Interesantākais vēlēšanu moments: balamutes un melotāji zaudē ^{Apriņķis.lv}

Tautas baidīšana ar atkritumu pārstrādi nebeidzas labi

Kopīgi startējošās “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” partijas gandrīz visās pašvaldībās kampaņoja vienādi: tajās Latvijas vietās, kurās pastāv vēja enerģētikas plāni, tramdīja vēlētājus ar vēja ģeneratoriem, bet citos novados – ar jebko citu, kas iešāvās prātā.

Tā Ropažu novadā divas nedēļas pirms vēlēšanām daži kandidāti sistemātiski tracināja Vangažu iedzīvotājus, izplatot pilnīgus melus, ka Vangažos tikšot būvēta atkritumu dedzinātava. Izveidojās absurda situācija – mērenajiem un saprātīgajiem kandidātiem, tiekoties ar tiem pašiem vēlētājiem dažas dienas vēlāk, nācās nevis skaidrot savu programmu priekšlikumus, bet atspēkot melus, ko pirms tam sastāstījuši citi kandidāti.

“Neviens nav pat izvirzījis priekšlikumu, ka Vangažu centrā tikšot organizēta atkritumu pārstrāde, bet pensionāres ar asarām acīs stāsta, ka viņu mājokļi būšot apdraudēti, un mums bija jāatspēko šādi izdomājumi. Ir cilvēki, kas tiktokos filmē video un montē klāt kaut kādus kūpošus dūmeņus no Vjetnamas, lai tracinātu cilvēkus Latvijā,” ar izbrīnu atstāstīja vairāki kandidāti.

Sekojot līdzi vēlēšanu kampaņām, nejaušā kārtā iznāca būt klāt tobrīdējā kandidāta, tagad jau ievēlētā pašvaldības deputāta Kārļa Opincāna sanāksmei ar PSIA ”Getliņi Eko” vadību. Sanāksmes gaitā izskanēja jautājums – kāpēc gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi neaktivizēt Getliņos, kur tā visu laiku jau notiek, turklāt priekšzīmīgā veidā?

“Ar to nodarbojamies gan mēs, gan mums kaimiņos esošie privātuzņēmumi, taču mūs ierobežo tas fakts, ka visa mūsu platība jau ir izmantota. Ja atrastu papildu teritoriju jaunu pārstrādes jaudu uzbūvēšanai, tad mēs varētu pārstrādāt vēl,” tā ilggadējais valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Tādā gadījumā arī vispār nevajadzētu runāt par jaunām vietām atkritumu dedzināšanas rūpnīcai, jo to varētu ierīkot vietā, kurā ir gan pieredzējuši speciālisti, gan jau sen iegūta A kategorijas atļauja šādai darbībai, gan vispārzināma pozitīva reputācija kā atkritumu šķirošanas un pārstrādes pasākumu īstenotājiem.

Jāpiebilst, ka Kārļa Opincāna pārstāvētā “Latvija Pirmajā vietā” ieguvusi Ropažu novadā 1350 balsu, kamēr tautas tracinātāji – 952 balsis. Aplūkojot konkrēti Vangažu iecirkņa rezultātus, redzam: LPV saraksts ieguvis vislielāko vangažnieku atbalstu ar 224 balsīm, kamēr “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” – tikai 87 balsis. Tātad vēlētāji uz sabiedrības tracināšanu reaģējuši negatīvi, un izdomājumu tiražēšana nav devusi pozitīvu efektu tiem, kas to dara.

Vēlētāji izlēmuši: Babītei un Mārupei jāturas kopā!

Ilgstošas un intensīvas debates pirms gada izraisījās par to, vai reformu gaitā apvienotajiem Mārupes un Babītes novadiem jāpaliek kopā vai jāmēģina atdalīties atpakaļ. Sabiedrības emocionālu uzrunāšanu dažādos uzsaukumos un “Manabalss.lv” petīcijā uzņēmās kāda Jaunās Konservatīvās partijas kandidāte, kas izmantoja ikvienu sīkumu, lai pierādītu Babītes un Mārupes atdalīšanas nepieciešamību.

Parakstu vākšana uzņēma straujus apgriezienus, lai tikpat strauji apstātos pie 3200 parakstiem. Neraugoties uz to, ka petīciju kopumā neatbalstīja ne pašu, ne citu novadu parakstītāji, tā tika virzīta uz Saeimu, kaut nebija savākusi pat ne trešdaļu no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem parakstu.

Saeimas apakškomisijas sēdē izrādījās, ka visi pārmetumi par to, ka Babīte esot palikusi Mārupes ēnā, izrādījās izdomāti. Nav pārtrūkusi investīciju piesaiste, tiek risināti jautājumi teritorijas plānošanā un sociālajā aprūpē. Iedzīvotāju skaits turpinājis pieaugt kā Mārupē, tā Babītes pusē utt. Patlaban dienaskārtībā – izglītība un sabiedriskais transports.

Simptomātiski, ka faktu un datu apkopošanu izskatīšanai Saeimā uzņēmās Aivars Osītis – pēdējais atsevišķā Babītes novada mērs, kurš pēc abu novadu apvienošanas izrādījās nokļuvis dziļā opozīcijā Mārupē. Taču tas neietekmēja viņa datu analīzes spējas: izrādījās, ka Babītes novads kopumā izrādījies vairāk ieguvējs no apvienošanas nekā zaudētājs. Bet pēc apvienošanās parādījušies jaunie jautājumi ir jāapzina, lai tos varētu atrisināt nākamajos gados.

Vēlētāji abu pušu argumentus pamanīja un izdarīja savu izvēli. Mārupes novadā uzvarējis Aivara Osīša vadītais “Latvijas attīstībai” saraksts, kas tā līderim ļāvis kļūt par domes priekšsēdētāju. Bet emocionālo viedokļu paudējas Daces Krastiņas vadītais JKP saraksts vēlēšanas Mārupē pilnībā zaudējis: iegūtas nepilnas 400 balsis, kas nedeva iespēju pat pietuvoties 5% barjeras pārvarēšanai.

Interesanti, ka agrākajā Babītes novada teritorijā vēlētāji atdevuši vairumu balsu “Latvijas Reģionu Apvienībai”, kuras saraksta līderis Andrejs Ence tāpat bijis mērs gan Babītē, gan Mārupē, taču ne atdalīšanos sološajai JKP. Tātad vēlētāji ir runājuši: nepastāv atbalsts priekšlikumiem atkal nodalīt Babīti no Mārupes, bet apvienotajā novadā vislielāko vēlētāju atbalstu gūst tieši Babītes agrākie pašvaldības vadītāji.

Diplomiem īsas kājas

Toties patlaban neatrisināta situācija saglabājas Olaines novadā, kur izskanējušas aizdomas, ka divi ievēlētie deputāti varētu būt savās kandidātu anketās snieguši nepatiesas ziņas par iegūto vidējo izglītību.

RAA jau ziņoja, ka Andra Vurča gadījumā kādreizējie vienaudži apšaubījuši, ka domes priekšsēdētāja otrā vietnieka amata ieguvējs pirms tam būtu ieguvis vidējo izglītību Olaines 1. vidusskolā. LTV izpētīja, ka šāda persona nekārtoja centralizētos eksāmenus ne 2001., ne 2002. gadā. Sākotnēji Andris Vurčs apgalvoja, ka pabeidzis vidusskolu Britu salās, taču arī par to pagaidām nav izdevies iegūt simtprocentīgu skaidrību. Tika izsludināta domes ārkārtas sēde viņa atbrīvošanai, bet īsi pirms tās Andris Vurčs soctīklos paziņoja, ka pats pieņēmis “ļoti smagu, bet nepieciešamu lēmumu” atkāpties no amata, taču palikšot par ierindas deputātu.

Nebija šis jautājums vēl noklusis, kad Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par vēl viena jaunievēlētā  Olaines deputāta Andreja Lukaševica sniegtajām ziņām kandidāta anketā, kur viņš uzrādījis, ka 2000. gadā ieguvis elektriķa specialitāti Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā. Turpretim iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tas pats kandidāts rakstīja, ka 2004. gadā esot absolvējis Lauksaimniecības universitāti, kur apguvis enerģētiku.

Ievēlētais domes deputāts ziņu aģentūrai LETA sarunas laikā vairākkārt mainīja versijas par diplomu: apgalvoja gan to, ka vēl studē augstskolā, gan to, ka tomēr ir absolvējis universitāti. “Izskanēja arī versija par to, ka izglītība ir “pielīdzināta”, līdz sarunu Lukaševics pārtrauca, aizbildinoties ar atvaļinājumu,” atreferē LETA.

Ar ko šie atklājumi beigsies, tagad atkarīgs no policijas, bet jāatgādina – tieši par melošanu kandidātu anketā tika notiesāta Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura līdz ar sprieduma stāšanos spēkā zaudēja amatu.