Godīgums, kritiskā domāšana un vairāk laika. Ko patiesībā vēlas Latvijas tēvi? Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Publicitātes foto
“Ar neatlaidību var sasniegt visu, ko vēlies”, “kļūdīties ir cilvēcīgi” un galvenais ir “mācīties no saviem kritieniem” – šādas atbildes snieguši tēvi, Tēvu aptaujā atbildot uz jautājumu, ko ar savu piemēru vēlas iemācīt bērniem. Virstēma šī gada Tēvu aptaujai, ko tradicionāli, gaidot Tēva dienu, veic “Vecāku organizācija mammām un tētiem”, bija par vērtībām un tradīcijām ģimenē, informē organizācijā.
“Katru gadu mēs veicam Tēvu aptauju, jo vēlamies dzirdēt pašu tēvu balsi – ko viņi domā, kas viņiem rūp un kā viņi redz savu lomu ģimenē. Šī aptauja palīdz sabiedrībai ieraudzīt tēvu daudzveidību un saprast, ar ko viņi lepojas un kas sagādā grūtības,” saka Kristaps Smildziņš, tēvs un “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pārstāvis.
Mūsdienu tēva portrets
“Šis pētījums iezīmē mūsdienu Latvijas tēva portretu: viņš ir emocionāli iesaistīts, gādīgs un vēlas audzināt savus bērnus par godīgiem, cieņpilniem un domājošiem cilvēkiem, atklājot, ka pietrūkst tikai viens – vairāk laika, ko veltīt savai ģimenei,” komentējot Tēvu aptaujas datus, pauž “Vecāku organizācijā mammām un tētiem”.
Vecāku organizācija 2025.gada septembrī veikusi pētījumu, kurā piedalījās 219 tēvi no visas Latvijas. Atvērtās atbildes, kurās tēvi snieguši brīvus komentārus, sniedz ieskatu mūsdienu tēva lomā Latvijā. Pētījums, kurā visplašāk pārstāvēta vecuma grupa bija 35–44 gadi (37%), atklāj, ka respondentu galvenās prioritātes ir kopā pavadīts laiks un pamatvērtību nodošana, bet viņu lielākais izaicinājums – darba un ģimenes dzīves saspringtā dinamika.
Tradīcijas: no svētkiem līdz ikdienas sarunām
Vairāk nekā trešdaļa respondentu (35.5%) uzsvēra, ka viņiem vissvarīgāk ir nodot bērniem svētku svinēšanas tradīcijas, īpaši Ziemassvētkus un Jāņus. Tomēr tēviem ir svarīgas ne tikai lielas svinības – tūlīt aiz svētkiem seko ceļošana un laika pavadīšana dabā. Tas tiek uzskatīts par lielisku veidu, kā stiprināt ģimenes saites. Augstu tiek vērtētas arī šķietami vienkāršas lietas, kas veido siltu atmosfēru mājās, – to apstiprina ceturtā daļa (25.6%) respondentu, kuri par prioritāti izvirza ikdienas sarunas un vienkārši būšanu kopā. Kā norādījis kāds no tēviem, būtiskas ir “sarunas pie vakariņu galda” un “pastaigas, sarunas, spēlēšanās”.
“Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pētnieks, klīniskais psihologs Edmunds Vanags uzsver: “Tradīcijas ir kā ģimenes enkurs – tās bērnam sniedz drošības sajūtu un veido piederības sajūtu. Jā, arī sarunas pie vakariņu galda bērna atmiņās var kļūt par ļoti nozīmīgiem notikumiem.”
Vērtību pamats – godīgums un cieņa
Pētījuma dati pārliecinoši parāda divas dominējošās vērtības – godīgumu un cieņu. Tās tiek uzskatītas par pamatu veselīgām attiecībām gan ģimenē, gan sabiedrībā. Tēvi, kas piedalījās aptaujā, bieži uzsvēra tādus piemērus kā “cieņa pret citiem, godīgums, atbildības uzņemšanās”. Tām seko mīlestība un rūpes, kā arī uzticēšanās un atklātība.“Tas, ka godīgums un cieņa izvirzās priekšplānā, ir ļoti cerīgi. Tas nozīmē, ka tēvi Latvijā arvien vairāk redz sevi kā emocionāli klātesošus un atbildīgus ģimenes cilvēkus, ne tikai kā “nodrošinātājus”,” komentē Edmunds Vanags.
Izglītība ir vairāk nekā tikai atzīmes
Sadaļā par izglītību tēvi iezīmē skaidru vīziju – viņi vēlas, lai bērni būtu gatavi mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Divas tēmas izceļas ar vienādu svarīgumu: tēvi uzsvēra, ka bērnam ir jāsaprot pati izglītības nozīme kā vērtība, un tikpat daudzi akcentēja nepieciešamību attīstīt kritisko domāšanu un prasmi strādāt ar informāciju.
Tēviem ir svarīgi, lai bērni ne tikai “iekaļ” faktus, bet gan spēj tos analizēt un pielietot. Viņi vēlas iemācīt “prast strādāt ar informāciju, nevis akli “iekalt” formulas”. Tūlīt aiz šīm prasmēm seko vēlme nodrošināt praktiskas zināšanas, ko bērns var reāli izmantot savā dzīvē. Runa nav tikai par akadēmiskajām sekmēm, bet par sagatavotību dzīvei, kas ietver arī pašizziņu, neatlaidību un cieņu pret skolotājiem.“Šodien izglītība nozīmē nevis tikai faktu iegaumēšanu, bet spēju domāt patstāvīgi un būt elastīgam. Ja tēvs bērnam māca jautāt, analizēt un nebaidīties kļūdīties, viņš ieliek pamatu bērna ilgtermiņa attīstībai,” uzsver E.Vanags.
Tēti saka nē uz bailēm balstītai audzināšanai
Īpaši zīmīgi ir tas, no kādām audzināšanas metodēm tēvi vēlas apzināti izvairīties. Daudzi norādīja uz vēlmi nepārcelt uz savu ģimeni pašu bērnībā pieredzētu pārāk stingru, autoritāru un uz bailēm balstītu audzināšanu. Tiek noraidīta vardarbība, emocionālā distance un aizspriedumi, piemēram, uzskats, ka “puikas neraud”. Tas liecina par paaudžu maiņu un vēlmi veidot atvērtāku un emocionāli veselīgāku vidi saviem bērniem.
Būt par piemēru un lielākais atbalsta lūgums
Ar savu rīcību tēvi vēlas rādīt piemēru, demonstrējot veselīgu dzīvesveidu, cieņpilnas attiecības, neatlaidību un atbildību. Viņi vēlas parādīt, ka “ar neatlaidību var sasniegt visu, ko vēlies”, un ka kļūdīties ir cilvēcīgi, galvenais ir “mācīties no saviem kritieniem”. Tomēr, lai to visu īstenotu, tēviem ir nepieciešams konkrēts atbalsts. Vairākums – 41,3% tēvu, kas piedalījās aptaujā, – norādīja, ka viņiem visvairāk palīdzētu elastīgāks darba laiks un lielāka darba devēja pretimnākšana. Tas skaidri iezīmē, ka darba un ģimenes dzīves līdzsvars ir aktuālākais izaicinājums mūsdienu tēviem Latvijā, secina vecāku organizācijā.