Pētnieks: Skolās reti tehnoloģijas izmanto jēgpilni – mēs zaudējam milzīgu potenciālu Apriņķis.lv
- Autors: Ģirts Burgmanis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) pētnieks
Foto - publicitātes
Digitālā vide jau sen ir kļuvusi par bērnu ikdienas sastāvdaļu – skolēni no agras bērnības prot izmantot viedierīces, aplikācijas un tiešsaistes rīkus. Tomēr pētījumi Latvijas skolās atklāj, ka tehnoloģiju iespējas mācībās tiek izmantotas tikai daļēji. Daudzviet digitālie rīki tiek pielietoti virspusēji – informācijas meklēšanai vai prezentāciju veidošanai, taču ne sarežģītākiem uzdevumiem, kas veicinātu skolēnu spriešanas prasmes un radošumu.
Digitālās transformācijas būtība nav tikai jaunāko tehnoloģiju ieviešana klasēs. Citiem vārdiem – skolu digitalizācija nebeidzas ar datoru iegādi. Tas ir jautājums par kultūras maiņu izglītībā – vai mēs spējam izmantot tehnoloģijas, lai bērni ne tikai patērētu informāciju, bet paši radītu jaunas zināšanas un risinājumus? Īpaši svarīgi tas kļūst, kad mūsu dzīvē ienāk mākslīgais intelekts ar savām iespējām un izaicinājumiem.
LU EZTF SIIC ir izstrādājis ieteikumus politikas veidotājiem “Izglītības procesa attīstība digitālās transformācijas kontekstā”. Ieteikumi balstīti veiktajos pētījumos Latvijas skolās, kas liecina: tikai 11% no vērotajām stundām skolās tehnoloģijas tiek izmantotas, un arī tad pārsvarā virspusēji. Tas apliecina plaisu starp to, ko tehnoloģijas ļautu sasniegt, un to, kā tās faktiski tiek lietotas.
Skolēniem ir ierīces un piekļuve, bet viņi reti izmanto tehnoloģijas jēgpilni – piemēram, lai modelētu dabas procesus, analizētu datus vai strādātu radošos projektos. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam milzīgu potenciālu.
Digitālā transformācija maina arī skolotāja lomu. Ja agrāk skolotājs bija galvenais zināšanu avots, šodien viņš kļūst par mācību procesa vadītāju un atbalstītāju, kas palīdz skolēniem kritiski izvērtēt informāciju, izmantot digitālos rīkus un personalizēt mācīšanos. Skolotājam digitālajā laikmetā ir jābūt ne tikai satura pasniedzējam, bet arī mācību digitālās vides arhitektam – cilvēkam, kas prot salāgot tehnoloģijas ar bērnu mācīšanās vajadzībām.
Pētījumā identificēti arī vairāki riski, kas saistīti ar digitalizāciju. Piemēram, pārmērīgs ekrāna laiks var radīt nogurumu un ietekmēt bērnu uzmanību, savukārt pārāk liela paļaušanās uz tehnoloģijām var mazināt skolēnu spēju domāt patstāvīgi. Turklāt Latvijā joprojām saglabājas nevienlīdzība – ir skolas, kurās digitālais aprīkojums ir mūsdienīgs un pietiekams, bet ir arī skolas, kurās datoru trūkst un interneta savienojums ir nepietiekams. Tāpat atšķiras izglītības darbinieku tehnoloģiskā kapacitāte.
Digitālajai transformācijai jāiet roku rokā ar pārdomātu pedagoģiju un sistēmisku atbalstu. Nepietiek tikai nopirkt ierīces. Ir jāmainās tam, kā skolotāji māca, kā skolēni mācās un kā vecāki tiek iesaistīti šajā procesā. Digitālā transformācija var būtiski bagātināt mācību procesu. Digitālie rīki ļauj skolēniem strādāt ar simulācijām dabaszinātnēs, izmantot interaktīvas platformas valodu apguvē, veidot vizualizācijas matemātikā un sadarboties tiešsaistē projektos, savukārt mākslīgā intelekta rīki nodrošina iespēju skolēniem ērti mācīties patstāvīgi par interesējošām tēmām. Tas palīdz ne tikai labāk apgūt mācību saturu, bet arī trenē prasmes, kas būs vajadzīgas nākotnē – radošumu, kritisko domāšanu, sadarbību un digitālo pratību.Tomēr jāatceras, ka ir svarīgi attīstīt arī skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes.
Digitālā transformācija nav tikai par skolām, tā ir par mūsu sabiedrības spēju pielāgoties nākotnei. Skolēni, kuri pratīs izmantot digitālos rīkus ne tikai izklaidei, bet arī problēmu risināšanai, būs tie, kas radīs nākamās inovācijas.
Ieteikumi izglītības politikas veidotājiem
Latvijas Universitātes EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centrs ir apkopojis arī ieteikumus izglītības politikas veidotājiem, kuros, balstoties pētījumu rezultātos, piedāvāti risinājumi digitālās transformācijas efektīvākai ieviešanai skolās. Ieteikumi akcentē nepieciešamību stiprināt skolotāju digitālās prasmes, modernizēt mācību vidi un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tehnoloģijām visās Latvijas skolās, lai digitālā transformācija kļūtu par reālu ieguvumu skolēnu mācību procesam. Ar ieteikumiem var iepazīties LU EZTF SIIC mājas lapā šeit.