Aptauja. Ko jūs domājat par klaiņojošiem suņiem un saimnieku atbildību? ^{Apriņķis.lv}

Jānis, ekspeditors, suņa saimnieks

Ja es palaižu savu suni bez pavadas, tā ir mana atbildība par to, ko viņš dara un kā rīkojas. Es domāju, tas ir līdzīgi, kā ar bērniem, – tikai vecāki zina, vai drīkst viņu vienu pašu laist uz veikalu. Tāpat ir arī ar suni. Saimnieks pazīst un kontrolē sava suņa uzvedību. Protams, ja saimnieks zina, ka suns ir agresīvs, laist viņu klaiņot apkārt ir neprāts.

Baiba, pārdevēja-konsultante

Mēs paši no savas pieredzes zinām – kad suņi ir barā, viņu uzvedība var kļūt neadekvāta. Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no suņa šķirnes un audzināšanas, taču reizēm vienīgais risinājums ir voljers, kur sunim ir ierobežotas iespējas izkļūt no pagalma. Jebkurā gadījumā – saimniekam ir jābūt atbildīgam par savu mājdzīvnieku. 

Otto, students

Ja sunim nav saimnieka, tad, protams, viņa klaiņošanu ierobežot nevar, bet, ja sunim ir saimnieks, viņam nedrīkst ļaut klaiņot. Suņa saimnieks ir pilnībā atbildīgs par savu mājdzīvnieku. Savukārt, par klaiņojošajiem bezsaimnieka suņiem runājot, labs risinājums būtu viņus vismaz sapotēt pret trakumsērgu.

Biruta, pensionāre

Runājot par neseno notikumu Bauskā, pirmkārt, suņa saimniekam bija jānodrošina, lai suņi netiek ārā no savas teritorijas, otrkārt, saimniekam bija jānodrošina, lai suņi nevienam neuzbruktu. Man pašai bērnībā ir bēdīga pieredze ar kaimiņu suņiem – nekad nevarējām paiet viņiem garām, lai suņu neuzkluptu.