Nākotnes darba tirgus ir par cilvēkiem, kas saprot procesus
- Autors: Ilze Rosicka, IT un biznesa izglītības programmas “StartSchool” absolvente
Foto - publicitātes
Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģiju attīstība vairs nepakļaujas vienkāršai, prognozējamai līknei. Tā ir strauja, grūti aptverama un bieži vien pārsteidzoša. Ikdienā arvien biežāk dzirdu sarunas par to, ka mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija “aizstās cilvēku”. Pasaules ekonomikas foruma prognozes gan piešķir diskusijai konkrētākas aprises. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam varētu pazust ap 92 miljoniem darba vietu, taču vairāk nekā 170 miljoni radīsies no jauna.
Citiem vārdiem sakot, darba tirgus pārveidojas. Un tie, kas šodien jūtas nedroši, nereti vienkārši nav ieraudzījuši, ka aiz “pazudušajām darba vietām” stāv pavisam citi, daudz interesantāki amati.
Profesijas, kas veidojas pārmaiņu laikā
Daudzi šo uzskatu atkārto kā aksiomu, ka drīzumā MI pārņems visus darbus, lai gan patiesībā tas balstās nevis faktos, bet neziņā. Iepazīstot vairāk automatizācijas procesus, sapratu, ka ir daudz darba uzdevumu, kuru būtība ir datu kopēšana, attēlu salīdzināšana vai pavisam vienkāršu “jā” vai “nē” lēmumu pieņemšana. Bija nepieciešams veltīt daudz laika, lai salīdzinātu lielu skaitu foto attēlu vai tekstu.
Tagad MI to izdara bez kavēšanās, jebkurā valodā, un dara to līmenī, kas cilvēkam prasītu stundas vai pat dienas. Savā pieredzē esmu pārliecinājusies, ka lielākā daļa baiļu rodas no tā, ka cilvēks nezina, ko tehnoloģijas patiesībā spēj un kā tās var kalpot viņa darbam. Kad šie instrumenti kļūst saprotami, bailes parasti izgaist. Tas nenozīmē, ka cilvēks kļūst lieks. Tas nozīmē, ka viņš var sākt darīt kaut ko, kas nes krietni lielāku vērtību.
Ne programmētājs, ne inženieris
Līdz ar to arvien aktuālāki kļūst cilvēki, kas spēj savienot tehnoloģijas ar biznesa procesiem. Automatizācijas inženieris ir tieši šāda profesija. Tā nav klasiskā programmētāja loma, kurā galvenais ir kods, tā nav arī tipiska inženiera pozīcija. Drīzāk viņš ir arhitekts ar spēju ieraudzīt, kā uzņēmuma ikdienas procesi var strādāt ātrāk, precīzāk un bez lieka roku darba. Šajā profesijā būtiska ir interese par to, “kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek”, un spēja saredzēt iespēju, nevis tikai problēmu.
Automatizācijas inženieris izveido sistēmas, kas pārņem rutīnu, piemēram, atskaišu ģenerēšanu, datu salīdzināšanu, pasūtījumu pārnešanu no vienas vietas uz otru, mārketinga aktivitāšu pārvaldīšanu. Tur, kur agrāk bija nepieciešamas stundas, tehnoloģijas to paveic minūtēs.
No “Excel” līdz efektivitātei
Viena no lielākajām ilūzijām Latvijā ir domāt, ka automatizācija attiecas tikai uz tehnoloģiju uzņēmumiem. Patiesībā tā var mainīt ražošanas loģistiku, noliktavu pārvaldību, mārketinga stratēģijas un klientu apkalpošanu. Lielie ražotāji jau sen izmanto sensorus un datus, lai racionalizētu procesus, bet mazākie uzņēmumi neapzinās, ka varētu iet to pašu ceļu, tikai mazākā mērogā. Bieži vien trūkst nevis līdzekļu, bet zināšanu par to, kas ir iespējams.
No savas pieredzes varu teikt, ka brīžiem lielākais pārsteigums ir tas, cik daudz uzņēmumu joprojām izmanto manuālu darbu, kur vienkārša automatizācija būtu viegls risinājums, piemēram, pārkopējot pasūtījumu datus no vienas formas uz citu vai manuāli veic preču uzskaiti. Tas nav tikai “vecmodīgi”. Tas ir bīstami no biznesa viedokļa, jo uzņēmums ar 20 darbiniekiem varētu darīt divreiz vairāk, ja vien procesi būtu sakārtoti.
Pieprasījums tikai aug
Un, jā, pieprasījums pēc šādiem speciālistiem saglabāsies. Patiesībā – tas tikai pieaugs. Tehnoloģijas attīstās ģeometriski straujā progresijā, un uzņēmumi arvien aktīvāk meklē cilvēkus, kuri spēj izveidot sistēmas, kas nestrādā tikai “šodien”, bet palīdz augt arī nākamajos gados. Lai strādātu šajā jomā, nav nepieciešamas gadiem ilgas mācības. Vairāk noder loģiskā domāšana, pacietība un spēja mācīties.
Protams, bez nelielām tehnoloģiskām prasmēm neiztikt. Tāpat nepieciešama izpratne par datu plūsmām, API savienošanas principiem, algoritmiem un datu vizualizāciju. Tomēr svarīgākais gan ir cits – spēja izprast procesus un domāt sistēmiski. Automatizācijas inženieris ir “tilts” starp tehnoloģiju un uzņēmuma ikdienas vajadzībām. Tieši šādu pieeju piedāvā arī “StartSchool” programma, jo pirmajās nodarbībās nav sarežģītu tehnisku jēdzienu, bet gan pakāpeniska un saprotama izpratne par to, kā tehnoloģijas var atbalstīt biznesa procesus. No mazām, saprotamām darbībām līdz reāliem risinājumiem, ko iespējams izmantot ikdienā. Tā ir pieeja, kas, manuprāt, ir viena no iedrošinošākajām.
Sabiedrība nav vienota savā attieksmē pret pārmaiņām. Vienā kabinetā var sēdēt cilvēks, kurš ar sajūsmu ievieš jaunus risinājumus, savukārt blakus būs kāds, kurš uzskata, ka MI ir pārvērtēts un ka tradicionālais darba veids ir drošāks. Pārmaiņas reizēm notiek nevis tāpēc, ka visi tām ir gatavi, bet tāpēc, ka pasaule neļauj kavēties. Jāuzsver, ka nākotnes darba tirgus nebūs par tehnoloģijām vien. Tas būs par cilvēkiem, kuri spēj tās lietot. Par cilvēkiem, kuri ir gatavi mācīties un pārkāpt savas bailes. Par tiem, kuri redz iespējas, pirms tās kļūst acīmredzamas.
Ja mēģinām sevi aizsargāt, turoties pie vecā, mēs zaudējam iespēju kļūt stiprāki. Automatizācija un MI neatņem darbu – tā atņem rutīnu. Tā ļauj cilvēkam strādāt gudrāk, nevis smagāk. Tā dod laiku domāt, radīt un būvēt jaunas lietas.