Mūžizglītība vairs nav izvēle, bet nepieciešamība Latvijas konkurētspējai un nākotnei Apriņķis.lv
- Autors: Anna Andersone, biedrības “Riga TechGirls” vadītāja, jaunuzņēmumu un IT programmas “StartSchool” līdzdibinātāja
Foto - publicitātes
Eiropas Komisijas dati liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši zema (34,1%) pieaugušo (25 līdz 64 gadi) regulārā līdzdalība izglītībā, lai gan valsts mērķis ir sasniegt 60% slieksni 2030. gadā. Liela sabiedrības daļa netiek iesaistīta vai nevar iesaistīties izglītības procesā, lai gan kopumā cilvēkiem ir vēlme un interese par dažāda veida mācībām.
Viens no dzinuļiem, kāpēc cilvēki vēlas mācīties, ir iespējas attīstīt savu karjeru – OECD pētījums “Education at a Glance 2025” liecina, ka 60% pieaugušo kā galveno motivāciju min karjeras iespēju uzlabošanu vai darba snieguma uzlabošanu.
Vēlas, bet dažādu iemeslu dēļ nevar mācīties
Nereti talantīgi un apņēmīgi cilvēki, kuri vēlētos pilnveidot izglītību, to nevar izdarīt, jo dažādu iemeslu dēļ nespēj iesaistīties pilna laika programmās – viņi strādā, audzina bērnus vai vienkārši nespēj atļauties pilnībā pārtraukt savas esošās karjeras gaitas. Šobrīd, kad darba tirgus un darba devēju prasības mainās, daudzi arī nav gatavi uzņemties ilgstošas izglītības saistības, piemēram, uz četriem vai vairāk gadiem, nezinot, kāds būs nākotnes darba tirgus. Vienlaikus dažādi pētījumi apliecina, ka bieži vien ar izglītību, kas iegūta pirms desmit vai vairāk gadiem, mūsdienās vairs nepietiek. Nereti klupšanas akmens ir tieši digitālās prasmes, uz kurām savulaik netika likts pienācīgs uzsvars.
Ceļš uz digitāli spēcīgu sabiedrību
Šobrīd Latvijā ir izteikts digitālo prasmju trūkums – Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas dati liecina, ka Eiropā noteiktās nepieciešamās digitālās prasmes Latvijā piemīt tikai 45% iedzīvotāju. Taču, ja vēlamies veidot digitāli spēcīgu sabiedrību, augošu jaunuzņēmumu ekosistēmu un konkurēt starptautiskā līmenī, mums jāsniedz dažādām sabiedrības grupām veids, kā pilnveidot digitālās prasmes, tostarp arī pieredzējušiem profesionāļiem, kuri jau strādā citās jomās, jābūt iespējām papildināt savas esošās zināšanas ar jaunām tehnoloģiju un uzņēmējdarbības prasmēm.
Nepilna laika mācību formāts kā atslēga
Tieši šie apstākļi, kā arī vairākas starptautiskās tendences pamudināja arī jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmā “StartSchool” ieviest nepilna laika mācību formātu, kurā šobrīd notiek jauno studentu uzņemšana. Strādājot ar pirmajām studentu grupām, secinājām, ka ir liels pieprasījums pēc praktiskas un intensīvas izglītības tehnoloģijās un jaunuzņēmumu veidošanā, taču vienlaikus daudziem ir liels izaicinājums – sabalansēt mācības, darbu un citas lietas.
Nepilna laika mācību formāts kopumā ir atslēga, lai iesaistītu izglītībā aizvien lielāku sabiedrības daļu. Mūsu programmas gadījumā tas ļaus turpināt misiju un veidot nākamo Latvijas tehnoloģiju līderu paaudzi, kuri domā stratēģiski, spēj radīt inovācijas un uzņemties atbildību par saviem uzņēmumiem un komandām, taču valstiskā līmenī plašāka pieejamība izglītībai nozīmē konkurētspējīgāku sabiedrību, kas spēs pielāgoties darba tirgus nākotnes izaicinājumiem.
Cilvēki visā pasaulē arvien vairāk izvēlas īsas un elastīgas mācības
Arī globālās tendences liecina, ka nepārtraukta prasmju atjaunošana un pilnveidošana kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. OECD un “Coursera” dati liecina, ka cilvēki visā pasaulē arvien vairāk izvēlas īsus, elastīgus mācību formātus – mikrosertifikātus un modulāras programmas, kas ļauj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu. Šāda pieeja samazina risku ieguldīt gados ilgās studijās, kuru saturs var zaudēt aktualitāti, vēl pirms tās pabeigtas. Latvijai, kur pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja, šīs starptautiskās prakses sniedz piemēru, kā padarīt mūžizglītību pieejamāku un motivējošāku plašām sabiedrības grupām.
Nākotnes izglītībai jābūt starpdisciplinārai
Vienlaikus pieaug arī prasība pēc izglītības, kas apvieno tehnoloģiju un uzņēmējdarbības kompetences. Mūsdienu darba tirgū arvien nozīmīgākas kļūst ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī spēja pielietot tās jaunu produktu, risinājumu un uzņēmumu radīšanā. Tas nozīmē, ka nākotnes izglītībai jābūt starpdisciplinārai, orientētai uz praktisku pielietojumu un spēju strādāt komandā.
Lai Latvija spētu konkurēt digitālajā laikmetā, jāatbalsta mācību formāti, kas ir elastīgi, pieejami un orientēti uz nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tas nozīmē, ka mūžizglītība jāuztver kā stratēģiska prioritāte – ne tikai individuāla izvēle, bet arī valsts ekonomikas izaugsmes un inovāciju dzinējspēks. Šāda pieeja ļaus veidot sabiedrību, kas ir ne tikai zinoša, bet arī spējīga ātri pielāgoties, radīt jaunas idejas un veiksmīgi konkurēt globālajā vidē.