Skolotāja: Vai jauniešu slengs apdraud latviešu valodu Apriņķis.lv
- Autors: Daiga Muižule, latviešu valodas skolotāja, izdevniecības “Skolas Vārds” mācību līdzekļu autore
Foto - publicitātes
Latviešu valodas aģentūras pētījums par latviešu un angļu valodas lietojumu jauniešu vidū atspoguļoja, ka jaunieši angļu valodu bieži izmanto tad, kad nepieciešams izpaust savas sajūtas, jo angļu valodā vārdi esot vienkāršāki un īsāki. Nereti var dzirdēt, ka latviešu jaunieši, savstarpēji sarunājoties, lieto angļu valodas vārdus vai pat vispār runā angliski.
Jauniešu komunikācijā izplatījies arī t. s. Z paaudzes slengs, un ikdienā dzirdam tādus vārdus kā “sigma”, “cringe”, “crush”, kas citām paaudzēm bieži vien ir nesaprotami. Valoda ir dzīva, tai jāļauj attīstīties, un 2025. gadā nevaram gaidīt, ka jaunieši sarunāsies Blaumaņa vai Jaunsudrabiņa valodā, tomēr ir risinājumi un iespējas, kā jauniešiem parādīt, ka arī latviešu valoda ir interesanta un bagāta.
Latviešu bērni sarunājas angliski
Skolā strādāju jau 40 gadus, un pašlaik ikdienā skolā var dzirdēt dažādas valodas: latviešu, krievu, ukraiņu, angļu. Pat latviešu bērni, savstarpēji sarunājoties, bieži izvēlas tieši angļu valodu. Zināmā mērā jāpiekrīt, ka ir jēdzieni un parādības, ko angļu valodā patiešām var izteikt īsāk, vienā vārdā, bet latviski tas, iespējams, būtu vesels teikums. Valodas lietojumu ietekmē arī laiks, ko bērni un jaunieši pavada digitālajā vidē, kur dominē angļu valoda.
Vēl no jauniešiem dzirdēts, ka, izsakot emocijas angliski, teiktais neizklausās tik nopietni, kā to pašu sakot latviski.
Priecē, ka, par spīti digitalizācijai, aizvien ir bērni, kuri lasa grāmatas un kuru ģimenē lasīšana ir tradīcija. Tas nepārprotami pozitīvi ietekmē arī vārdu krājumu.
Z paaudzes slengs
Daudziem manas paaudzes pārstāvjiem nav saprotams Z paaudzes slengs. Ikdienā dzirdam tādus vārdus kā “sigma”, “cringe”, “crush”, ko jaunieši lieto savstarpējā komunikācijā, bet ne vienmēr saprotam to nozīmi.
Manuprāt, tā ir tendence, kas pāries. Galu galā, arī pirms 40 gadiem jauniešiem bija savs slengs, par kuru vecākās paaudzes pārstāvji rauca pieri. Turklāt valodai ir jābūt dzīvai. Lasot mūsdienu autoru grāmatas, redzam, ka valoda atšķiras no klasiķiem, un tas ir normāli.
Klasiķu darbi vieglajā valodā
Pērn plašas diskusijas izraisīja ideja rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki” adaptēt vieglajā valodā. Zināmā mērā to var saprast. Kopā ar skolēniem lasot Annas Brigaderes “Sprīdīti” vai Jāņa Jaunsudrabiņa tēlojumu “Mūsmājas”, esmu secinājusi, ka daudzus vārdus bērni un jaunieši nepazīst, tāpēc skolotājam tie ir jāpaskaidro.
Taču nevarētu teikt, ka par šiem darbiem nav intereses, viss ir atkarīgs no tā, kāds ir mācību process. Piemēram, daudzus klasiķu darbus lasām lomās vai arī izlasām fragmentu un skatāmies filmu vai lugas TV ierakstu. Tas palīdz noturēt interesi.
Grāmatas ar interesantiem tekstiem un vizualizāciju
Vēl jauniešu interesi par latviešu valodas apguvi var radīt kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību līdzekļi. Grāmatas ar interesantiem tekstiem vai iespēja pašiem veidot stāstus; nevis iemācīties jau gatavas definīcijas, bet veidot pašiem savas u. tml. Arī interaktīvas spēles, infografikas un daudzi citi risinājumi. Piemēram, izdevniecības “Skolas Vārds” 4. klases latviešu valodas mācību grāmatā, kas šogad tiks piedāvāta skolām aprobēšanai, piedāvāti dažādi radoši uzdevumi, kas latviešu valodu ļauj apgūt aizraujošā un interaktīvā veidā. Turklāt grāmata ir bagāta ar vizuāliem materiāliem un attēliem, cik tas ir iespējams, jo mūsdienu bērni nav lieli lasītāji.
Tie laiki, kad latviešu valodas apguve skolā nozīmēja diktātus un atstāstījumus, ir pagājuši. Protams, ik pa laikam tiek rakstīts arī diktāts, bet tā ir tikai neliela daļa no iespējām, kā var mācīties.
Lai gan jauniešu slengs un anglicismi dažkārt šķiet drauds latviešu valodai, patiesībā tie drīzāk atspoguļo laikmeta ietekmi un valodas spēju pielāgoties. Mūsu uzdevums nav apturēt šo attīstību, bet gan radīt vidi, kurā jaunieši latviešu valodu saskata kā mūsdienīgu, radošu un vērtīgu valodu, kurā ir kvalitatīvi mācību līdzekļi, interaktīvi risinājumi un iedvesmojošs valodas lietojums, kas sasaucas ar viņu ikdienas pieredzi.