā, kad kuģis iebrauca Helsinkos. Brīvības kuģa dalībnieki devās gājienā uz pieminekli somu brīvprātīgajiem – jēgeriem –, kas Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Igaunijas un arī Latvijas teritorijā. Lai kur mūsu kolonna ar Baltijas valstu karogiem gāja, visur parādījās simtiem sagaidītāju, atbalstot mūs ar saucieniem, aplausiem un mājot ar lakatiņiem. Mūsu gājienam pievienojās arī daži bijušie somu karavīri, tērpušies savos formastērpos. Kopumā Helsinkos mūs sveica ap 5000 sagaidītāju. Tajā pašā vakarā šo emocionālo notikumu varēja vērot ļaudis Igaunijā, kam bija iespēja uztvert Somijas televīziju.

Brauciena noslēgumā Stokholmā notika vairākas sanāksmes un semināri par Baltijas valstu iespējamo nākotni, kur tika izteikta pārliecība, ka tuvākajos 10 gados Baltija atgūs brīvību. Arī noslēguma ekumeniskajā dievkalpojumā Svētās Klāras baznīcā, kur piedalījās arī ebreju rabīns, visi kopā izlūdzās Dieva svētību Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un drīzu brīvību Baltijai, kas dažus gadus vēlāk, paldies Dievam, piepildījās.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.