Latvijas Banka: Cenas pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem gada laikā augušas par aptuveni 6-7 %
- Autors: Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto - arhīvs
Inflācija Latvijā oktobrī spītīgi saglabājās virs 4 % (+4,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), cenām mēneša laikā pieaugot par 0,4 %. Pārtikas cenas turpina pieaugt relatīvi strauji – mēneša laikā tās kāpušas par 0,5 %, kamēr ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis oktobrī turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas.
Gada laikā pārtikas cenas Latvijā palielinājušās pat par 5,6 %, līdzīgi arī dažādu ēdināšanas pakalpojumu cenas pieaugušas par aptuveni 6-7 %. Arī enerģijas cenām globāli iestājušies nedaudz "mierīgāki laiki", bet pie mums oktobrī tām vērojams cenu pieaugums.
Pirmie zemo cenu groza statistikas rezultāti raisa pārdomas. Kopumā var likties iespaidīgi, ka zemo cenu grozā iekļautajiem pārtikas produktiem laikā no maija līdz oktobrim cenas mazinājušās par 0,8 %. Tomēr arī pārtikas cenas kopumā šajā laika samazinājās (par 0,3 %), kas lielā mērā skaidrojams ar sezonāliem faktoriem.
Turklāt, ja paskatāmies, kas notiek zemo cenu groza iekšpusē, ne viss ir tik viennozīmīgi. Atsevišķiem produktiem (piemēram, āboli, liellopu maltā gaļa, vistu stilbi) to iekļaušana zemo cenu grozā tiešām nozīmējusi, ka cenas kļuvušas zemākas nekā citiem atbilstošiem šīs kategorijas produktiem, kas grozā nav iekļauti.
Citas tendences vērojamas kādiem citiem produktiem, kur zemo cenu groza cenas augušas straujāk vai kritušas lēnāk nekā salīdzināmiem produktiem. Piemēram, augu eļļai, kas iekļauta zemo cenu grozā, cena piecu mēnešu laikā samazinājās par 6,6 %, savukārt augu eļļām kopumā cena vidēji mazinājās gandrīz divreiz straujāk – par 12,1 %.
Iespējams, ka zemo cenu grozā tiek iekļauti produkti, kas jau iepriekš bija "lētajā galā". Patērētājam, pat meklējot iespējas iepirkties lētāk, rūpīgi jāizvērtē gan produktu cena, gan jāizsver, kāda ir šīs cenas attiecība pret citu, iespējams, kvalitatīvāku produktu cenām.
Oktobrī Latvijā nedaudz pakāpās degvielas cenas un straujāk pieauga arī elektroenerģijas cena. Papildus sezonālajiem faktoriem šeit lomu spēlēja elektrolīniju remontdarbi Igaunijā, kas ierobežoja lētākas elektroenerģijas importu.
Savukārt, sākoties apkures sezonai, siltuma tarifu izmaiņas Latvijā dažādās pašvaldībās rāda gana raibu bildi. Pašlaik dabasgāzes un šķeldas cenas Eiropā saglabājas relatīvi zemas, kas gan, ņemot vērā laiku un noteikumus, par kādiem noslēgti resursu piegādes līgumi, ne visās pašvaldībās nozīmē arī uzreiz redzamu efektu siltumenerģijas tarifu sadaļā. Plaši izskanējis "Rīgas siltuma" cenu pieauguma stāsts, tomēr vairākās pašvaldībās (piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē, Tukumā) siltuma tarifi ir samazinājušies.
Pašlaik izskatās, ka inflācijas tendences Latvijā bijušas spēcīgākas, nekā to noteiktu globālo cenu izmaiņas. Daļa no atšķirībām ir īslaicīgas tendences, tomēr, ja šādas atšķirības saglabājas ilgākā laika periodā, vēl rūpīgāk jāmeklē to izraisošie faktori, jo straujāks cenu pieaugums var ietekmēt gan patērētāju pirktspēju, gan uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.