Pētījums: Vairums vecāku bērnu audzināšanā izmanto emocionālās vardarbības metodes ^{Apriņķis.lv}

Eiropas Sociālā fonda Plus projekta "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" vadītāja Lelde Vaivode stāstīja, ka vispopulārākās tomēr ir nevardarbīgas audzināšanas metodes, kuras izmanto ap 90% respondentu. Starp tām ir pārrunas par rīcību, pamācīšana par pareizu rīcību, kā arī uzmanības novēršana.

Salīdzinot ar līdzīgu pētījumu, kas veikts 2020.gadā, gandrīz divkāršojusies apsaukāšana un lamāšana bērnu audzināšanā - tās lietošanu apstiprinājuši 37% aptaujāto.

Komentējot pētījuma datus, Vaivode sprieda, ka kopumā vardarbīgas audzināšanas metodes joprojām ir izplatītas. Respondentu pašu vērtējumā gan vardarbīgu audzināšanas metožu izmantošana samazinoties.

Salīdzinot ar līdzīgu pētījumu 2020.gadā, uz pusi samazinājusies fiziskās vardarbības kā audzinošas metodes izmantošana - tās pielietošanu šī gada aptaujā atzinuši 26% respondentu. Pētījuma rezultāti liecina, ka biežāk - 37% gadījumu - vecāki fiziski soda zēnus līdz sešu gadu vecumam.

Pētījuma dati arī uzrāda, ka vecāki ar labāku veselības stāvokli un apmierinātību ar dzīvi savus bērnus fiziski sodot retāk.

Visbiežāk - 53% gadījumu - kā iemesls vardarbīgu audzināšanas metožu pielietošanai minēts paškontroles zudums. 38% respondentu kā iemeslu minējuši bērna temperamentu, bet 35% gadījumu kā iemesls nosaukts stress un nogurums. Salīdzinoši 2020.gada aptaujā stress un nogurums kā iemesls vardarbībai tika norādīts biežāk - 54% gadījumu. To vecāku vidū, kas pret bērniem pielieto fiziskas vardarbības metodes, stress un nogurums vēl joprojām tiek atzīmēts kā galvenais faktors šādai rīcībai.

Līdztekus samazinājies vecāku skaits, kas izjūt sirdsapziņas pārmetumus pēc bērnu sodīšanas - šogad pārmetumu rašanos atzinuši 73% vecāku, kamēr 2020.gadā to norādīja 83%.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa atpazīst visus vardarbības veidus, taču ne visi, kas atpazīst vardarbību, uzskata, ka par to ir jāsauc pie atbildības. Pētījumā secināts, ka nepietiekami tiek atzītas sodīšanas negatīvās sekas, jo gandrīz puse respondentu noliedz vardarbības pārmantojamību.

Nedaudz mazinājusies arī uzticība institūcijām par to, ka bērni, kas cietuši vardarbībā, tajās var saņemt atbalstu. Piemēram, 75% aptaujāto ir pārliecināti, ka atbalstu var saņemt Bērnu aizsardzības centrā, 71% uzskata, ka to var saņemt krīzes centros. 65% respondentu paļaujas uz sociālajiem dienestiem un tikpat - uz policiju.

Novērojama arī pozitīva tendence - ir aktīvāka reakcija gadījumos, kad rodas aizdomas, ka bērns cieš no vardarbības ģimenē. Gandrīz puse aptaujāto aizdomu gadījumā ir iejaukušies, trīs ceturtdaļas respondentu pārrunājuši situāciju ar bērna vecākiem, bet puse informējusi kādu no institūcijām. Savukārt visbiežāk kā neiejaukšanās iemesli tikuši nosaukti privātuma pārkāpums, neziņa, ko darīt, kā arī bailes no atriebības.

Tiešsaistes aptaujā piedalījās 2000 respondentu, un tā notika no šī gada septembra līdz oktobrim.

Vaivode norādīja, ka vardarbības novēršanā nozīmīgs ir tieši preventīvais un izglītojošais darbs. Būtiski pievērst uzmanību izpratnei par emocionālo vardarbību, vardarbības sekām un tās pārmantojamībai. Vienlaikus ir jāveicina piekļuve resursiem un uzticēšanās institūcijām.

Arī LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite konferences atklāšanā minēja, ka vardarbība varot būt pārmantota un neviens nepiedzimst ar zināšanām, kā perfekti rīkoties ar bērniem. Jakaite uzsvēra, ka būtiski mācīties pārvaldīt emocijas, kā arī nevardarbīgā cieņa un komunikācija ir mācāma un attīstāma prasme visa mūža garumā, kas neaprobežojas ar periodu, kad bērns piedzimst.

Viņasprāt, sabiedrībā un vecāku vidū pieaug izpratne par fiziskas "pāraudzināšanas" negatīvo ietekmi. Tāpēc speciālistiem ir svarīgs uzdevums stiprināt ģimenes, lai vecāki šo pieaugošo pārliecību varētu arī dzīvē praktiski īstenot.