Latvijas Bankas ekonomists: Privātais sektors – galvenais algu pieauguma dzinējs
- Autors: Andrejs Migunovs, Latvijas Bankas ekonomists
Foto - publicitātes
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā algu pieaugums 2025. gada trešajā ceturksnī ir palēninājies un sasniedzis 7,8 %.
Pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas augsts, un uzņēmumi turpina palielināt algas, konkurējot par darbaspēku. Lai arī lielāks darbaspēka piedāvājums trešajā ceturksnī mazliet atviegloja situāciju, darba tirgus to ir jau gandrīz absorbējis, un darbaspēka trūkums ilgtermiņā joprojām saglabāsies galvenais algu kāpuma faktors.
Tas būs īpaši jūtams periodos, kad uzņēmumi saskatīs iespējas palielināt izlaidi vai paplašināties un piedāvās augstākas algas, lai atrastu kvalitatīvākus darbiniekus un izdarītu to pēc iespējas ātrāk. Līdzīga situācija vērojama arī tagad – privātais sektors pakāpeniski sāk palielināt aktivitāti un mēģina pievilināt darbiniekus. Tas atspoguļojas arī trešā ceturkšņa datos – privātajā sektorā algu kāpums bijis straujāks par kāpumu sabiedriskajā sektorā.
Uzņēmējiem ir vairāki veidi, kā uzturēt savu algu konkurētspēju esošajā tirgus situācijā. Dažās nozarēs uzņēmumiem ir iespēja finansēt algu kāpumu, palielinot savu preču un pakalpojumu cenas un neradot pieprasījuma kritumu patērētāju pusē. Savukārt nozarēs, kur konkurence tirgū ir ciešāka un pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir vairāk atkarīgs no cenām, uzņēmējiem algu kāpumu nākas kompensēt, mazinot peļņas maržas.
Pastāvīgi to darīt gan nav ilgtspējīgi. Tādēļ uzņēmumiem agri vai vēlu būs jākāpina produktivitāte, investējot jaunās tehnoloģijās un optimizējot procesus. Par spīti augstākai inflācijai, iedzīvotāju pirktspēja turpina palielināties, jo vidēji algu pieaugums saglabājas straujāks par cenu pieaugumu.
Patlaban Latvijā top arī grozījumi darba samaksu regulējošos tiesību aktos. Norit spraigas diskusijas par minimālās virsstundu darba piemaksas samazināšanu no 100 % līdz 50 %, sākot ar 2026. gadu, ko Saeima konceptuāli atbalstīja 1. lasījumā. Šīs izmaiņas varētu palēnināt vidējās algas kāpumu nākamgad.
Taču gaidāmas arī izmaiņas likumā par minimālo algu, kura, atsaucoties uz esošo minimālās algas aprēķināšanas metodoloģiju, tiks palielināta līdz 780 eiro, turklāt līdz 1050 eiro pieaugs arī būvniecības nozares minimālā alga. Šīs izmaiņas nodrošinās ienākumu kāpumu zemāku algu saņēmējiem un palīdzēs uzturēt to pirktspēju.