Menu
 

Imants Vīksne: Ko sliktie drīkst un ko labie nedrīkst karā

Stāsts par Otavas konvenciju izvērties pagalam neveikli. Koalīcijas norādījumam nekavējoties atlikt kājnieku mīnu lietošanas apcerēšanu apakšā ir ne tikai politiska, bet arī militāra matemātika. Ja Latvijas teritorijā NATO robeža būs mīnēta, bet sabiedrotie, kas arī vēlēsies piedalīties NATO aizsardzībā, nedrīkstēs tuvoties Krievijai, nekāda NATO aizsardzība no pirmā centimetra nesanāks.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Būs mazu, bet patīkamu skaitļu gads

Aizvadītais gads bija mazo skaitļu laiks Latvijas IKP datos. Izmaiņas ceturkšņos gada griezumā svārstījās starp nulli un -1,1%, savukārt virzība salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem gada pirmajā pusē bija viegli negatīva (-0,4% un -0,3%), gada otrajā pusē viss gandrīz tāpat, tikai otrādi: +0,2% un +0,4%. Tātad varētu teikt, ka lietas kopumā virzījās uz pareizo pusi, tikai ļoti lēnām. Pagājušajā gadā kopā IKP samazinājās par 0,6%, saskaņā ar provizoriskajiem datiem.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikā 2024. gadam vajadzētu būt labākam par iepriekšējo

Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar mīnus zīmi un nelielu recesiju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais novērtējums, Latvijas IKP pērnā gada pēdējā ceturksnī sarucis par 0,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0,4 %.

Lasīt vairāk...

Socializēšanās un lojalitātes veicināšana – biroja loma hibrīddarba ērā

Tehnoloģiju attīstības un pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē būtiski mainījies tas, kā raugāmies uz darbu kopumā, darba vietu un veidu, kā strādāt. Attālinātais darbs bija kļuvis par normu un daudzi izteica prognozes, ka darbs no mājām kļūs par paliekošu fenomenu. Tomēr 2023. gadā daudzviet pasaulē bija vērojama atgriešanās pie klātienes darba. Liela daļa uzņēmumu saglabājusi arī t.s. hibrīddarba iespēju, nosakot konkrētu dienu skaitu nedēļā vai mēnesī, kad jāstrādā klātienē.

Lasīt vairāk...

Mārcis Pelcis: Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad. No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli.

Lasīt vairāk...

Centrālās bankas uz monetārā kursa pagriešanu pretējā virzienā skatās piesardzīgāk nekā investori

Noslēdzoties likmju celšanas posmam Rietumvalstīs, investori ar nepacietību sākuši gaidīt ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazināšanu. Šīs gaidas ir viens no faktoriem, kas pēdējā laikā pozitīvi ietekmējis akciju tirgus attīstību. Tomēr centrālās bankas uz likmju samazināšanu skatās daudz piesardzīgāk nekā investori, jo satraucas par inflācijas rādītājiem, kuri varētu atgriezties.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.