Latvijas Bankas ekonomiste: Iekšzemes kopprodukta trešā ceturkšņa datu 50 rozā nokrāsas
- Autors: Agnese Puķe, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto - makroekonomika.lv
Dažādi operatīvie dati (mazumtirdzniecības, rūpniecības izlaides, noskaņojuma rādītāji, maksājumu karšu un kreditēšanas dati) jau iepriekš iezīmēja, ka trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņas būs pozitīvas, nebija tikai skaidrs, kādā no 50 rozā nokrāsām šis pieaugums būs raksturojams – vai maigā zemeņu debesmannas triepienā vai košrozā fuksiju blīkšķī.
IKP dati trešajā ceturksnī uzrāda 0,6 % tautsaimniecības izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (kalendāri un sezonāli izlīdzināts), tātad tuvāk maigam pasteļtonim, tomēr saliekot kopā šos pastelīgos ceturkšņu pieaugumus apaļa gada ietvaros, salīdzinājums ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni jau izskatās visnotaļ krāšņs – 1,8% (kalendāri neizlīdzināts pat 2,5%).
Kāpēc gan tumšajā novembra laikā lai vilktu šādas rozā brilles? Šis aukstais un tumšais mēnesis, kad rozā krāsu var redzēt vien sasārtušos vaigos un degunos, ir īpašs ar Latvijas Eksporta un inovācijas balvas žūrijas vizītēm varošāko un spējīgāko Latvijas inovatoru un eksportētāju mītnes vietās. Šogad šī nacionālā balva svin 20. jubileju! Nenoliedzami, ka iespaidi ir ļoti iedvesmojoši un žūrijas locekļiem (tajā skatā man) patriotiskais "Latvija var" lepnums piepūšas kā ķiršu košļājamās gumijas burbulis.
Reizēm IKP faktiskie dati savā drūmumā mēdz šo burbuli drīz pārdurt, tomēr šoreiz noskaņojumu stiprina arī patērētāju un uzņēmēju regulārās noskaņojuma aptaujas, kas pēdējos mēnešos arī ļaujas rozīgākiem sapņiem par nākotni – nu jau visi nozaru un patērētāju novērtējumi novembrī ir pakāpušies uz/virs ilgtermiņa vidējā rādītāja.
Rozā norises sazīmējamas arī IKP detalizētajos datos – aktīvāki bijuši gan patērētāji, gan eksportētāji. Savukārt investori jau gada sākumā uzspridzināja rozā konfeti zalvi un iecerējuši "ballēt-negulēt" arī turpmākos gadus. Pēdējo mēnešu laikā izskanējuši jauni liela apjoma privāto investīciju plāni, piemēram, Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums "Rheinmetall AG" jau 2026. gada pavasarī uzsāks būvēt munīcijas ražošanas rūpnīcu (plānotais investīciju apjoms 275 miljoni eiro), Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs "Eurowind Energy" kopīgi ar Vācijas uzņēmumu "Neue Energien" plāno uzbūvēt piecus vēja parkus (līdz 2032. gadam, plānotais investīciju apjoms 600 miljoni eiro) u.c.
Šie projekti līdzās jau iepriekš zināmajiem (piemēram, "Fibenol" biorafinēšanas rūpnīcas būvei Valmierā ar kopējo investīciju apjomu līdz 700 miljoniem eiro) iezīmē, ka investīcijas tuvākajos gados būs vadošais ekonomikas vilcējspēks. Turklāt investīciju līmeni ceļ arī publiskās investīcijas, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana un “Rail Baltica” projekta ieguldījumi.