Kā es pa visu apriņķi pēc bārdas dzenamā dzinos ^{Apriņķis.lv}

Ir izmēģināti dažādi bārdas līdzināšanas, piegriešanas un (kā mūsdienās pieņemts teikt par pilnīgi visu) sakārtošanas paņēmieni. Vislabākais variants izrādījies aparāts, kam ir gan “trimeris” bārdas saru nogriešanai, gan smalkais sietiņš atlikušo rugāju noslīpēšanai līdz pašām saknēm. Taču viltīgie ražotāji, sajuzdami dubultas pārdošanas iespējas, mūsdienās ražo vai nu viena, vai otra veida aparātiņus, un katrs maksā līdz simtam.

Senākos laikos bija modeļi ar abām funkcijām reizē, bet tad izrādījās, ka laba ražotāja bārdas dzenamais ir tā kā pirmais “Volkswagen Golf” modelis – praktiski neiznīcināms, ja nu vienīgi paša īpašnieka nolaidības dēļ. Bet ko lai bārdas īpašnieks dara, ja grib nopirkt vecā parauga aparātu? Tātad jāskraida apkārt un jāmeklē, kur dabūt.

Dažādas cenu salīdzināšanas vietnes parāda, kuros internetveikalos joprojām varētu slēpties pirmās sērijas aparātiņi. Ak, cik atšķirīgi no solītā izrādās apraksti “Pērc tūlīt un saņem jau rīt”! Pirmais internetveikals pieņem pasūtījumu un pēc tam pats to atceļ, otrais tāpat atmaksā naudu. Trešais pārbauda uz vietas noliktavā Mārupē, ka konkrētā prece tomēr esot sen izpirkta. Nākamais ar juridisko adresi Siguldas novadā pat neļauj izdarīt pasūtījumu: prece katalogā it kā ir, bet “pieejamais apjoms – 0 gab.”. Ej nu saproti tādus!

Pircējs jau kļūst piesardzīgs un pirkumu noformē ar samaksu saņemšanas brīdī. Kāda noliktava, kas atrodas netālu no Vidzemes šosejas, vismaz godīgi atzvana un pasaka, ka neesot jēgas braukt pie viņiem. Vēl vienai firmelei informācija kā Šrēdingera kaķis: nav rakstīts ne tas, ka prece ir krājumā, ne arī tas, ka tās nebūtu noliktavā, bet – “pieejama pasūtīšanai”.

Pēkšņi uzsmaida veiksme: vienā trīsburtu kantorī pieejami veseli trīs gabali vajadzīgā pirmā modeļa skuvekļi! Un noliktava nemaz nav tālu, jāpabrauc Salaspils virzienā. Priecīgi spiežam uz pasūtījuma pogas, lai saņemtu šādu paziņojumu: “Prece pieejama tikai juridiskām personām ar bezskaidras naudas apmaksu.”

Te nu acu priekšā izaug fantastiskas ainas, gluži kā Odiseja mītiskajos klejojumos starp ciklopiem, lotosu ēdājiem, Skillu un Haribdu. Interesanti, kā varētu izskatīties juridiskas personas, kurām nepieciešams nopirkt bārdas dzenamo aparātu? Vai tā būtu Iekšlietu ministrijas Modes policijas pārvalde? Jūrmalas domes Stilīguma departaments? Varbūt Ādažu novadā privātie uzņēmumi sāks kontrolēt, lai darbiniekam pārāk garu bārdu neierauj šķeldotājā vai neiespiež zem ceļaruļļa? Vai Ropažos un Saulkrastos būtu pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi par pieļaujamo bārdas garumu, tā kā pie krieviem Pētera I laikā, un tagad pašvaldības dāmas ar bārdas dzenamo rokā kontrolēs, vai kungiem sejas apmatojums nav kļuvis pārāk pinkains?

Kamēr mūsdienu Odisejs lauza galvu, tikmēr ziņu atsūta pēdējais no visiem internetveikaliem: aparātu dabūt varot, taču tikai nākammēnes. Vismaz cena tāpēc būšot zemāka.

Ko nu darīt Odisejam, kamēr mēnesis jāgaida? Ļaut bārdai pārvērsties par iesirmas kūlas lauku? Izvairīties no juridiskajām personām, kas pa šo laiku būs netraucēti iepirkušas bārdas dzenamos aparātus?

Tad nu jāvelk ārā lodāmurs un jāatlauž neejošajam bārdas dzenamajam korpuss, lai ar dažiem kausētas alvas pilieniem un drāts gabalu salabotu to pašu veco aparātiņu. Labi gan, ka Odisejs ir no veciem laikiem un vēl skolas laikā apguva, kā tādas lietas darāmas.