Latvijas Bankas ekonomists: Kreditēšana Latvijā aug un sekmē ekonomikas izaugsmi Apriņķis.lv
- Autors: Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists
Foto - publicitātes
Gan mājsaimniecību, gan nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis Latvijā 2025. gada pēdējos mēnešos turpinājis augt gana strauji, gada pieauguma tempam esot starp trim straujākajiem eirozonā. 2025. gada otrajā pusgadā Eiropas Centrālā banka procentu likmes nav mainījusi, līdz ar to procentu likmes aizdevumiem Latvijā bijušas samērā stabilas. Pozitīvi kreditēšanu ietekmējis regulējums par kredītiestāžu solidaritātes iemaksām, turklāt pozitīvu impulsu kopumā varētu būt devusi arī globālās nenoteiktības mazināšanās.
2025.gada novembrī kredītu atlikums mājsaimniecībām audzis par 9,8 % (salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu), sasniedzot 6,8 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums gada laikā pieaudzis par 13,9 %, arī teju sasniedzot 6,8 miljardus eiro.
Joprojām straujākais pieaugums ilgākā periodā vērojams mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikumam – novembrī tas gada griezumā pieauga par 9,3 %. Hipotekāro kreditēšanu joprojām sekmē gan zemāks procentu likmju līmenis un aktīvāka konkurence starp bankām (turklāt novembrī aizdevumus mājokļa iegādei sāka izsniegt arī Attīstības finanšu institūcija "Altum"), gan arī mājsaimniecību noskaņojuma uzlabošanās un ienākumu pieaugums. No jauna izsniegto kredītu apjoms 2025. gada rudens mēnešos salīdzinājumā ar vasaru nedaudz samazinājās, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada rudens mēnešiem, no jauna izsniegto kredītu apjoms bija par vairāk nekā piektdaļu lielāks.
Rudenī samērā liela saglabājās arī hipotekāro kredītu pārskatīšanas aktivitāte, mājsaimniecībām turpinot iegūt labākus nosacījumus arī jau esošajiem kredītiem.
Arī uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte turpināja saglabāties augsta – lai arī gada pieauguma temps 2025. gada septembrī, oktobrī, novembrī nedaudz sarucis, tas vairāk saistīts ar to, ka straujāks pieaugums uzņēmumu kreditēšanā sākās 2024. gada rudenī, nevis ar kreditēšanas izaugsmes palēnināšanos. Uzņēmumu kredītu atlikums būtiski turpinājis augt plašā nozaru spektrā, piemēram, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, enerģētikā un nekustamo īpašumu sektorā. Turpina pieaugt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītu atlikums.
Lai arī noguldījumu pievilcība ir mazinājusies gan augstākas inflācijas, gan zemāka noguldījumu ienesīguma dēļ, joprojām gana strauji auguši mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumi. Mājsaimniecību noguldījumu atlikuma pieauguma gada temps 2025. gadā katru mēnesi turējies virs 9 %, novembrī augot par 9,3 %, un noguldījumu atlikums novembra beigās pārsniedza 11,8 miljardus eiro. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumu pieaugums mēnešu griezumā bijis svārstīgāks, tomēr novembrī uzņēmumu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu mēnesi pieauga par 7,3 %, sasniedzot 7,9 miljardus eiro.
Mājsaimniecību termiņnoguldījumu apjoms īpaši nemainās, savukārt būtiski aug noguldījumi uz nakti – novembrī tie palielinājušies par 12,3 %, pēdējo trīs mēnešu laikā augot par 170 miljoniem eiro.
Iedzīvotāji turpina ieguldīt arī Valsts kases krājobligācijās. 12 mēnešu krājobligāciju ienesīgums joprojām ir virs 2,2 %, savukārt jaunu termiņnoguldījumu vidējā svērtā likme novembrī bija 1,75 %. Tādējādi jau kopš vasaras beigām ik mēnesi krājobligāciju atlikums ir turpinājis palielināties.
2025.gada trešajā ceturksnī kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) turpināja būtiski uzlaboties, sasniedzot 30,9 % no IKP, un kreditēšanas izaugsmes temps šobrīd būtiski apsteidz tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr arī tautsaimniecības izaugsme 2025. gada otrajā pusē kļuva straujāka – Latvijas Bankas sagatavotajā Makroekonomisko prognožu pārskatā analizētā scenārija rezultāti liecina, ka būtisku devumu ekonomikas izaugsmē ir sniegusi tieši kreditēšanas atdzīvošanās.