Izdienas pensijas ir jāpārskata Apriņķis.lv
- Autors: Imants Vīksne
Kolāža - "Ogres Vēstis Visiem"
Valdībai meklējot iespējas izdevumu samazināšanai, būs jāpārskata arī juceklīgā izdienas pensiju sistēma. Atsevišķām profesiju un amatu kategorijām tā piešķir privilēģijas – būtiski agrāku pensionēšanās iespēju un lielākus ienākumus. Laikraksta aptaujātās senioru organizācijas piekrīt, ka šī sistēma ir jāmaina.
Parastie mirstīgie pensijā var doties tikai no 65 gadiem. Daudzi vārda tiešā nozīmē strādā līdz kapa malai, pelnīto atpūtu šai saulē tā arī neizbaudījuši. Tikmēr KNAB grāmatvedis, prokurors vai, piemēram, dzelzceļnieks – pensiju nez kādēļ var saņemt jau no 50 gadiem. Viņš tiklab var turpināt strādāt un dzīvot, cepuri kuldams, daudz labāk nekā pārējie. Tas nav taisnīgi. Vienlaikus ir arī tādas profesijas un amati, kuros fiziskā un psiholoģiskā slodze, kā arī apdraudējuma līmenis ir tādi, ka cilvēks objektīvi nevar tik ilgus gadus strādāt. Sistēma jāmaina ļoti izsvērti.
Labklājības ministrijas un valdības dienaskārtībā izdienas pensiju sistēmas reforma nonākusi tādēļ, ka pēc izšķērdīgas saimniekošanas vairāku gadu garumā valsts iestigusi lielos parādos. Ir jāmaksā procenti par esošajiem aizņēmumiem un jāaizņemas vēl. Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,8% no iekšzemes kopprodukta jeb 19 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā viss valsts gada budžets. Un jāaizņemas būs vēl, jo valstij jāpilda saistības, tostarp jāīsteno sapņu projekti – piemēram, jābūvē sliežu ceļš un stacijas supervilcienam “Rail Baltica”, jāuztur mirstošā nacionālā aviokompānija “airBaltic” un tādā garā. Tāpēc valdība grasās ieviest valstī taupības režīmu.
Kam un kā valstī būs jāsajož jostas, valdības vadītāja Evika Siliņa solījusies detalizēti ziņot rudenī, bet izdienas pensija ir tā joma, ko valdība pilnīgi noteikti mēģinās koriģēt. Cita lieta, vai tas izdosies, jo nozaru pretestība ir neizbēgama. Neviens taču nevēlas atteikties no privilēģijām, pat, ja tās objektīvi ir nepamatotas. Tā nu jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi cilā jau gadiem, taču līdz praktiskām izmaiņām nav nonākts. Šajā reizē, iespējams, būs citādi, jo atšķirība starp izdienas un vecuma pensiju saņēmējiem nu jau ir pārlieku uzkrītoša.
Par to nule spriests Lielvārdes Pensionāru biedrības valdes sanāksmē, kurai laikraksts uz brīdi pieslēdzās telefoniski. Valdes priekšsēdētāja Maija Jaudzeme un pārējie biedri bija vienisprātis, ka sistēma ir jāmaina un jāpārskata gan vecumi, kuros izdienas pensija tiek piešķirta, gan arī profesijas, uz kurām tā attiecas. Jo katrai profesijai ir sava specifika, savi grūtumi, un tie rūpīgi jāizvērtē: “piemēram, viena situācija ir ar baletdejotājiem. Viņi nevar visu mūžu dejot, bet kā var būt situācija, ka KNAB grāmatvedis 55 gadu vecumā iet pensijā!?”.
Līdzīgi spriež arī Birzgales pensionāru biedrības “Viršu laiks” vadītāja Alda Grašiņa – izdienas pensiju pienāktos saglabāt tādās profesijās un amatos, kur pastāv kāds reāls apdraudējums. Piemēram, ugunsdzēsējiem.
Taču vecums, no kāda tiek piešķirta izdienas pensija, ir jāpaaugstina vismaz par 5 gadiem, jo atšķirība nu jau pārāk liela. To laikrakstam atzīst Ogres Pensionāru biedrības vadītāja Vita Bormane: “Daži izredzētie jau 50 gados saņem pensiju un tāpat turpina strādāt, faktiski saņemot divas algas. Bet pārējie strādājošie ar visām savām grūtībām un kaitēm strādā līdz pat 65 gadiem.”
Katrā no šīm privileģētajām profesijām vajadzētu taisīt revīziju un tiesības uz izdienas pensiju piešķirt tiešām tādos amatos, kur pastāv risks. Piešķirt to nevis visiem diplomātiem pēc kārtas, bet tikai tiem, kuri strādā karstajos reģionos. Tiem karavīriem, kuri brauc misijās, nevis civilajiem darbiniekiem, kas sēž siltā štābā pie “excel” tabulām.
Vai izdienas pensiju privilēģija pienākas par drošu rutīnas darbu tikai tāpēc, ka konkrētā profesija ir iekļauta sarakstā? Savulaik šis saraksts paplašināts arī gluži prozaisku iemeslu dēļ – ja trūkst naudas algu palielināšanai, tad kā bonusu iedosim agrāku pensionēšanās vecumu. Tā notika ar prokuroriem. Algas vēlāk gan būtiski pieauga, bet izdienas pensiju bonuss palika. Vai tas jāņem nost pavisam vai tikai jāpadara mazāks? Un kurās profesijās?
Ir tādas profesijas, kam cilvēks ziedo visu darba mūžu, faktiski bez iespējas jēdzīgi pārkvalificēties. Vai vismaz nevar to izdarīt pietiekami ātri. No otras puses, arī augsto sasniegumu sportā – vieni atlēti nopelnīto naudu iekrāj, paralēli mācās, lai pēc sporta karjeras pievērstos, piemēram, uzņēmējdarbībai vai trenera arodam. Bet ir sportisti, kas jaunības spēka uzkrājumus ātri vien nodedzina un paliek bez graša kabatā, bez profesijas, ar pliku izmisumu un neziņu, kā dzīvot tālāk. Tātad arī individuāli – izvēle tomēr pastāv vienmēr.
Šie ir jautājumi, ar kuriem valdībai nāksies tikt skaidrībā, sastopoties ar ikvienas nozares greizsirdību un pretreakciju.