Iekļaujošā izglītība nav tikai stāsts par bērniem ar veselības vai mācīšanās traucējumiem
- Autors: Dagnis Isaks, pirmskolas “Mūsu poga” izpilddirektors, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis
Foto - publicitātes
Iekļaujošā izglītība ir nozīmīga pilnveidotā mācību satura un pieejas sastāvdaļa. To iespējams īstenot, tikai atzīstot un novērtējot skolēnu un pirmsskolas audzēkņu dažādās mācīšanās vajadzības un nodrošinot tās. Taču svarīgi atcerēties, ka iekļaujoša izglītība nenozīmē tikai atbalstu bērniem ar veselības vai mācīšanās traucējumiem. Mums jādomā arī par apdāvinātiem bērniem, kā arī bērniem no ģimenēm, kas emigrējušas vai reemigrējušas uz Latviju, kuriem bieži vien vēl jāapgūst latviešu valoda.
Visu bērnu un ģimeņu vajadzības var nodrošināt tikai tad, ja pastāv skolu un pirmsskolu dažādība, un finansējumam atbalsta pasākumu nodrošināšanai jābūt pieejamai gan pašvaldību, gan privātajām izglītības iestādēm.
Atšķirīga attieksme pret iekļaujošo izglītību
Runājot par iekļaujošo izglītību, mums vispirms jāvienojas par šī jēdziena būtību. Šķietami visi saprotam, ko tas nozīmē, taču, iedziļinoties, atklājas ļoti dažādas izpratnes. Daži to uzskata par labdarību, daži par politikas, kuras ieviešana ir noteikta ar normatīvo regulējumu, bet daži norāda, ka tas var traucēt mācību procesam. Cilvēku attieksme pret iekļaujošu izglītību ir ļoti atšķirīga – no izpratnes līdz pat noraidošam viedoklim.
Atbalsts visai ģimenei, ne tikai bērnam
Tradicionāli ar jēdzienu “iekļaujošā izglītība” saprotam darbu ar bērniem, kuriem ir veselības vai mācīšanās traucējumi. Taču arī tas ir pārāk šaurs skatījums. Īpašas vajadzības var būt arī bērniem, kuri ir talantīgi mūzikā vai sportā, bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, bērniem, kuriem temperamenta dēļ grūti iekļauties grupā, vai bērniem, kuru vecākiem nepieciešams lielāks atbalsts, lai viņi spētu pilnvērtīgi iesaistīties sava bērna izglītībā. Atbalsts bieži ir nepieciešams ne tikai bērnam, bet arī ģimenei kopumā.
Dažādām vajadzībām pielāgotas izglītības iestādes
Kvalitatīva izglītība visiem bērniem ir ieguvums sabiedrībai kopumā. Tieši tāda arī ir iekļaujošās izglītības būtība - nodrošināt, lai ikviens bērns saņemtu nepieciešamo atbalstu un attīstītu savu potenciālu. Taču bērnu un ģimeņu vajadzības ir atšķirīgas, un nav iespējams izveidot vienu universālo pirmsskolu vai skolu, kas būs piemērota visiem bērniem. Šāda universāla pieeja nestrādās, jo, kā zināms, kas der visiem, neder nekam.
Vienīgais veids, kā nodrošināt patiesi iekļaujošu izglītību, ir piedāvāt dažādām vajadzībām pielāgotas izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas. Un lielu daļu no šīs daudzveidības nodrošina tieši privātās pirmsskolas – tās bieži ir elastīgākas un spēj labāk pielāgoties ikviena bērna individuālajām vajadzībām. Privātās iestādes biežāk ievieš jaunas pieejas, izmēģina inovatīvas metodes un nodrošina ciešāku sadarbību ar vecākiem.
Ģimeni ir tiesības saņemt gan bērnam piemērotu vidi, gan pašvaldības sniegto atbalstu
Taču viena atsevišķa nevar tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Iekļaujošai izglītībai nepieciešama visu iesaistīto pušu sadarbību – bērnudārza, vecāku, pašvaldības un plašākas sabiedrības iesaisti. Dažkārt ar mācību metodiku vai emocionālu atbalstu vien nepietiek, ir nepieciešami arī speciālisti, psihologi, logopēdi, sociālie darbinieki u.c. Pašvaldības jau šobrīd piedāvā vairākas vērtīgas programmas, piemēram, “Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs”, “STOP 4–7”, “Ceļš pie sevis”, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bet diemžēl daļa šo programmu nav pieejamas bērniem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas, lai gan viņi ir tikpat piederīgi savai pašvaldībai.
Nereti vecākiem pat nākas izvēlēties starp stabilu, bērnam piemērotu vidi un pašvaldības sniegto atbalstu. Šāda situācija nav saprotama un nav arī ekonomiski pamatota, jo ne bērna vecāki, ne pašvaldība no tā negūst ietaupījumu. Vienīgais, kas cieš, ir bērna vajadzības un viņa izglītības kvalitāte.
Ja vēlamies veidot patiesi iekļaujošu izglītības sistēmu, tās centrā jābūt bērnam, nevis iestādes statusam vai juridiskajai formai. Pašvaldībām, vecākiem un bērnudārziem jābūt vienā komandā, jo mēs visi vēlamies vienu un to pašu – lai bērni augtu drošā, atbalstošā un attīstību veicinošā vidē. Lai bērnus varētu iekļaut, mums, pieaugušajiem, vispirms jāmācās pieņemt un atbalstīt vienam otru. Tikai sadarbojoties visām pusēm – valstij, pašvaldībai, privātajām iestādēm un vecākiem, varēsim izveidot izglītības sistēmu, kurā ikviens bērns jūtas piederīgs.